Kā Latvijas drošību ietekmēs lēmums aizliegt visus Krievijā reģistrētos televīzijas kanālus? Un ko liksim vietā? Par to Andris Auzāns raidījumā "Spried ar Delfi" runā ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju Ivaru Āboliņu un "Tet" valdes priekšsēdētāju Uldi Tatarčuku.
NEPLP 6. jūnijā lēma aizliegt Latvijā izplatīt atlikušos 80 Krievijā reģistros televīzijas kanālus, kas līdz šim bija pieejami Latvijas skatītājiem. Aizliegums stājas spēkā 9. jūnijā.
Lēmums pieņemts, balstoties uz jauno likuma normu, kas paredz, ka Latvijā nedrīkst darboties programmas, kas reģistrētas valstī, kas apdraud citas valsts teritoriālo integritāti un neatkarību un būs spēkā līdz brīdim, kamēr Krievija pārtrauks karadarbību Ukrainā un atdos Krimu.
Aizliegto klāstā ir tādi kanāli kā "E TV", "Охота и рыбалка" [Medības un makšķerēšana - red.] un citi.
NEPLP jau iepriekš, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, pieņēma virkni lēmumu, aizliedzot Latvijā rādīt galvenos Kremļa propagandas kanālus gan televīzijā, gan interneta vidē. Pastiprināti Latvijas informatīvās telpas aizsardzības pasākumi notiek kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī.
Jāpiebilst, ka uzņēmums "Tet" jau februārī pārtrauca vairāku Krievijas televīzijas kanālu retranslāciju, kuru īpašnieki vai amatpersonas ir saistītas ar Krievijas valdību, pakļauti starptautiskajām sankcijām vai arī par kuru statusu šobrīd nav iespējams iegūt pilnvērtīgu informāciju.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
