Zāļu valsts aģentūra (ZVA) līdz šim saņēmusi 33 ziņojumus par gadījumiem, kad cilvēks nomiris neilgi pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas. 22 gadījumi izvērtēti, nevienā no tiem cēloņsakarība ar poti konstatēta neesot, bet vēl 11 gadījumu izvērtēšana turpinās. Tā "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusijā pauda ZVA Farmakovigilances nodaļas vecākā eksperte un Eiropas Zāļu aģentūras Drošuma komitejas Latvijas pārstāve Zane Neikena.
ZVA direktora vietnieks Jānis Zvejnieks diskusijā norādīja, ka kopumā ZVA saņemto zāļu blakusparādību ziņojumu skaits šobrīd ir teju pieckāršojies, jo aptuveni 500 ziņojumiem, kurus aģentūra parasti saņem gada laikā, klāt nākuši vēl vairāk nekā 2000 ziņojumu par Covid-19 vakcīnu iespējamajām blakusparādībām.
Savukārt Neikena norādīja, ka no šiem vairāk nekā 2000 ziņojumu, aptuveni 70% ienākuši no pacientiem, kas vakcīnu saņēmuši, bet atlikušie 30% no viņu ārstiem. Starp tiem bijuši vairāki "īpašas intereses nevēlami notikumi", tostarp deviņi miokardīta gadījumi, viens Gijēna-Barē sindroma gadījums, 40 trombozes gadījumi, seši trombocitopēnijas (bez trombozes) gadījumi, viens akūta pankreatīta gadījums, viens garšas un ožas traucējumu gadījums, septiņi sejas paralīzes gadījumi un viens rabdomiolīzes gadījums, kā arī četri anafilaktiskā šoka jeb spēcīgas alerģiskas reakcijas gadījumi. Nevienā no šiem gadījumiem blaknes gan nav izraisījušas pacienta nāvi.
Tomēr gan no pacientiem, gan no ārstiem saņemti arī 33 ziņojumi par cilvēkiem, kuri miruši neilgā laika posmā pēc Covid-19 potes saņemšanas. 22 gadījumos ziņojumi izvērtēti saistību ar vakcīnu nekonstatējot, bet 11 gadījumu vērtēšana turpinās. Neikena gan skaidroja, ka farmakovigilancē jeb zāļu drošuma uzraudzībā ziņojumi tiek nevis vienkārši atzīti par patiesiem vai nepatiesiem, bet gan iedalīti tādās kategorijās kā "drošticams", "ticams", "iespējams", "mazticams" un "neticams". Bieži vien ziņojums pie "neticamajiem" nonāk informācijas trūkuma dēļ.
"Ja veselības aprūpes speciālists ziņo par nāves gadījumu, par kuru viņš domā, ka tas varētu būt saistīts ar vakcināciju, ir jānodrošina autopsija, bet mums ir virkne gadījumu, kad šādas autopsijas nav. Nevar teikt, ka tā ir vienīgā un svarīgākā informācija, bet ļoti svarīga, lai kontekstā ar visu klīnisko informāciju, izmeklējumiem, anamnēzi, informāciju par blakusslimībām, varētu izanalizēt kopējo ainu un iespējamo saistību ar vakcināciju. Tad, kad mēs saņemam šādu ziņojumu, tad mēs protams ievācam ar vēstuļu starpniecību datus no e-veselības, no Nacionālā veselības dienesta, no ārstiem mēs varam ievākt, bet, lūk, nav pataloganatomiskās izmeklēšanas – šie ziņojumi tiek vērtēti ar "neticams"," skaidroja eksperte.
Pilnu diskusijas ierakstu skatieties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
