Uz jautājumu, vai Krievija ir sākusi karu Ukrainā, partijas "Suverēnā vara" (SV) līdere Jūlija Stepaņenko raidījumā "Nākamais, lūdzu!" atbildēja šādi: "Ir sācies karš, jā!" Uz precizējošu jautājumu, vai tad "pats no sevis?", Stepaņenko pauda: "Nē! Karu ir sākušas abas divas valstis." SV pārstāvji raidījumā skaidroja arī savu politisko šķiršanos no Aināra Šlesera (LPV), to, ko Latvija ieguvusi vai zaudējusi no dalības Eiropas Savienībā (ES), un to, kā pareizāk ražot zaļo enerģiju. Uz skatītāja iesūtītu jautājumu, vai uzskata Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par labu kristieti, Stepaņenko gan atteicās atbildēt.

Stepaņenko ir SV saraksta līdere Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. Viņa bijusi 12. un 13. Saeimas deputāte - ievēlēta no "Saskaņas" saraksta, pārstāvot tās tā laika sadarbības partneri "Gods kalpot Rīgai". Vēlāk viņa vairākkārt mainījusi partijas - kopā ar Aldi Gobzemu bijusi viena no partijas "Likums un kārtība" dibinātājām. 2021. gadā viņa piedalījusies arī "Latvija pirmajā vietā" dibināšanā, bet no tās tika izslēgta, un īsi pēc tam kļuvusi par SV līderi. Raidījumā piedalījās arī Ļubova Švecova, kura ir SV saraksta otrais numurs. Viņa 13. Saeimā iekļuva no "Saskaņas" saraksta, bet vēlāk nomainījusi vairākas partijas līdz ar Stepaņenko. Trešais intervijas viesis bija Ēriks Flaumanis, kurš SV vēlēšanu sarakstā iekļauts ar 12. kārtas numuru. Viņš ir partijas "Vienoti Latvijai" valdes loceklis, kurš uz 14. Saeimu kandidēja no "Kristīgi progresīvās partijas" saraksta.

Nezinot, ko pielūdz Putins

Skaidri paust nosodījumu Krievijai par tās sākto karu pret Ukrainu SV politiķi vairījās. Tā vietā viņi pauda pārliecību, ka jebkāda vardarbība ir nosodāma un konflikti jārisina mierīgi. Uz precizējumu, vai tas nozīmē, ka nav gatava nosaukt Krieviju par agresoru, Stepaņenko atbildēja, ka "es esmu gatava veicināt miera sarunas", un vainoja valdošos politiķus, ka viņi veicinot karu.

Uz skatītāja iesūtītu jautājumu – vai Stepaņenko uzskata, ka Vladimirs Putins ir labs kristietis – politiķe atteicās atbildēt, sakot ka neesot interesējusies par to, kādas Putinam attiecības ar kristietību. "Kādā sakarā man būtu jāatbild uz šo jautājumu, ja man nav nekāda sakara ar šo cilvēku? Es nevērtēju. Es vērtēju savus kolēģus, sadarbības partnerus, kuru viedoklis man ir svarīgs un ar kuriem es gatavojos kopā strādāt," viņa teica.

Švecova tikmēr pauda, ka SV savā darbā liekot akcentu uz sociālo drošību, ne ārpolitiku. "Mani ļoti bieži izbrīna, kad man paprasa, pārmet – tu arī esi putiniste, tu atbalsti Putinu! Es saku, es piedzimu Latvijā, mani vecāki piedzima Latvijā, es vēlēju Latvijas parlamentu. Kāds man sakars ar Krieviju un ar Putinu? Es nebiju balsojusi par viņu. Variet ticēt vai neticēt, bet es arī neinteresējos, kādas reliģijas formas pielūdz Putins," viņa skaidroja.

Jāpiebilst, ka plaši zināms, ka Vladimirs Putins sevi pasniedz kā kristīgo vērtību un Krievijas pareizticīgās baznīcas aizstāvi.

Cik cilvēki ir nomiruši?

SV savā EP vēlēšanu programmā sola, ka "jebkāda kolektīva veselības apdraudējuma gadījumā iestāsimies par to, lai nepieļautu iepriekšējās politikas kļūdas cīņā ar Covid-19". Stepaņenko, kurai Covid-19 pandēmijas pilnbriedā uz laiku bija liegta dalība Saeimas sēdēs tāpēc, ka viņa atteicās uzrādīt Covid-19 vakcinācijas sertifikātu, uzsvēra, ka neiebilst pret vakcīnām kā tādām, bet gan tieši pret obligātu vakcināciju.

