Pagājušajā nedēļas nogalē Latvijas radošajās aprindās neizpratni raisīja kāds pasākums izklaides parkā "Avārijas brigāde", kur uzstājās mūziķi, bet apmeklētājiem nebija jāuzrāda digitālie sertifikāti. Parka vadība noliedz, ka būtu notikuši kādi pārkāpumi, bet policijā par to ierosināta lietvedība. Tikmēr "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusijas dalībnieki pauda bažas, ka šis gadījums liecina – sabiedrības pacietība pret samezglotajiem un dažādi interpretējamajiem ierobežojumiem sāk izbeigties.

Šobrīd Latvijā spēkā esošais regulējums nosaka, ka tādus kultūras pasākumus kā publiski koncerti drīkst apmeklēt tikai digitālā sertifikāta īpašnieki jeb cilvēki, kuri vakcinēti pret Covid-19, to pārslimojuši vai arī nesen veikuši Covid-19 testu, iegūstot negatīvu rezultātu. Tomēr 25. jūlijā izklaides parkā “Avārijas Brigāde” notika pasākums “Superīgākā jūlija diena”, kurā uzstājās dažādi izklaidētāji un mūziķi, piemēram, Bermudu divstūris, bet iekļūšanai parkā sertifikāts netika prasīts. Aģentūrai LETA parka pārvaldītāja SIA "Latvian amusement agency" līdzīpašnieks un vadītājs Mārtiņš Brezauckis skaidrojis, ka tajā nevis noticis koncerts, bet gan vienkārši bijis dzīvās mūzikas pavadījums parka izklaidēm. Kultūras ministrija tikmēr par notikušo vērsusies Valsts policijā, kura ierosinājusi administratīvo lietvedību.

Diskusijā kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) skaidroja, ka par šo pasākumu iepriekš brīdinājis iekšlietu ministri, kura solījusi pievērst tam pastiprinātu uzmanību. “Šeit ir juristiem darbs, izvērtēt vai ir bijušas šīs pasākuma pazīmes. Bet tas, ko es gribu teikt – mēs nekad neizstāvēsim klāt ne ar juristiem, ne ar stekiem, ja nebūs sabiedrības godaprāta, šeit šajā gadījumā pasākuma rīkotāju un pašvaldības godaprāta ievērot divu metru distanci un neveidot apzinātu magnētu priekš skatītāju pulcēšanās,” teica ministrs.

Pašnodarbināto mūziķu biedrības vadītājs Kaspars Zemītis savukārt atzina, ka viņam pašam plānota uzstāšanās līdzīgā pasākumā “Avārijas Brigādes” parkā augustā, un viņš kā mūziķis nevarot zināt, cik godīgi vai negodīgi organizatori interpretē noteikumus. “Mums ir jānoskaidro, kura uzdevums ir parūpēties par to distanci un tas nav tā mākslinieka uzdevums,” teica Zemītis. Viņš gan pauda pārliecību, ka kamēr saslimšanas izplatība nav augsta, šādi pasākumi būtu jāļauj visiem, nevis tikai tiem, kuri brīvi interpretē noteikumus. Tas arī esot bijis viens no iemesliem kādēļ jūlija sākumā viņa vadītās biedrības interneta vietnē publicēta atklāta vēstule ar aicinājumu “novērst negodīgu konkurenci un tirgus kropļošanu saistībā ar pulcēšanās ierobežojumu kontroli”.

Mihaila Čehova Rīgas krievu teātra direktore Dana Bjorka tikmēr norādīja, ka šis gadījums liecina par sabiedrības pacietības izsīkumu: “Mēs varam nolaist valsts sektoru – teātrus, kas ir pakļauti valstij un kuriem ir citi noteikumu un attiecības – bet, ja runājam par privāto sektoru, ar laiku – un šis laiks sarūk un sarūk – pacietības mērs būs pilns un cilvēki izdomās visu ko, lai apietu noteikumus, apietu likumu, pierādītu, ka tas ir mans privāts pasākums un tiesātos piecus gadus.”

Pilnu diskusijas ierakstu skatieties šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!