'Jūs mums esat par dārgu!' Kāpēc daudzas vajadzības gulstas uz ziedotāju pleciem

"Jā, protams, atšķiras gan tas, ko pašvaldība principā piedāvā, un atšķiras tas, kādi cilvēkam no reģiona ir ienākumi," par to, vai Latvijas reģionos aprūpes mājās pieejamība atšķiras, atbild Dimanta. Viņa norāda, ka kopīga noteikumu izstrāde pēc reģionālās reformas dažādās pašvaldībās notiek ļoti lēni. Viņa ir novērojusi, ka dažās vietās situācija ir nedaudz pasliktinājusies.

Dimanta uzsver, ka pašvaldībās ar zemākiem ienākumiem cilvēkiem aprūpes jomā parasti ir lielāki izdevumi, jo nepieciešamās preces cilvēku zemās pirktspējas dēļ ir dārgākas. "Pārtika un aprūpes preces Latgalē ir dārgākas nekā Rīgā, jo transports un zemāka pirktspēja... Tāpēc cilvēki migrē uz pašvaldībām, kur ir labāki nosacījumi."

"Tā problēma jau ir arī integrēto pakalpojumu trūkums – mums ir nodalīta veselības aprūpe, mums ir nodalīti sociālie pakalpojumi, un bieži vien viena pakalpojuma ietvaros cilvēks nevar saņemt nepieciešamos atbalstu," situāciju ieskicē Rudzīte.

Jautāta, vai, neieguldot papildu līdzekļus, būtu iespējams sakārtot sistēmu un uzlabot dažādu veselības un sociālo pakalpojumu pieejamību, Rudzīte atbild noraidoši, uzsverot, ka šīm jomām katastrofāli trūkst līdzekļu, kā arī sabiedrības gaidas attiecībā uz dažādiem pakalpojumiem pieaug.

Laiku pa laikam ministrijas realizē dažādus pilotprojektus sociālajā un veselības aprūpē, bet rezultāta īsti nav. Kāpēc? "Par tiem pilotprojektiem es teiktu tā – ļoti labs pilotprojekts un tad ministrija saka: "Nav naudas. Tātad – jūs mums esat par dārgu, cilvēki mīļie, ar savu slimību un savu nespējību." Tas ir viens, bet, protams, ka notiek uzlabojumi," stāsta Dimanta, paskaidrojot, ka, piemēram, enterālā pārtika šobrīd tiek nodrošināta, pateicoties tādām akcijām, kā "Stiprini stipros".

"Baidos, ka mēs no labdarības neizbēgsim arī tuvākajos gados," uzskata Rudzīte. Viņa gan izsaka cerību, ka finansējums dažādu pakalpojumu nodrošināšanai pieaugs un tas labāk apmierinās cilvēku vajadzības.