Foto: Publicitātes foto

Vai nu izmantojam mākslīgo intelektu, vai arī to darīs citas valstis un aizskries mums priekšā – pārliecināts ir ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Kopumā par Latvijas ekonomisko attīstību ministrs ir visai optimistisks uzņēmēja Armanda Broka raidierakstā "Virziens" uzsvēra vēl vairākas prioritārās jomas, kā arī šobrīd darāmos un jau procesā esošos darbus, lai optimistiskās prognozes piepildītu.

Uzņēmējiem gan lielākoties šķiet, ka atšķirībā no Igaunijas, kas fokusējas uz digitālajām lietām, un Lietuvas, kas akcentu liek uz finanšu tehnoloģiju nozari, Latvijai skaidra attīstības virziena nav.

Ekonomikas ministrs tomēr neuzskata, ka būtu jāliek viss uz vienas kārts, atgādinot par 2008. gada krīzi, kad plīsa nekustamo īpašumu burbulis. "Neizceļam kādu vienu jomu. Mūsu fokusā pamatā būs eksports. Ja tu eksportē, tu radi augstu pievienoto vērtību," saka ministrs, bilstot, ka ikreiz, kad uzņēmējs kaut ko pārdod ārvalstu tirgū, viņš atnes naudu Latvijai.

Kopumā par Latvijas ekonomisko attīstību ministrs ir visai optimistisks. Viņš gribētu panākt, lai desmit gadu laikā Latvijas ekonomiskie rādītāji dubultotos, bet pārskatāmā laikā – vismaz paaugstinātos: "16. maijā Saeimā pirmo reizi notiks ekonomiskās debates, kur plānojam parādīt valsts ekonomiskās attīstības virzienu, gan plaši apskatot šodienas situāciju, gan iezīmējot virzienu, kurp dosimies, kas būs tās darbības, lai šo virzienu noturētu un virzītos uz mērķi tuvākajos gados sasniegt piecu procentu ekonomisko izaugsmi."

Foto: Publicitātes foto

Ministrs atzīst, ka viņam ir sāpīgi klausīties, kad tiek ziņots – no Latvijas aiziet tāds un tāds uzņēmums. Tādēļ nedaudz tiek mainīts uzsvars – tikpat ļoti priecājoties par ārvalstu investoriem kā līdz šim, vairāk atbalsta veltīt vietējiem investoriem un ražotājiem, kas vēlas paplašināt savu darbību. Viņaprāt, būtu jārosina Eiropas Komisijā diskusija arī par birokrātiskā sloga mazināšanu Eiropas fondu inovācijas programmu naudas apguvē, jo šobrīd uzņēmumiem, kas uz to varētu pretendēt, tas ir īsts izaicinājums un spēku un nervu pārbaude.

Tikmēr valdība ķērusies klāt arī birokrātisko procedūru mazināšanai tepat Latvijā. Piemēram, ir sagatavots 62 pasākumu kopums birokrātijas mazināšanai nekustamo īpašumu būvniecības jomā. Tas jau ir apstiprināts valdībā, un šobrīd katrai ministrijai sadalīti savi uzdevumi. Pirmie rezultāti tiek solīti vasarā, bet visiem pasākumiem jātiek ieviestiem divu gadu laikā. Attīstītāji apgalvojot, ka pozitīva rezultāta gadījumā būs iespējams ietaupīt pat līdz 70 procentiem laika periodā no idejas par būvi līdz realizācijai.

Foto: Publicitātes foto

Neliels solītis vispārējo birokrātijas procesu uzlabošanā ir arī uzņēmēju ierosinātais un premjeres paustais aicinājums samazināt laiku, kas jāveltī komunikācijai ar valsts pārvaldi. Šobrīd atbilde uz jautājumu tiek sniegta mēneša laikā, reizēm gan tā ir tikai atrakstīšanās ķeksīša pēc – ar piebildi, ka izvērsti atbildēs vēl pēc mēneša. Šobrīd ministrijas gatavo redzējumu, kā šo komunikācijas laiku varētu saīsināt.

Tomēr vislielāko rezonansi kopš kāda laika pasaulē raisa mākslīgā intelekta (MI) sprādzienveidīgā attīstība – to nevar un nedrīkst ignorēt. Ne velti šis laiks tiek dēvēts par pasaules ceturto industriālo revolūciju. Mākslīgā intelekta iespējas aug ne pa mēnešiem, pat ne dienām, bet stundām. Jau šobrīd iespējams automatizēt apmēram piecdesmit procentus darba uzdevumu. Latvija vēl var paspēt ielēkt ātrvilcienā un definēt MI par attīstības virzienu, taču Viktors Valainis, lai gan piekrīt, ir nenoteikts.

"Savā redzējumā par Latvijas attīstību liekam iekšā arī šo virzienu, bet tas savā ziņā caurvij visas tēmas. Jo mēs ātrāk sāksim... Domāju, privātais bizness jau ļoti daudz tajā visā iet iekšā un skatās iespējas. Ikviens cilvēks arī ikdienas dzīvē ar to jau saskaras, arī neapzinoties, ar mākslīgo intelektu. Man svarīgi, lai pēc iespējas mūsu valsts pārvalde iepazīstas ar mākslīgo intelektu. Mēs Ekonomikas ministrijā arī mēģināsim to visu veidot un maksimāli integrēt, lai citiem rādītu piemēru, kā tas viss strādā. Izmēģinājām vienā institūcijā, un, jā, tas reāli strādā klientu apkalpošanas sfērā. Iedzīvotājiem vajag ātru, kvalitatīvu pakalpojumu no valsts pārvaldes. Un mums arī vajag ātri virzīties, nevaram atļauties būt lēni un ilgi domāt. Vai nu to [mākslīgo intelektu] izmanto, vai citas valstis to darīs un aizskries tev priekšā. Viss ir ļoti vienkārši. [..] Tas jau ir virziens, kas ir šeit, mums vienkārši jāliek lielāks fokuss uz tā izmantošanu ikdienā. Tā ir tāda pašsaprotama lieta – kā zupu ēst ar karoti – tas vienkārši tev ir jādara. Nav vairs citu opciju," tā Valainis.

Ministrs atceras arī kādu savā ziņā komisku, bet vienlaikus pamācošu atgadījumu, kas viņu arī ļoti iedvesmojis: "Kad man prasa par pieredzi ar "ChatGPT"*, man atmiņā uzaust uzruna Saeimā. [..] Mans kolēģis Armands Krauze uzkāpa Saeimas tribīnē un teica runu, nav svarīgs saturs, bet runa bija fantastiska, klausījos – "Wow!" Beigās viņš pateica – šo runu simtprocentīgi sagatavojis mākslīgais intelekts. [..] Tas parāda, cik ļoti patiesībā tas ikdienā jau ir šeit klāt. Un ļoti augstā līmenī! Tā vairs nav nekāda raķešu zinātne."

Sarunas laikā koncentrētā veidā tiek skarti arī tādi jautājumi kā zaļais kurss un tā radītās potenciālās iespējas Latvijai, militārā industrija, finanšu tehnoloģijas, atbalsts investoriem, banku konkurences palielināšana un citi.

*"ChatGPT" ir Amerikas mākslīgā intelekta pētniecības laboratorijas izstrādāts plaši izmantots sarunbots, kas apmācīts saprast cilvēku valodu un izprast lietotāja ievadītu jautājumu vai uzdevumu, sniedzot izsmeļošu atbildi.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!