"Darba devējam jau nevajag cilvēku ar invaliditāti darbā, viņam vajag darbinieku," raidījumā "Šķēršļu josla" uzsver Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes loceklis Ivars Balodis, norādot, ka ir jārada vide, kurā cilvēki ar invaliditāti var realizēties un strādāt, nevis vienkārši jāpieņem darbā cilvēki ar invaliditāti. Balodis kopā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālās drošības un veselības aprūpes ekspertu Pēteri Leiškalnu raidījumā skaidroja, kāda ir cilvēku ar invaliditāti nodarbinātība Latvijā, kādi ir galvenie klupšanas akmeņi šajā jomā, un kā situāciju varētu uzlabot.

Lai arī pieaug to cilvēku ar invaliditāti skaits, kas ir iekļāvušies darba tirgū, pieaug arī cilvēku ar invaliditāti īpatsvars bezdarbnieku vidū. Kāpēc tā? Kādas ir galvenās grūtības, lai cilvēks ar invaliditāti iekļautos darba tirgū, un vai viņa nodarbināšana uzņēmumiem ir izdevīga?

Piedāvājam noskatīties raidījuma spilgtākās epizodes:


"Ja mēs skatāmies uz pirmās grupas invaliditāti, kur ir vissmagākā invaliditāte un kur ietilpst arī cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem, tad šeit tas strādājošo procents ir vispār ārkārtīgi maziņš," situāciju ieskicē Balodis. Atbalsta sistēmas šo cilvēku nodarbināšanai Latvijā praktiski vispār nav.

Leiškalns min vairākus nesakārtotus jautājumus, kas darba devējam cilvēka ar invaliditāti nodarbināšanu padara neizdevīgu. Viena no tām ir kārtība, kādā tiek apmaksātas darba nespējas lapas. Ja cilvēks bieži slimo, viņu ir neizdevīgi nodarbināt, ja par prombūtni maksā darba devējs. "Šis jautājums vispār būtu jānoņem no dienas kārtības – par slimības dienām par personām ar invaliditāti būtu jāmaksā uzreiz no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta. Tas būtu tikai un vienīgi normāli," pārliecināts Leiškalns.

"Saeimas Analītiskā dienesta pētījumā galvenais secinājums bija, ka šī esošā sistēma paģēr to, ka cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem ir bezcerīgā eksistencē," atklāj Balodis.

Leiškalns atgādina, ka darba tirgus noveco un to cilvēku skaits, kas ik gadu darba tirgu atstāj, ir lielāks par jaunajiem darba ņēmējiem. Viņa skatījumā cilvēki ar invaliditāti ir vērtīgs resurss darba tirgum.

Balodis uzsver, ka situācijas uzlabošanai pats būtiskākais ir mainīt domāšanu un attieksmi. Ja būs uzstādījums, ka cilvēkiem ar invaliditāti ir jāstrādā, arī likumdošanu būs daudz vienkāršāk sakārtot.

"Neņemiet darbā invalīdu!" nedaudz provokatīvi aicina Balodis, paskaidrojot, ka par cilvēku ar invaliditāti ir jādomā kā par darbinieku, ar noteiktām vajadzībām. Ja cilvēku bez vajadzīgajām prasmēm un iemaņām pieņem darbā, jo viņa ir žēl, cilvēkam būs ļoti grūti iekļauties darba kolektīvā un pilnvērtīgi strādāt.

Raidījumā "Šķēršļu josla" divas reizes mēnesī runājam par un ar cilvēkiem, kuriem ikdienā ir jāpārvar vairāk birokrātisku un fizisku šķēršļu nekā lielākajai daļai sabiedrības. Ne visi no tiem ir viegli pārvarami vai nojaucami, bet daži ir. Raidījuma mērķis ir identificēt grūtības, lai tās pārvarētu un neapzināti neradītu jaunas.

Raidījumu "Šķēršļu josla" vari klausīties arī "Apple" un "Spotify" podkāstos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!