Daudzās birokrātiskās procedūras, kuras bijusī Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Sigita Roķe dēvē par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) spiedienu, ir vienkārši normāla valsts pārvaldes sastāvdaļa – tā "Delfi TV ar Domburu" intervijā sacīja Latvijas Radio jaunā valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne.

Viņa intervijā skaidroja, ka iepriekšējā valdes priekšsēdētāja strādājusi bez pieredzes valsts iestāžu darbā, tāpēc arī, iespējams, NEPLP komunikāciju uztvērusi kā politisko spiedienu.

"Es pieļauju, ka daļu no tā, ko Sigita ir uztvērusi kā spiedienu, es uztvertu – tā valsts pārvaldē notiek. Uzskatīt to par spiedienu, es to tā neņemtos. Arī NEPLP tiek kontrolēta, tiek uzraudzīta no valsts kontroles puses," sacīja Klapkalne.

Atbildot uz jautājumu, vai motīvi radio uzraudzībai varētu būt politiski savtīgi, Klapkalne minēja, ka "var būt visādi".

"Man šobrīd nav pamata teikt, ka tas būtu kaut kā nesamērīgi vai nesaprotami, vai bez argumentācijas. Es to neredzu," sacīja jaunā valdes priekšsēdētāja.

Vaicāta, ko viņa iesāks, ja šādus politiskos motīvus pamanīs, Klapkalne sacīja: "Ja tā būs, tad būs ļoti interesanti. Man ir grūti iedomāties situāciju, ka es šos motīvus neredzēšu. Bet šobrīd es viņus neredzu. Ja ieraudzīšu, tad runāsim tālāk, skatīsimies, ko darīt, ko ar konkrēto situāciju iesākt."

Komentējot Klapkalnes izteikumus, mediju eksperts Vidzemes Augstskolas docents Jānis Buholcs vērtēja, ka grūti saprast, vai Roķe saskārās ar vienkārši sarežģītu valsts pārvaldes darbu vai kādu spiedienu, bet, ja Klapkalnei darbs, kas Roķei prasa ilgu laiku, paņem vien pāris dienu, tad ieguvējs ir Latvijas Radio.

"Man vissvarīgākais šķiet tas, lai mēs varētu zināt, ka Latvijas Radio valde spēj būt efektīvs buferis starp medija redakciju un darbiniekiem, un starp visiem pārējiem, kas varētu to visu ietekmēt. Pagaidām, manuprāt, mums nav nekāda pamata uzskatīt, ka Klapkalne šo funkciju varētu nepildīt."
Mediju vides pētnieks Jānis Buholcs

"Vienmēr galvenais jautājums ir pat saturu. Viena lieta, vai visādu dokumentu prasīšana ir atbilstoši tam, kā tas notiek valsts pārvaldē, vai nav, un, galu galā, ar kādiem mērķiem tas viss tiek darīts. Es vispār gribētu piekrist, ka veids, kā darbojas birokrātija publiskajā sektorā, ir citāds nekā privātajā – jautājums ir par to, ka tajā brīdī, kad tev publiskajā sektorā liek visādus papīrus gādāt, vai tas viss ir tikai un vienīgi tāpēc, ka likums tā prasa, vai varbūt tas ir pavisam kaut kas cits," sacīja Buholcs.

"Roķes gadījumā bija minējums, ka NEPLP viņai prasījusi visādus dokumentus un tāpēc viņas darbs ticis paralizēts vairākus mēnešus. Es nevaru to izvērtēt, bet, ja Klapkalne pasaka, ka viņa ar visu to pašu tiek galā pāris dienās, nu, ļoti labi," secināja Buholcs.

Maksimālā objektivitāte

Intervijā Klapkalne minēja, ka pēc pēdējo mēnešu diskusijām Latvijas Radio darbinieki sāk pārdomāt, ko patiešām nozīmē maksimāla objektivitāte, taču konsenss par šo jautājumu vēl nav sasniegts.

Komentējot bijušās valdes priekšsēdētājas Sigitas Roķes intervijā pausto, ka Latvijas Radio pašlaik ir maksimāli objektīvs, Klapkalne vērsa uzmanību, ka jautājumā par sponsorētajiem raidījumiem šis temats vairs "nav tik tīrs".

"Tas, ko es paguvu šajās trīs nedēļas, – esmu tikusies ar visām struktūrvienībām. Lielākā vai plašākā pulkā es esmu ar šiem cilvēkiem runājusi. Tas, ko es varu pateikt, – Latvijas Radio strādā savas lietas patrioti. Viņi deg par savu lietu. To, ko viņi dara, viņi dara no sirds. Es pat teiktu, ar kaisli. Par satura ietekmējamību es vairs nevaru tik precīzi atbildēt, jo tad mēs nonākam līdz ļoti skaistajam tematam par sponsorētajiem raidījumiem. Tas vairs nav tik tīri. Manuprāt, šobrīd situācija ir tāda, ka, pateicoties diskusijai, kas būtībā ir radusies pēdējo mēnešu laikā, arī Latvijas Radio cilvēki sāk pārdomāt, ko tiešām nozīmē "maksimāli objektīvi", bet, teiksim tā, es neteikšu, ka šis konsenss šobrīd ir sasniegts," sacīja Klapkalne.

Buholcs vērtē, ka gan Roķe, gan Klapkalne apzinās sponsorēto raidījumu problemātiku.

