Kāzas tikai sev: kā Ivonna un Agris Vecgada vakarā Austrālijā apprecējās  (1)

Ivonna ir projektu vadītāja sponsorēšanas mārketinga un zīmolu aktivizācijas aģentūrā, savukārt Agris ir konsultants, darbojas arī uzņēmējdarbībā. Abu stāsts sākās jau 2009. gada augustā, kad jautrā un speciāli organizētā autobusa braucienā uz populārās dziedātājās Madonnas koncertu Tallinā abi sapazinušies. Pavisam nejauši sagadījies tā, ka Agrim bijusi vieta tieši blakus Ivonnai, un tā kā kopā viss piedzīvojums ilga 24 stundas, tad abi burtiski pavadījusi šo diennakti viens otram blakus.

Šo sabiedrību gribējās turpināt arī vēlāk, un tā tas arī nonāca līdz bildināšanai. Par bildināšanu stāsta Ivonna: "Agris mani bildināja trīs gadus pēc iepazīšanās – tieši tajā pašā datumā. Mans pārsteigums par šo faktu tik tikko bija sācies, kad Agris vēl paziņoja, ka viņš iecerējis laulības slēgt tieši Austrālijā, un tas vēl tikai kāpinājās, kad jau nākamajā mirklī uzzināju, ka mani vecāki jau šim plānam piekrituši, jo viņš iepriekšējā dienā jau bijis pie viņiem, lūdzis manu roku un svētību mūsu laulībām tālu prom no mājām. Atzīšos, man tas bija dubults pārsteigums, pirmkārt, jau skaisti un rūpīgi noorganizēts bildinājums un, otrkārt, tas, ka laulību ceremonija varētu notikt ārpus Latvijas. Biju tik pārsteigta, ka pat neatceros, kad īsti aptvēru to kā realitāti."

Bet kāpēc Austrālijā? Pāris jau bija ieplānojis doties uz šo zemi, tāpēc viss patīkamais tika apvienots un radās vēl viens labs iemesls, lai uz turieni dotos.

Laulības notika 2012. gada 31. decembrī + 35 grādu karstumā, okeāna krastā – smiltīs, pie paša ūdens. "Mēs bijām tikai seši – vietējais latviešu izcelsmes civilais laulātājs, mēs divi, divi liecinieki (draugi no Austrālijas) un fotogrāfe. Ceremonija notika latviešu valodā un tikai dažas frāzes, atbilstoši likumdošanai, tika tulkotas arī angļu valodā," atminas Ivonna. "Gribējām, lai tā ir mūsu diena, un tā 100 procentīgi tieši tāda arī izvērtās. Nekādu uztraukumu, pārmērīgas gatavošanās, pilnīgi nekā tāda! Rīgā pasūtīta kleita, uz vietas pasūtīts pušķis (lūdzu, lai tajā ieliek arī rudzupuķes), sarunāta fotogrāfe un liecinieku klātbūtne. Viss! Šī diena izvērtās fantastiska un arī negaidīta!"

Runājot par negaidīto, pāris stāsta, ka sanācis kāds jauks pārsteigums ar Austrālijas televīziju. Kad pēc pucēšanās pāris izmantojis brīvo laiku līdz ceremonijai, lai vēl aizietu līdz okeānam, pie apvāršņa parādījies žurnālists ar kamerām, kurš sācis abus filmēt un uzdot dažādus jautājums. Izrādījies, ka tapis sižets par to, kā ļaudis plāno svinēt Vecgada vakaru, un Ivonnas un Agra plāni noteikti paspilgtināja materiālu. "Līgavas kleita un skaistais pušķis nostrādāja kā magnēts," piebilst Ivonna.

