"Delfi TV ar Jāni Domburu" 7. oktobrī notika diskusija "Dzīvesbiedru un viendzimuma pāru statuss likumos – par vai pret?". Tajā spraigā viedokļu apmaiņā iesaistījās abu pretējo pušu pārstāvji. Biedrības "Universum" vadītājs Andis Apsītis pauda pārliecību, ka cilvēks var mainīt seksuālo orientāciju, kamēr kustības "Dzīvesbiedri" atbalstītājs Lauris Liepa aicināja politiķus neignorēt realitāti, ka viendzimuma pāri pastāv un pastāvēs.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pagājušonedēļ noraidīja 10 000 Latvijas pilsoņu parakstītu kolektīvo iesniegumu, kurā bija aicināts Latvijā ieviest viendzimuma partnerattiecību juridisko regulējumu, lai novērstu pret šādiem pāriem iesniedzējuprāt pastāvošo diskrimināciju. Uzreiz pēc tam portālā manabalss.lv tika sākta jauna parakstu vākšana, kas 10 000 parakstu savāca mazāk kā nedēļas laikā.

Pagātnē mēģinājumi ieviest Latvijas likumos tā dēvēto partnerattiecību regulējumu nav vainagojušies ar panākumiem. 2005. gada nogalē Saeima atbalstīja Satversmes grozījumus, kas definēja laulību kā savienību starp vīrieti un sievieti.

Iniciatīvas aizstāvjus diskusijā pārstāvēja Saeimas deputāte Marija Golubeva (A/P), jurists Lauris Liepa, un kustības "Dzīvesbiedri" vadītājs Kaspars Zālītis. Viņiem oponēja Saeimas deputāts Raivis Dzintars (NA), juriste Inga Bite un biedrības "Universum" valdes priekšsēdētājs Andis Apsītis.

Piedāvājam noskatīties spilgtākās epizodes no diskusijas:

Diskusijas sākumā Jānis Domburs aicināja viesus skaidrot pozīciju – vai debates par partnerattiecību, tostarp viendzimuma, atzīšanu ir sabiedrības evolūcija, vai degradācija – 03:12.

Apsītis pauda pārliecību, ka "jauna institūta dibināšana" samazinās Latvijas iespējas atkopties no demogrāfiskās krīzes. Uz aizrādījumu, ka viendzimuma pāri emigrē, tostarp tādēļ, ka nevar reģistrēt attiecības, viņš atbildēja, ka šādas ģimenes bērnus radīt nevar. Golubeva tam nepiekrita – 15:07.

Liepa atsaucās uz kādu 2013. gadā tapušu pētījumu, ka viendzimuma ģimenēs auguši bērni ir mazāk aizspriedumaini un brīvāki. Dzintars iebilda, ka pētījumus savas taisnības pierādīšanai piemeklēt varētu abu pušu pārstāvji, tādēļ "gribot negribot mums būs jābalstās savā intuīcijā un pieredzē" – 17:52.

Cīņa par partnerattiecību regulējuma ieviešanu visām ģimenēm nav slēpts mēģinājums to panākt tieši viendzimuma pāriem, jo arī heteroseksuāļi var nevēlēties laulāties, bet vienlaikus nokārtot savas mantiskās attiecības, norādīja Liepa. Bite viņam oponēja, ka valstij divu cilvēku attiecībās ir pamats iejaukties tikai tad, ja viņu attiecībās var rasties bērni. "Jo bērni – tā ir tā valsts interese. Valstij nav interesanti, vai divi cilvēki mīl viens otru un ko viņi dara savā guļamistabā," pauda juriste – 22:03.

Dzintars retoriski jautāja, kādēļ tad neiet soli tālāk, atļaujot arī trīs vai četru cilvēku attiecību reģistrēšanu. Golubeva iebilda, ka tas ir "vataboutisms" jeb "kā būtu ja?" un norādīja, ka "prakse neliecina par to, ka tiek leģitimētas kaut kāda veida trīs un vairāku personu attiecības un citi eksotiski piemēri" – 32:47.

Apsītis pauda uzskatu, ka partnerattiecību regulējuma pieņemšana veicinātu homoseksualitāti. Dzintars gan iebilda, ka viņš "nesteigtos to apgalvot", bet norādīja, ka "tas ir laulības jēdzienu devalvējoši" – 36:53.

"Ir precedenti pasaulē, kur cilvēki no homoseksuāliem kļūst hetereoseksuāli," apgalvoja Apsītis. Golubeva norādīja, ka "zinātne viennozīmīgi šo neapstiprina", bet Apsīti pārliecināt viņai neizdevās. "Zinātne ir viens, bet pieredze un prakse ir otrs," viņš iebilda – 59:41.

Domburs diskusijas viesiem citēja kāda lasītāja vēstuli, kurā viņš norādījis, ka Lielbritānijā precējies ar vīrieti, abi pārcēlušies uz dzīvi Latvijā, kur tiek uzskatīti par neprecētiem un ironiskā kārtā pilnīgi likumīgi varētu apprecēt sievietes. Apsītis te problēmu nesaskatīja: "Valsts ir izvēlējusies savu politiku šajā jautājumā un viss". Zālītis turpretī aicināja iztēloties kā justos heteroseksuāls pāris, aizlidojot uz valsti, kur viņu laulība netiek atzīta – 01:03:35.

Jautāta par iespēju, ka šādi cilvēki Latviju varētu iesūdzēt Eiropas cilvēktiesību tiesā, Bite norādīja, ka ģimenes tiesības nav harmonizētas Eiropas līmenī. Par šo jautājumu esot jālemj politiķiem, jo juridiskās lietas būtu jānošķir no politiskām – 01:05:40.

Jautāti, vai interešu konfliktu novēršanai sabiedrībai nebūtu noderīgi zināt – vienalga viendzimuma vai dažādu dzimumu – amatpersonu nelaulāto dzīvesbiedru vārdus, diskusijas viesi atkal pauda pretējus viedokļus. Bite pauda, ka viņasprāt tas jau esot noregulēts. Zālītis iebilda, ka jau bijuši mēģinājumi to noregulēt, bet "tas kaut kā pazuda Jēkaba ielā" – 01:23:10.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!