"Eiropas Savienība runā, ka atbalsta lauku dzīves veidu, bet patiesībā tiek atbalstīti lielie, intensīvie ražotāji. Nākošajos septiņos gados šis akcents būtu jāpamaina, lai nauda tiktu gan lielajiem, gan arī mazajiem lauksaimniekiem, kuri ar savā zemītē izaudzēto dod pienesumu savai ģimenei un apkārtējiem," norāda G. Vilnītis.
Viņaprāt, vairāk būtu jāatbalsta "lauku dzīvesveids" - mazie zemnieki, mājražotāji: "Jā, būs pretenzijas, ka lielie zemnieki ražo globālajam tirgum un gūst peļņu, bet laukos vietējais iedzīvotājs lielākoties nekādu labumu no tā negūst."
Latvijas zemnieku situāciju pasliktina arī apstāklis, ka mēs saņemam zemākos platību maksājumus Eiropā. "Mēs esam spiesti maksāt mazākas algas strādniekiem, kuri strādā uz lauka, mēs gūstam mazākus ienākumus. Tāpēc citu Eiropas valstu zemnieki, kuriem ir lielāki ienākumi, var atļauties Latvijā izpirkt lauksaimniecības zemi," uzsver lauksaimnieks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