Švecova savukārt atsaucās uz faktu, ka zāļu ražotājs "AstraZeneca" nupat atsaucis licenci savai Covid-19 vakcīnai un jautāja "cik cilvēki ir nomiruši?".

Jāpiebilst, ka "AstraZeneca" tik tiešām nesen paziņojusi, ka pārtrauc licencēt "Vaxzervia" vakcīnu ražošanu, tomēr uzņēmums savu soli skaidroja ar faktu, ka kopš 2023. gada šīs vakcīnas ražošana vairs nenesot peļņu, jo tirgū parādījušies daudzi jaunāki vakcīnu varianti.

Uz žurnālistes pretjautājumu, cik cilvēki nomiruši no Covid-19, Stepaņenko iestarpināja, ka cilvēki esot miruši ne no slimības, bet nepareizas ārstēšanas. Uz jautājumu, vai viņa apgalvo, ka lielākā daļa pandēmijas nāvju bija saistīta ar nepareizu ārstēšanu, Stepaņenko tieši neatbildēja, bet lepojās, ka neviens cits neesot tik labi informēts kā viņa par to, "cik neprofesionāli valdība strādāja Covid-19 laikā".

Švecova savukārt piebalsoja, ka žurnāliste "atkal nepareizi" uzdodot jautājumu, un kritizēja, ka veselības joma Latvijā esot ļoti sliktā stāvoklī.

Dalība ES nedeva gaidīto

Jautāta, vai dalība ES Latvijai nākusi par labu, Stepaņenko skaidroja savu vīziju, ka ES jābūt "sociālai savienībai", lai Latvijas iedzīvotāji "sasniegtu šo Eiropas līmeni, kas tika solīts". Uz atkārtotu jautājumu, vai līdzšinējā dalība ES Latvijai nākusi par labu, Stepaņenko kritizēja, ka līdz šim Latviju EP pārstāvējuši "nemākulīgi, slinki pārstāvji", kuri "neko neizdarīja, lai mūsu iedzīvotāji dzīvotu labāk".

Švecova savukārt pauda, ka "dalība deva savus noteiktus augļus, bet nedeva to, ko cilvēki sagaidīja, balsojot par iestāšanos ES". Viņa kritizēja, ka Latvija pēc dzīves līmeņa tagad no Lietuvas un Igaunijas atpaliekot "apmēram desmit gadus", un pie vainas esot politiķu "diskurss", ka ES fondus vajag "apgūt". "Tas ir vienkārši kauns! Vajag investēt!" viņa teica.

Flaumanis savukārt kritizēja, ka ES fondus apgūstot "politiskā veidā, caur tiem, ka ir koalīcijā". Lūgts nosaukt trīs soļus, ko, iekļūstot EP, viņš darītu, lai Latvijas ekonomiku uzlabotu, Flaumanis gan atzina, ka neko daudz nevarētu izdarīt. "Iestājoties EP, mēs ļoti maz ko varēsim reāli izdarīt. Tie cilvēki, kuri strādā Eiropas Komisijā – tie cilvēki var daudz izdarīt!" viņš teica.

Piedāvājam iepazīties ar raidījuma saturu:

05:02 Stepaņenko noliedza, ka no Aināra Šlesera partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) izslēgta tādēļ, ka nenosodīja Krievijas karu Ukrainā. Viņas interpretācijā Šlesers viņas izslēgšanu ir izmantojis, lai "nopirktu indulgenci", pasargājot savas biznesa saiknes ar Krieviju.

08:20 Skaidru atbildi uz jautājumu, vai Krievija ir agresors, "Suverēnās varas" politiķi nesniedza. Karu nosodot, bet to sākušas esot abas valstis. Vai Ukrainai jāuzvar? Politiķes uzstāj, ka "jāuzvar diplomātijai".

16:21 Jautāta par sankcijām pret Krieviju, Švecova skaidroja, ka "pelnīt no kara ir noziegums", bet arī ekonomisko saišu saraušanu ar Krieviju neatbalsta, jo tas maksāšot pārāk daudz darba vietu Latvijā. Mangāna rūdas tranzīta aizliegšanu uz Krieviju "Suverēnā vara" gan atbalstot.

