'Orbāna kunga patvaļa' – kādēļ Ungārija no sankcijām paglāba Krievijas patriarhu Kirilu?

"Šī epizode parāda, ka pašai Ungārijai ir jādomā, vai tā vispār vēlas atrasties Eiropas Savienībā (ES)," – tik skarbi raidījumā "Kāpēc" ārpolitikas pētnieks Māris Andžāns vērtēja Ungārijas pēdējā brīža prasību nepakļaut sankcijām Krievijas pareizticīgās baznīcas patriarhu Kirilu. Viņš to vērtēja, kā pārējās Eiropas šantāžu, lai parādītu savu ietekmi. Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Marija Golubeva (A/P) savukārt uzsvēra, ka šādai prasībai nav nekāda sakara ar Ungārijas nacionālajām interesēm.

Jau vēstīts, ka 3. jūnijā pēc ilgām diskusijām ES ieviesa pret Krieviju jau sesto sankciju kārtu, kas noteikta tās iebrukuma Ukrainā dēļ. Jaunās sankcijas aizliedz pirkt un importēt Krievijas jēlnaftu un vairākus naftas produktus. Pakāpeniska atteikšanās no Krievijas naftas prasīs sešus mēnešus jēlnaftai un līdz astoņiem mēnešiem citiem naftas pārstrādes produktiem. Pagaidu izņēmums jēlnaftas importam pa cauruļvadiem attiecināts uz tām ES dalībvalstīm, "kuras savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ cieš no īpašas Krievijas piegāžu atkarības un kurām nav dzīvotspējīgas alternatīvas". Kā publiski izskanējis, visaktīvāk uz šādu izņēmumu uzstāja Ungārija, kuras autoritārais premjerministrs Viktors Orbāns joprojām uztur draudzīgas attiecības ar Kremli. ES piekāpās arī Ungārijas pēdējā brīža prasībai nepiemērot sankcijas Krievijas pareizticīgās baznīcas patriarham Kirilam, kurš aktīvi atbalsta Krievijas uzsākto agresīvo karu.

Jautāts, kādēļ šāds atbalsts Kirilam nācis tieši no Ungārijas, kur pareizticība nav izplatīta, Andžāns norādīja, ka šī ir tikai kārtējā nianse Ungārijas jau tā sarežģītajās attiecības ar pārējo Eiropu. "Viņš [Orbāns – red.] mēģināja izrādīt pretimnākšanu Krievijai un es domāju, šī epizode parāda, ka pašai Ungārijai ir jādomā, vai tā vispār vēlas atrasties ES, jo šis nav vienīgais konflikts, uz kuru tā ir izgājusi. Es teiktu, ka Kirila gadījuma bija tāds mēģinājums iebakstīt citām ES dalībvalstīm, parādīt, ka Ungārija var vēl kaut ko vairāk. Šajā gadījumā tā šantažēja pārējās ES valstis ar savām prasībām," pauda Andžāns.

Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš savukārt par Ungārijas "izsisto" izņēmumu naftas embargo, norādīja, ka "tika sasniegts maksimālais rezultāts, ko varēja", jo premjeri dodoties uz ES valstu vadītāju samitu labi apzinās, kāda ir situācija dažādās valstīs. "Visi pietiekoši labi zināja, ka Ungārijā reģistrētai privātai naftas kompānijai "MOL" pieder trīs naftas pārstrādes rūpnīcas Horvātijā, Ungārijā un Slovākijā, tātad tas ir ļoti svarīgs elements Centrāleiropas apgādē. Tas, ka Orbāns iebilda, nevienam, kas bija racionāli sagatavots šim lēmumam, nebija pārsteigums, jo viņam bija ļoti vienkārši pateikt – ja mēs pilnīgi pārtraucam naftas piegādes no Krievijas, tad uz Ungāriju uz šīm trim lielām rūpnīcām ceļa nav," skaidroja Ozoliņš.

Golubeva piekrita Ozoliņam, ka Ungārijai nav iespēju piegādāt naftu no citiem avotiem kā Krievijas, tomēr uzsvēra, ka uzturēt tieši šādu infrastruktūru ir bijusi ilglaicīga un apzināta valsts izvēle. "Manuprāt, mēs redzam, ka šī argumentācija, ka mums jārespektē Ungārijas nacionālās intereses, tā īsti vairs neiztur kritiku, jo pašlaik, piemēram, patriarha Kirila izņemšana no sankciju saraksta, noteikti nav Ungārijas nacionālā interese Tā ir vienkārši Orbāna kunga patvaļa, ņemot vērā to, cik plašu varas bāzes konsolidāciju viņš ir panācis pēdējos gados," pauda politiķe.

Pilnu raidījuma ierakstu aicinām noskatīties šeit.

Visas raidījuma "Kāpēc" epizodes klausāmas arī Apple un Spotify podkāstos!

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.