Kārtojot skolu tīklu, jāatceras, ka ne visas ģimenes spēj izvadāt savas atlases uz tālām, kaut labākām skolām, bet šobrīd virzītie kritēriji skolu izmēram nozīmētu, ka vidusskolas jāslēdz pat atsevišķos novadu centros kā Preiļi – tā "Reformu vaig?" diskusijā sūrojās Latvijas pašvaldību savienības (LPS) padomniece Ināra Dundure. Valsts pārvaldes reformu eksperts Kaspars Bērziņš savukārt pauda – ja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) prastu skolēnu vecākiem saprotamā veidā paskaidrot, kuras skolas ir labas un kuras nav, tad strīdi par skolu tīkla reformu apsīktu – vecāki bērnus paši vestu uz labākajām skolām, un pašvaldībām nekas cits neatliktu, kā uzlabot vai slēgt sliktās.

Valdība šonedēļ pieņēma nu jau kārtējo informatīvo ziņojumu, kurā paredzēti kritēriji skolēnu skaitam skolā. LPS kas šovasar krasi iebilda pret sākotnējo ziņojuma versiju, jauno atzīst par labāku, tomēr uzsver, ka skolu slēgšana naudas taupīšanai nevar būt pašmērķis. "Jo tālāk atrodas skola no ģimenes, jo dārgāk tas izmaksā vecākiem. Mums jādomā ne tikai par tiem, kuri var aizbraukt tālāk, bet arī par tiem, kuriem nav palaimējies tik ekonomiski labā ģimenē piedzimt. Mēs nesakām, ka nevajag kārtot skolu tīklu, bet kopš 1990. gada mums ir slēgtas 424 izglītības iestādes. Ja uzliktu līkni skolēnu skaita samazinājums pret skolu skaita samazinājumu, tad praktiski tās ir blakus," raidījumā skaidroja Dundure.

Viņa kritizēja informatīvajā ziņojumā iekļautos skolēnu skaita kritērijus, piemēram, ka novadu centros vidusskolā jābūt 120 audzēkņiem. "Valstspilsētām un lielo novadu centriem ir resurss, no kurienes nāks bērni klāt. Bet no kurienes nāks Preiļiem bērni? Viņiem jau šobrīd nepietiek. Tad nefinansēsim un slēgsim ciet vidusskolas arī novadu centros?" retoriski vaicāja Dundure.

Bērziņš tikmēr kā skolu tīkla nedienu cēloni izvirzīja to, ka valsts nav spējusi skolēnu vecākiem skaidri un konkrēti izstāstīt, kuras skolas ir kvalitatīvākas par citām. "Mums jāiedod katrai skolai kvalitātes kritēriji, pēc kā vecāki vadītos. Vecāks jau neprasīs, kāds jums ir PISA rezultāts. Vecāki skatās, cik ir priekšmeti pieejami, vai ir psihologs, sociālais pedagogs, kādas ir ārpusklases nodarbības, vai ir normāla datorklase, vai priekšmetos netrūkst skolotāju. Galvenais, kas būtu jādara – abstraktā kvalitāte jāpārvērš tādos rādītājos, kas interesē vecākus. Kad viņi to sapratīs konkrēti, nevis abstrakti, tajā brīdī tā spēle būs otrādi. Vecāki kļūs daudz aktīvāki, izvēloties uz kurieni sūtīt bērnus, un IZM nespiedīs kārtot tīklu, bet pašvaldības pašas meklēs, kā varam noturēt pēdējos, attīstīt savu skolu līdz tam līmenim, kas ir blakus novadā," viņš skaidroja.

Bērziņš pauda, ka to varētu izdarīt salīdzinoši vienkārši un pat bez saskaņošanas valdībā, "kaut vai pieliekot skolām zvaigznes – gribi STEM, redz kur skolas pēc zvaigznēm". "Protams, ka būs sliktas skolas, bet tikko kā tev acīs pasaka, ka pēc salīdzinājuma esi slikts, pēc gada būsi labāks," solīja eksperts.

