Mākslīgais intelekts ietekmēs dažādus procesus visās nozarēs – veselībā, izglītībā, ražošanā, drošībā, biznesā. Šī ir ceturtā industriālā revolūcija. Pareizi izmantots, mākslīgais intelekts var izglābt Latviju, uzskata finanšu tehnoloģiju grupas "TWINO" dibinātājs un nekustamo īpašumu uzņēmuma "VILIA" vadītājs Armands Broks.
Nevar noslēpt – iedzīvotāju skaits Latvijā sarūk, sabiedrība noveco. Tāpēc jo īpaši svarīgi ir strādāt ar augstu pievienoto vērtību. Redzot šī brīža tendences, Latvijas virzienam vajadzētu būt mākslīgajam intelektam. Tas ietver visu, kas mums vajadzīgs: digitalizāciju, automatizāciju, produktivitāti. Protams, lai mākslīgais intelekts vispār būtu izmantojams, ir svarīga datu pieejamība. Ja nav datu digitālā formātā, mākslīgais intelekts neko nespēs palīdzēt – tas nestrādā ar fizisku papīru čupām. Tāpēc sākumā visiem datiem ir jābūt ērti pieejamiem digitāli. Taču, ja jebkāds process ir pierakstīts elektroniski, mākslīgais intelekts var palīdzēt. Turklāt šobrīd mākslīgā intelekta kapacitāte apstrādāt lielus datu apjomus ir krietni virs cilvēka spējām, un tā ar katru dienu arvien attīstās. Ne velti mikročipu ražotājs "Nvidia" ir starp pasaules vērtīgākajām kompānijām.
Vērojot, kas notiek Latvijā, man kā uzņēmējam šķiet, ka šobrīd valstij trūkst skaidra attīstības virziena. Paskatīsimies tepat blakus – Igaunija fokusējas uz digitālajām lietām, Lietuva – finanšu tehnoloģijām. Latvijai skaidra virziena nav, ja nu vienīgi – neko neļaut un visu aizliegt. Labs piemērs tam, cik svarīgs ir pareizs un skaidrs virziens, ir basketbols. Ja ir zināmi noteikumi, laba komanda un treneris, ir arī lieliski sasniegumi. Šis piemērs darbojas arī plašāk: ja Latvija skaidri zinātu savu virzienu, panākumi būtu vieglāk sasniedzami.
Man šķiet, ka Latvijas īstais attīstības virziens varētu būt mākslīgais intelekts. Kāpēc? Es spriežu no savu uzņēmumu pieredzes. Mūsu gadījumā ir vismaz divi piemēri, kā mākslīgais intelekts pavisam praktiski noder ikdienā:
Vienā gadījumā jau pirms pāris gadiem vienā no valstīm, kur strādājam, klientu atbalsta zvanu centru pilnībā aizstājām ar zvanu robotiem. 100 klientu konsultantu vietā, kuri atbildēja uz telefonzvaniem, cilvēkus sāka apkalpot virtuālais asistents. Šādā veidā uzņēmums mēnesī ietupa vismaz 100 tūkstošus eiro. Gada griezumā tie ir 1,2 miljoni eiro. Nav maz, vai ne? Turklāt klientu apmierinātības pētījumi liecina, ka šis solis nav atstājis negatīvu ietekmi.
Otrā gadījumā uzņēmumā izmantojam mākslīgā intelekta rīkus "GitHub" un "Copilot", kas palīdz programmētājiem strādāt ātrāk. Kā tas darbojas? Programmētājiem, izmantojot šīs platformas, mākslīgā intelekta palīgi palīdz rakstīt kodu – līdzīgi kā e-pasts jau saka priekšā, ko tālāk rakstīt. Šādi labie programmētāji kļūst vēl labāki. Mūsu mēneša izmaksas par programmētāju algām ir 200 līdz 300 tūkstoši eiro, bet ar šo rīku palīdzību varam ieekonomēt aptuveni 30%.
Šie ir tikai divi, bet ļoti praktiski piemēri. Es ticu, ka valstiskā mērogā ir vēl daudz iespēju izmantot mākslīgo intelektu visdažādākajās jomās. Tas uzlabos procesus medicīnā, ražošanā, biznesā un jebkurā citā jomā. Tāpēc es esmu pārliecināts, ka ir svarīgi valstiskā līmenī noteikt, ka mākslīgais intelekts ir Latvijas attīstības virziens.
Mākslīgais intelekts ir lietussargs, kas aptver visu, kas Latvijai ir nepieciešams. Šī tehnoloģija ir kā divritenis, kas jau ir izgudrots – visa pasaule tagad iegulda daudz naudas mākslīgā intelekta izstrādē. Mums tādas naudas nav – taču mums ir visas iespējas arī mācīties to vislabāk izmantot.
Mākslīgā intelekta kontekstā daudz tiek runāts par to, ka tas daudziem atņems darbu. Arī McKinsey pētījums saka, ka nākamajos 20 gados 50% darbu tiks automatizēti. No tā nav jēgas baidīties – tas notiks gan tad, ja mēs baidīsimies no šīs realitātes, gan tad, ja nebaidīsimies. Vienīgais, kas nepieciešams – drosme sākt izmantot mākslīgo intelektu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