20:23 "Eiropas militarizācija" "Suverēnajai varai" neesot pieņemama. "Mēs esam par to, lai ES valstis pašas sevi nenonicinātu, bet izmantotu iespējas, ko nodrošina NATO," skaidroja Flaumanis. Jautāti, vai atbalsta plānus par 3% no IKP novirzīšanu drošībai, politiķi gan skaidru atbildi nesniedza, bet kritizēja, ka pašreizējie tēriņi aizsardzībai tiekot izšķērdēti.

28:17 Vai Šlesera partiju uzskata par sabiedrotajiem vai konkurentiem? Stepaņenko savu bijušo sabiedroto asi kritizēja – viņa esot LPV ielikusi savu ideoloģiju, ko tā tagad nespējot īstenot. Viņa arī deva mājienus, ka šīs partijas politiķi par konservatīvajām vērtībām ir tikai vārdos, bet realitātē uztur draudzīgas privātas attiecības ar valdošo varu. Flaumanis piebilda, ka "Suverēnās varas" galvenais konkurents gan esot "Jaunā Vienotība".

31:24 SV darbojas "aliansē" ar Rūdolfa Brēmaņa vadīto "Apvienība Jaunlatvieši". Partiju viedokļi sakrītot tādos jautājumos kā vakcinācija pret Covid-19, un tās apņēmušās viena otru nekritizēt, skaidroja Stepaņenko. "Apvienība jaunlatvieši" savā EP vēlēšanu sarakstā iekļāvusi arī bijušo Saeimas deputāti Gloriju Grevcovu. Jautāti, vai nosoda Grevcovas izteikumus par okupāciju, kuru dēļ viņa apsūdzēta kara noziegumu attaisnošanā, "Suverēnās varas" politiķi skaidru atbildi nesniedza, bet piktojās, kādēļ viņiem nejautā, vai nosoda "Jauno Vienotību".

41:04 Bijušais Saeimas deputāts Jānis Ādamsons pirmajā instancē notiesāts par spiegošanu Krievijas labā. No SV saraksta uz EP kandidē Ādamsona bijušais palīgs Armands Kaļišuks, kurš Ādamsonu publiski aizstāvējis. "Suverēnās varas" politiķi nesniedza skaidru atbildi, kā vērtē Ādamsona tiesas procesu – Flaumanis uzsvēra, ka jāgaida galīgais spriedums.

01:07:43 "Mēs esam par zaļo enerģiju, bet pret atsevišķu korporāciju lobismu," Švecova skaidroja, ka partija neesot pret zaļo kursu principā, bet vajagot zaļās enerģijas ražošanā izmantot vietējos resursus. Kā piemēru tiem viņa minēja "termālos pazemes ūdeņus", kādu Latvijai esot gana daudz.

01:10:53 SV sola 15. augustu, kad Aglonā tiek svinēti Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki, noteikt par visā Eiropā svinamu svētku dienu, lai tādējādi veicinātu Aglonas atpazīstamību un tūrismu uz Latgali. Jautāta, cik ilgā laikā šo solījumu izpildīs, Stepaņenko skaidroja, ka vispirms gan pildīšot partijas solījumu panākt, ka visā Eiropā tiek noteikta vienota minimālā pensija. Šāda reforma, viņasprāt, varētu aizņemt pusotru gadu, bet pēc tam pienākšot kārta arī Aglonas svētku atzīšanai.

Viss "Delfi" saturs par EP vēlēšanām ērtā un pārskatāmā veidā būs pieejams šeit. Raidījuma epizodes ir pieejamas arī Apple un Spotify podkāstos!

Šo satura ciklu "Nākamais, lūdzu!" līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Eiropas Parlaments netika iesaistīts tā sagatavošanā, un jebkāda informācija vai viedokļi, kas pausti saistībā ar šo projektu, tam neuzliek nekādu atbildību vai saistības; par projektu ir atbildīgi tikai programmas autori, intervējamās personas, redaktori vai izplatītāji saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem. Eiropas Parlaments arī neuzņemas atbildību par tiešu vai netiešu kaitējumu, kas var rasties, īstenojot šo projektu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!