Piedāvājam iepazīties ar raidījuma saturu:

Vasarā LPS skarbi kritizēja ministrijas piedāvāto skolu tīkla reformu, sakot, ka tā novedīs pie esošās izglītības sistēmas salaušanas. Šonedēļ valdībā tika skatīts atjauninātais reformas plāns, un par to Dundure jau bija daudz pozitīvāk noskaņota – pašvaldību iebildes esot ņemtas vērā, iekļaujot plānā "Degurba" principu, jeb urbanizācijas pakāpes un iedalot Latvijas teritoriju astoņos dažādos līmeņos. Viņa gan kritizēja, ka joprojām neesot skaidrs, kā mērīs izglītības kvalitāti – tas jādara tā, lai izsekotu katra bērna izaugsmei, ne tikai vidējajiem PISA vai centralizēto eksāmenu rezultātiem.

Bērziņš savukārt skaidroja – reformas jēga ir iegūt labu izglītību par saprātīgiem resursiem, menedžējot attālumu, skolotāju skaitu un citus faktorus, kas to ietekmē. Šajā gadījumā IZM esot centusies nosēdēt uz diviem krēsliem – no vienas puses iezīmējot, kādai būtu jābūt labai skolai, bet no otras puses – runājot par to, kā šo labo skolu izveidot, ministrija pakļāvusies pašvaldību spiedienam, ļaujot skolas organizēt kā ļoti mazas vienības. "Pašvaldības ir panākušas, ka kritērij ir ļoti samazināti sarunu gaitā, tādēļ iespēja dabūt labas skolas ir apšaubāma vai arī ļoti, ļoti dārga," skaidroja Bērziņš.

Dundure pauda, ka jau pēc 6. klases labākie skolēni aiziet uz valsts ģimnāzijām, bet skolās, kuras viņi pamet attiecīgi, samazinās kvalitātes rādītāji. Tādēļ, viņasprāt, lauku skolas un valsts ģimnāzijas būtu jāanalizē atsevišķi pēc dažādiem kritērijiem.

Bērziņš pauda pārliecību, ka bērniem, kuri paši grib mācīties labās skolās, attālums līdz tām nav izšķirošs. Dundure iebilda, ka vienmēr būs skolas uz kurām brauc no visas Latvijas, kā specializētā teātra klase Valmierā, vai Rīgas 1., 2., un 3. valsts ģimnāzija. Tomēr tas nenozīmē, ka var veidot sistēmu nedomājot par visiem. Bērziņš piekrita, gan uzsverot, ka svarīgi tiem, kas tiecas uz izcilību, dot šādas iespējas.

Dundure norādīja, ka slēdzot lauku skolas arī paātrinās lauku iztukšošanās, bet Rīgā vai Pierīgā ir ļoti ierobežots īres tirgus, tādēļ daudzu laucinieku ceļš joprojām ved garām Rīgai uz ārzemēm.

Viņa arī norādīja, ka lauku skolu slēgšana nerisināšot pedagogu trūkumu, jo mazo skolu pedagogi ļoti retos gadījumos pārceļoties uz pilsētām – lielākoties šie cilvēki izvēloties vienkārši mainīt profesiju. Bērziņš norādīja, ka pašām pašvaldībām ir jāpalīdz šo problēmu risināt, piemēram, apmaksājot pārcelšanos vai transportu, lai no pedagoga profesijas neaizietu tie, kuri reāli spēj pasniegt arī lielā skolā.

IZM šobrīd cer trīs gados panākt, ka skolotājs par vienu pilnu slodzi saņem 2500 eiro. Bērziņš pauda, ka atsevišķās lielajās Pierīgas skolās šāda alga jau tagad varētu būt realitāte, bet mazo lauku skolu skolotāju atalgojuma problēmu šāds pieaugums nerisinās. Ja skolēnu ir maz, tad konkrēta priekšmeta pasniedzējam tāpat pilna slodze nevar sanākt un šo naudu sadala uz vairākiem cilvēkiem.

"Reformu vaig?" projekta diskusijas varat klausīties arī "Apple" vai "Spotify" podkāstos.

Projekta "Kas notiek izglītībā" publikāciju sēriju "Reformu vaig?" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild portāls "Delfi". #SIF_MAF2023

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit