Psihoterapeits skaidro, ko iesākt ar iekšējo agresiju un vai to vajag apslāpēt
Foto: Chaz McGregor / cc

Runājot par vardarbību un agresiju, mēs ļoti bieži to uztveram kā kaut ko tālu un ārēju, lai arī ikviens no mums ar to saskaras katru dienu. Cilvēki ir vardarbīgi viens pret otru un arī paši pret sevi, bieži to pat neapzinoties. Ko darīt ar iekšējo agresiju un noteiktās situācijās arī vēlmi būt vardarbīgam, podkāstā "Laimes laboratorija" pārrunājām ar psihoterapeitu Andri Veselovski.

Visu podkāstu var noklausīties šeit.

"Cilvēks pēc dabas ir agresīvs. Viņš dominē uz Zemes, visas citas sugas ir apspiestas, un šī agresija nemitīgi kaut kā izpaužas," skaidro speciālists. Kā piemēru viņš min skolēnu attiecības skolā, kur bērni mēdz apcelt un pazemot viens otru. Cīņa par varu notiek nepārtraukti, bet cilvēks ļoti bieži to neredz un nepamana. Tāpēc viņš aicina cilvēkus aizdomāties par savām sajūtām un to, kuros brīžos katrs no mums cenšas iegūt pārsvaru un vēlas dominēt. Šo sajūtu atpazīšana var palīdzēt katram cilvēkam un sabiedrībai kopumā kļūt mazāk vardarbīgiem.

Tas ir normāli, ka ikviens no mums vēlas, lai viss notiktu pēc mūsu prāta. Svarīgi ir to apzināties un strādāt pie tā, lai attiecībās ar līdzcilvēkiem apmierināti būtu visi un tiktu ievēroti vienlīdzības principi, proti, laiku pa laikam ir jārealizē ikviena vēlmes.

Jautājums par agresijas izpausmēm un savu vēlmju apmierināšanu ir sarežģīts, jo nepārtraukta savu interešu realizēšana, neņemot vērā citu vēlmes un vajadzības, ir vardarbība pret citiem, bet arī nebeidzama piekāpšanās par labu nenāks. Tādā veidā cilvēks ir vardarbīgs pats pret sevi. Tāpat neapmierinātība var izpausties kā pasīva agresija.

Agresīvo enerģiju Veselovskis aicina izmantot konstruktīvi. Kā galveno ierīci cīņā ar vardarbību speciālists min kontroli – kontroli par situāciju, par savu dzīvi. "Ja cilvēks ir stresā, izsists no līdzsvara, tad bioloģiskās reakcijas ir milzīga trauksme vai agresija," kontroles zudumu raksturo psihoterapeits. "Jo vairāk mēs kontrolējam savu dzīvi, jo mazāk mēs esam vardarbīgi un mazāk mums varēs nodarīt pāri," viņš piebilst.

Ir vērts paturēt prātā, ka aicinājumi par sevi iestāties un beidzot "sadot" nekrietnam kolēģim vai emocionāli vardarbīgam pasniedzējam var būt lamatas, kas ievelk cilvēku vardarbīgā cīniņā, no kura izkļūt var būt sarežģīti. "Tas ir jātrenējas visu dzīvi. Vide ir agresīva, notiek viss kas, un mums ir jāiemācās, kā te izdzīvot. Protams, ja kāds uz ielas uzbrūk ar nazi, ir jāizvēlas visefektīvākā metode. Iespējams, blakus ir ķieģelis." Veselovskis uzsver – situācijas ir dažādas, un ir jāmācās tajās rīkoties, bet ir naivi uzskatīt, ka ar agresiju var tikt galā ar agresiju.

"Mēs iesaistāmies tādā cīņas programmā, kur cilvēks var visu dzīvi nodzīvot un cīnīties pret nevienlīdzību pret netaisnību. Un var izrādīties, ka šī cīņa pret nevienlīdzību un netaisnību eskalē vēl vairāk cīņu, netaisnību un nevienlīdzību, agresiju. Vairumā gadījumu mūsdienās izeja ir iziešana no cīņas sistēmas un sevi realizēt konstruktīvi." Tas ne tikai palīdzēs atrisināt situāciju, bet arī patērēs mazāk enerģijas.

Sevī mītošo agresiju apspiest nevajadzētu, ir jāmēģina saprast, kā to izpaust pozitīvā veidā. To izdarīt ne vienmēr ir viegli. "Mums visu laiku, katru dienu ir jādomā, kā ar sevi tikt galā." Veselovskis iesaka, nonākot konfliktsituācijās, atcerēties trīs noteikumus – netaisnojies, nekļūsti par upuri un neuzbrūc. Tas palīdzēs nenokļūt cīņas sistēmā. Arī negatīvas un agresīvas domas, galvā izspēlēti strīdi un uzvaras tajos nozīmē iesaistīšanos vardarbībā. Šajā gadījumā tu iznīcini pati sevi.

Ir svarīgi pieņemt, ka ar visu, ieskaitot varu, ir jādalās. To var izdarīt, savu enerģiju un spēkus koncentrējot uz citām jomām un pozitīvo sev apkārt. Turklāt ir jāpaņem vērā, ka vardarbības apzināšanās un kontrole ir labs veids, kā ilgtermiņā sasniegt savus mērķus un noturēt kontroli pār sevi dzīvi.

Visu podkāstu klausies šeit, bet vairāk par psihoterapeitu Andri Veselovski vari uzzināt šeit. Tur tu atradīsi arī noderīgus ieteikumus un skaidrojumus dažādām dzīves situācijām.

Source

DELFI Viņa

Tags

Attiecības Emocionāla vardarbība Psiholoģija Psihoterapija Vardarbība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form