Eksperts: Ticama ir versija, ka Krimas tilts spridzināts Krievijas grupējumu attiecību kārtošanai

Šobrīd cirkulē vismaz četras dažādas versijas par to, kā uzspridzināts tilts, kas savieno Krieviju ar okupēto Krimas pussalu, tomēr ticamākā ir sākotnējā – ka detonēta ar sprāgstvielām piekrauta kravas mašīna. Vienlaikus ir faktori, kas liecina, ka šo operāciju nav plānojuši Ukrainas specdienesti, bet gan notikusi Krievijas "spēka struktūru" rēķinu kārtošana, tām cenšoties novelt vainu par neveiksmēm karā ar Ukrainu. Tā raidījumā "Komandcentrs" atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves kapteinis un militārā bloga "Varabungas" autors Mārtiņš Vērdiņš.

Sprādziens uz Krimas tilta, pamatīgi bojājot tā automašīnām atvēlēto daļu un skarot arī tajā brīdī pa paralēlajām sliedēm braucošu vilcienu, notika sestdienas rītā. Reaģējot uz to Krievija veica masveidīgu raķešu uzlidojumu dažādiem civiliem objektiem Ukrainas pilsētās, nogalinot vismaz 19 civiliedzīvotājus un ievainojot vēl vismaz 60. Tomēr Vērdiņš raidījumā norādīja, ka šāds uzlidojums tik īsā laikā sarīkojams bija, ja tas jau iepriekš ticis ieplānots. "Uzbrukums notika vienlaikus no Melnās jūras puses, no stratēģiskajiem bumbvedējiem no Kaspijas jūras reģiona, no Baltkrievijas. Šī operācija, kura it kā bija atbilde uz tilta spridzināšanu, notika mazāk nekā 48 stundas pēc paša sprādziena, un, godīgi sakot, mani māc šaubas, ka šādu operāciju ir iespējams organizēt tik īsā laikā, sakoordinējot vienlaikus ļoti dažādu spēku veidus, kas izšāva attiecīgās iekārtas. Var pieņemt, ka viņiem tāds "trumpis" tika sagatavots jau iepriekš, un šajās 48 stundās tika pieņemts tikai politiskais lēmums, pēc kura jau agrāk izstrādātie plāni tika īstenoti. Ļoti īsais laiks starp sprādzienu uz tilta un uzlidojumu neliecina, ka tā bija spontāna reakcija," uzsvēra eksperts.

Vērdiņš arī atzina, ka šobrīd nav skaidras atbildes, ne uz to, kā tilts uzspridzināts, ne pat to, kas to spridzinājis. "Šobrīd cirkulē vismaz trīs vai četras versijas. Visas tās izskatīt nav jēgas, jo viena ir patiesa, bet pārējās tiek "piemestas" papildus, lai piesaistītu uzmanību – informatīvā pieseguma operācija. Visticamākā tomēr ir kravas automašīna, jo sprāgstvielu jauda, kas bija nepieciešama šādu bojājumu nodarīšanai, ir mērāma vairākās tonnās, un tās piegādāt ar zemūdeni vai raķetēm būtu gandrīz vai neiespējami. Visinteresantākais šajā situācijā bija precīza sinhronizēšana starp sprādziena brīdi un vilciena pārvietošanos pa blakus esošām sliedēm, kas deva efektu, jo cisternas aizdegās. Panākt šādu sinhronizāciju... Teiksim tā, tāpēc arī runā, ka šo te operāciju neplānoja Ukrainas specdienesti," teica Vērdiņš.

Kaut apgalvot to neviens neuzņemtos, viņš par gana ticamu versiju atzina, ka šī varētu būt "rēķinu kārtošana" starp Krievijas konkurējošajiem grupējumiem, vienam uz otru cenšoties novelt vainu par neveiksmīgo iebrukuma gaitu. Proti, publiskajā telpā izlauzies strīds par to, kas vainīgs okupētās Harkivas apgabala daļas zaudēšanā un nebūšanās ar mobilizāciju. Krievijas Federālais drošības dienests atbildību veļot uz armijas pārstāvjiem, kamēr militāristi vainu gribētu novelt uz "čekistiem". Sprādziens uz Krimas tilta ir pamatīga problēma tieši "čekistu" pusei, kura atbild par Krievijas iekšējo drošību un kontrolē piekļuvi tiltam.

Piedāvājam iepazīties ar raidījuma saturu:

Jautāts, cik tuvu izsīkumam ir Krievijas moderno raķešu krājumi, Vērdiņš atzina, ka pēdējā uzlidojumā Ukrainai izmantotas ne tikai modernās, bet arī vēl padomju laikos ražotās raķetes un no Irānas iepirktie droni. Ticamāka ir versija, ka moderno aprīkojumu Krievija vienkārši taupa šādām akcijām, jo izšaujot pa divām, trim raķetēm dienā gan militārais, gan propagandas efekts būtu ierobežotāks, nekā masveida uzlidojumiem. 00:59

Tev jau ir aktīvs abonements!

Šis ir maksas raksts.

Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.

Lasīt rakstu.
Lai turpinātu lasīt rakstu, iegādājies abonementu.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.