"Par sponsorēšanu runājot, man būs jāpiekrīt tam, kas raidījumā izskanēja gan no Klapkalnes, gan Roķes, ka vispār tā nav laba lieta. Tas, kas šajā intervijā redzams, –viņas pašas atzīst, ka pats princips, ka sabiedriskajam medijam ir šāda veida naudas pelnīšanas pieeja, protams, ir problemātisks. Protams, tas, ko mēs arī zinām, ka naudas ir tik, cik ir. Tad nu ir jautājums, kā šis aspekts tiek risināts. Tas, ko sacīja Klapkalne, bija tas piemērs par auto tirgu, kur raidījumu varētu sponsorēt viens auto ražotājs, tur jau bija diezgan saprotami, ka tas nav ļoti veiksmīgs piemērs," norādīja mediju pētnieks.

Fоtо: DELFI

"Tas, ko es kopumā gribu par sponsorēšanas līgumiem pateikt, problēma ir tāda, ka, līdzīgi kā jebkurā medijā, ja parādās sponsorētāja logo un nosaukums, mēs simtprocentīgi arī nevaram nošķirt medija saturu no reklāmas, proti, ja mums parādās logo un nosaukums, tas jau zināmā mērā tajā brīdī arī ir kļuvis par saturu," norādīja Buholcs, piebilzdams, ka mediju patērētājiem ir ārkārtīgi grūti izšķirt, kurā vietā sākas medija saturs, bet kad runa ir par kādām reklāmām.

"Es esmu ļoti rezervēts, lai neteiktu vairāk, par to, ka sabiedriskajam medija kas tāds vispār ir jādara un ka tas tiek uzskatīts par pieņemamu veidu, kā sabiedriskais medijs pelna naudu," vērtēja Buholcs.

Komentējot to, kā bijusī un jaunā valdes priekšsēdētāja izsakās par iespējamo politisko ietekmi uz radio, viņš norādīja, ka pagaidām nav pamata uzskatīt, ka Klapkalne varētu savus uzdevumus, aizsargājot Latvijas Radio intereses, nepildīt pienācīgā līmenī.

"Man šķiet zīmīgi, ka neviena no viņām, proti, ne Klapkalne, ne Roķe, nav gatava runāt par kaut kādām tiešām un konkrētām ietekmēm. Ne par politiskām, ne NEPLP. No Klapkalnes puses es to varētu saprast, jo, visticamāk, viņa līdz šim nav neko tādu piedzīvojusi, bet arī Roķe kā bijusī valdes priekšsēdētāja nebija gatava un spējīga pateikt kaut kādas konkrētas lietas, kur tad tā ietekme ir bijusi," sacīja Buholcs.

"Runājot par to, kā Klapkalne skaidroja savu iespējamo rīcību, ja nonāktu politiskā spiediena apstākļos, viņa pateica, ka, pirmkārt, mēģinātu šo situāciju risināt ar spiediena izdarītāju. Es nojautu, ka Domburs gaidīja, ka viņa sacīs par gatavību runāt publiski. Man šķiet, ja jautājumus vispirms risina pēc būtības un tikai pēc tam iet publiskajā telpā, tas vēl problēmu nerada. Jautājums, protams, kas notiek situācijā, kurā tu nevari to atrisināt," skaidroja Buholcs.

"Man vissvarīgākais šķiet tas, lai mēs varētu zināt, ka Latvijas Radio valde spēj būt efektīvs buferis starp medija redakciju un darbiniekiem, un starp visiem pārējiem, kas varētu to visu ietekmēt. Pagaidām, manuprāt, mums nav nekāda pamata uzskatīt, ka Klapkalne šo funkciju varētu nepildīt," rezumēja pētnieks.

Kāpēc klausīties Latvijas Radio

Klapkalne intervijā arī iezīmēja, ko, viņasprāt, zaudē cilvēki, kas neklausās Latvijas Radio, kā arī precizēja sevis iepriekš pausto par radio neklausīšanos.

"Attiecībā uz jautājumu, ko ir zaudējuši tie, kas nav Latvijas Radio klausītāji, es domāju, ka viņi to nezina. Viņi nezina, ko viņi ir zaudējuši. Latvijas Radio ir ļoti dažāds un ļoti plašs piedāvājums dažāda vecuma, dažādu gammu cilvēkiem par dažādām tēmām – gan demokrātiju, gan kultūru, gan izglītību. Manuprāt, ir jāsaprot – mūsdienās lineārā radio klausīšanās prasa zināmus pieradumus, un tā pieradumu maiņa diemžēl notiek citā virzienā. Es arī mudinātu uz to, ka sabiedriskajam medijam, faktiski abiem, ir jāspēj saturu darīt pieejamu dažādās platformās, dažādos veidos un dažādiem lietotāju paradumiem piemērotu," viņa norādīja.

"Man jāsniedz neliela atkāpe par to, ko nozīmē, ka es neklausos radio, – es neklausos, kopš strādāju Latvijas Radio, jo es eju uz darbu un mājup ar kājām. Līdz ar to mans vienīgais brīdis, kad es klausījos līdz šim, pārvietojoties ar auto, ir vienkārši beidzies. Un šobrīd darba ir tik daudz, ka nav, kad ieplānot kādu brīdi. Es cenšos, bet šobrīd nesanāk," sacīja jaunā valdes priekšsēdētāja.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !