"Daudzi gadījumi būs tādi, kur ir nepieciešama sociālā korekcija," taujāts par šoruden izskanējušo, bet atmesto ieceri, ka maz pelnošiem alternatīvos nodokļu režīmos strādājošajiem būs jāreģistrējas sociālajā dienestā, intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" pauda finanšu ministrs Jānis Reirs. Viņš uzstāja, ka šī iecere bijusi pamatota, un atmesta vienkārši tādēļ, ka viņš diskusijās valdībā palicis mazākumā.
Kaislības šoruden raisīja valdības plāni noteikt obligātas minimālās sociālās iemaksas visiem strādājošajiem, arī tādiem, kuri strādā alternatīvos nodokļu režīmos un pelna mazāk par minimālo algu. Sākotnēji 2021. gada valsts budžetu pavadošajā likumu paketē bija iekļauti grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredzēja ieviest sociālās iemaksas no minimālās algas visiem strādājošajiem jeb 170 eiro mēnesī, tostarp arī tiem autoratlīdzību saņēmējiem, pašnodarbinātajiem un mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru. Kad tas izraisīja asus iebildumus, valdība nāca klajā ar ierosmi, ka šādi alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošie varēs vērsties sociālajā dienestā, lai varētu neveikt pilnu iemaksu.
Arī šis risinājums izraisīja asus iebildumus, Sociālo darbinieku biedrība pat pieprasīja labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) demisiju, jo tādējādi sociālajiem darbiniekiem tiekot noteikta neraksturīga – nodokļu nomaksas kontroles – funkcija. Biedrība ministri vainoja nespējā "aizstāvēt labklājības nozares darbiniekus pret Finanšu ministrijas teroru".
Eļļu ugunij pielēja arī Reira izteikums intervijā Latvijas Radio novembra sākumā, kurā viņš norādīja: "Ja cilvēks pelna 200 eiro, viņam jābūt sociālo dienestu redzeslokā. Varbūt ir nepieciešama palīdzība, sociālā korekcija, ārstēšanās no atkarībām kādām, ja cilvēks nevar dabūt darbu, lai būtu vismaz minimālajā līmenī atalgojums." Beigu beigās valdība atkal piekāpās un Saeimā jau tika apstiprināta cita likuma grozījumu redakcija – tā paredz, ka no 2021. gada jūlija iemaksu likme pensiju apdrošināšanai, ko veic pašnodarbinātie, tiks palielināta līdz 10% no ienākuma, bet, ja pašnodarbinātā ienākums nesasniegs minimālo algu, viņam būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā apliecinājums par ceturksnī plānotajiem ienākumiem.
Intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" Reirs gan palika pie sava – iecere iesaistīt sociālo dienestu esot bijusi pamatota, un tā tas jau notiek, piemēram, Vācijā. "Tur jāiet uz sociālo dienestu, ja grib atlaides no [nodokļiem] un tad sociālais dienests izvērtē tavu situāciju. Labi, negribam sociālo dienestu, ir Valsts ieņēmumu dienests. Daudzi gadījumi būs tādi, kur ir nepieciešama sociālā korekcija," pauda ministrs. Viņaprāt, tādējādi sociālais dienests tiekot vairāk iesaistīts pastāvīgā bezdarba problēmas risināšanā. Viņš arī norādīja, ka Latvijas pašvaldībās esot labie piemēri, kur "vadītāji uzskata, ka sociālās iemaksas ir investīcija, nevis izdevumu pozīcija" un šajos reģionos esot zemāks bezdarba līmenis.
Jautāts, kādēļ tad šis risinājums beigu beigās likumā nav iekļauts, Reirs atzina – par to bijušas diskusijas valdībā un viņš tajās palicis mazākumā.
Pilnu intervijas ierakstu skatieties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
