Dīkstāves pabalsti sākotnēji varētu pienākties vairākiem desmitiem tūkstošu darba ņēmēju tādās nozarēs kā tūrisms un starptautiskie pārvadājumi, bet visā “Covid-19” krīzes periodā tos varētu saņemt līdz 150 000 darba ņēmēju – tā raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" norādīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV). Viņš arī atklāti atzina, ka valstij nebūs iespēju izkontrolēt krāpšanos, jeb to, vai dīkstāves pabalsta saņēmējs patiesībā neturpina strādāt, tādēļ valdība cer uz uzņēmēju un darba ņēmēju solidaritāti.
Jau vēstīts, ka valdība vakar atbalstīja Reira vadītas darba grupas sagatavoto likumprojektu, kas uz “Covid-19” krīzes laiku paredz ieviest dažādus atbalsta pasākumus uzņēmējiem un darba ņēmējiem. Starp tiem ir arī dīkstāves pabalsts tajās nozarēs strādājošajiem, kuras “Covid-19” skāris vissmagāk. Plānots ka šis pabalsts nevarēs pārsniegt 75% no darbinieka algas un tā “griesti” būs 700 eiro mēnesī.
Vairāk nekā desmit dažādas nozaru asociācijas vakar izplatīja aicinājumu Saeimai un valdībai neveidot īpašu sarakstu ar “Covid-19” krīzes visvairāk skartajām nozarēm, bet atbalstu sniegt konkrētiem uzņēmumiem, kuri ir cietuši, jo dažādu uzņēmumu stāvoklis vienas nozares ietvaros būtiski atšķiras. Reirs intervijā skaidroja, ka Saeima šādu sarakstu arī nenoteiks, bet gan to izstrādās Ekonomikas ministrija un apstiprinās valdība, turklāt saraksts tikšot regulāri labots un papildināts. Kā pirmās tajā tikšot izdalītas tās nozares, kuras vistiešāk skāris valdības pieņemtais ārkārtējās situācijas regulējums. Tās esot tūrisms, ēdināšana, starptautiskie pārvadājumi, kultūra un izklaide. Reirs arī piebilda, ka, viņaprāt, piemēram, “bankām vai finanšu mijējiem, augļotājiem” nebūtu jāļauj pretendēt uz šādu atbalstu.
Reirs arī norādīja, ka dīkstāves pabalstu izmaksa varētu attiekties tikai uz privāto sektoru, jo valsts sektorā neesot pamata kādam pārtraukt darbu. “Valsts un pašvaldības uzņēmumi nedrīkst aiziet dīkstāvē. Tā ir komunālā saimniecība, tā ir enerģija,” teica Reirs.
Ministrs atzina, ka valstij nebūs iespēju pārbaudīt, vai oficiāli dīkstāvē esošs darbinieks tik tiešām ir dīkstāvē, un šobrīd valsts uzdevums esot vienkārši palīdzēt cilvēkiem, lai viņiem būtu iztikas līdzekļi. “Šeit ir vajadzīga solidaritāte un arī uzņēmējiem un darbiniekiem godprātīgi ir jāattiecās, jo mums pat tagad nebūs iespēja izkontrolēt to visu, ko uzņēmēji iesniegs. Daļā uzņēmumu uzņēmēji iesniegs ne visus darbiniekus dīkstāvē, tāpēc, ka, piemēram, ēdināšanas dažs pārprofilējas, viņiem varbūt viesmīļu vajag mazāk, bet vairāk virtuvēs darbinieku,” prātoja Reirs.
Šobrīd dīkstāves pabalsti attieksies uz vairākiem desmitiem tūkstošu darbinieku, bet precīzu skaitli ministrs nosaukt nevarēja. Potenciāli, ilgākā termiņā dīkstāves pabalsti varētu pienākties arī daudz lielākam skaitam cilvēku – pat 100 līdz 150 tūkstošiem. Reirs uzsvēra, ka šie darbinieki pabalstu saņems tiešā veidā no Valsts ieņēmumu dienesta – nauda netiks vispirms skaitīta darba devēju kontos.
Reirs arī uzsvēra, ka valsts ir gatava palīdzēt visām nozarēm, ne tikai krīzes vissmagāk skartajām, piemēram, caur valsts sniegtām kredītu garantijām uzņēmējiem.
Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