"Šim rīta piedzīvojumam sekas jutām jau pavisam drīz, kad pēc ceremonijas un kopīgām pusdienām ar vedējiem, visu pēcpusdienu un vakaru palikām divatā, staigājāmies pa pilsētu, priecājāmies, fotografējāmies – ar visu kāzu kleitu un pušķi. Un tad ap pulksten 19 tas sākās – cilvēki nāca mums klāt, sveica mūs un teica, ka pirms brīža redzējuši mūs TV ziņās! Šie apsveikumi bija tik sirsnīgi! Tik daudz laba vēlējumu un apskāvienu no pavisam svešiem cilvēkiem! Visi tik priecīgi un pozitīvi noskaņoti, tik negaidīti un kolosāli!"

Otrs pārsteigums bijis sarūpēts jau iepriekš, turklāt īpaši rūpīgi. Tas bijis disks, ko draugi pārim iedevuši līdzi ar norunu, ka to drīkst skatīties tikai tad, kad abi būs precējušies. Un tā nu abi pa ceļam no laulāšanās uz pusdienu vietu ielikuši to mašīnas DVD atskaņotājā. "Ak, tad gan bira asaras, jo, izrādās, mūsu draugi, radi un kolēģi bija iefilmējuši mums bezgala jaukus apsveikumus. Tas bija tik neticami skaisti un sirsnīgi! Un arī nereāli – mēs 35 grādu karstumā, viņi – biezās drēbēs ar aukstu novembri fonā, it kā tik tālu, bet tomēr tepat ar mums caur ekrānu. Likās, viņi ir tepat blakus! Un tad pienāca skaistas īsziņas un zvani, jo, kad laulājāmies, Latvijā bija pulksten 3 naktī (naktī no 30. uz 31. decembri). Un mēs zinām, ka mūsu vecāki un daži draugi speciāli cēlās šajā laikā, saskandināja šampanieti un sūtīja apsveikumus. Nu, vai nav burvīgi?"

Vaicāti, kāpēc tieši nolēmuši laulāties 31. decembrī, pāris teic, ka sākotnēji tas nav bijis speciāls nodoms un to varējuši darīt jebkurā ceļojuma laika posmā. "Bet tad apdomājām ieteikumu par to, ka 31. decembrī tāds labvēlīgs laiks plānojas – apdomājām un sapratām, ka forši! Kāpēc gan ne?" Pāris teic, ka abi svētki absolūti viens otru neaizēno, drīzāk tikai papildina: "Jo vairāk, ko svinēt, jo labāk! Turklāt arī labs iemesls – pat attaisnojums – savu reizi aizlaisties un svinēt Vecgada vakaru tikai divatā, jo mums taču ir kāzu jubileja. Un joks par to, ka tik zīmīgu kāzu datumu nav iespējams aizmirst, arī ir foršs!" Arī citiem pāris rekomendē šo datumu savai lielajai dienai.

Tomēr pāris nolēma ar savu laimi dalīties arī ar draugiem. Tā kā šis ceļojums abiem bija visai garš, jo prom bija aptuveni trīs mēnešus, abi, Austrālijā būdami, saorganizēja svinības, kas norisinājās neilgi pēc atgriešanās Latvijā.

Ivonna un Agris stāsta, ka katru gadu īpaši savu kāzu gadadienu atzīmē, gremdējoties patīkamajās atmiņās – vispirms noskatoties draugu izveidoto video sveicienu, bet pēc tam pašu veidoto video, kas tapis 1. janvārī. "Toreiz divatā apsēdāmies saulainā parka zālienā, uzlikām kameru un tai stāstījām par savu 31. decembri – par to, kā viss notika, kā jutāmies un par visiem priecīgajiem notikumiem un sīkumiem, kas ar šo dienu mums saistījās. Iesaku visiem pāriem to izdarīt – tas ir tik vērtīgi un interesanti pašiem sev! Parasti lielākais uzsvars tiek likts uz kāzu dienu, bet sajūtas uzreiz pēc tam taču ir tik īpašas un jau drusku, drusku nogulsnējušās, jo lielais notikums jau ir noticis (kaut gan – patiesībā tas tikai sākas), un ir forši sevi redzēt tik laimīgu, priecīgu un labajās sajūtās esošu."