Skaistas atmiņas un sapņi par nākotni – tavi ienaidnieki. Saruna par spēju tvert mirkli
Foto: Shutterstock

Nesatraucies par rītdienu un dzīvo tagadnē – tas ir viens no ieteikumiem, ko nākas dzirdēt dažādos labbūtības kursos. Tomēr to izdarīt ne vienmēr ir vienkārši un kāpēc tas vispār ir vajadzīgs. Par to podkāstā "Laimes laboratorija" skaidrojām kopā ar psihoterapeitu Andri Veselovski.

Visu podkāstu ir iespējams noklausīties šeit.

"Visvairāk mēs savu dzīvi ietekmējam tad, ja mēs sajūtam, kas ir tagad, te, šobrīd," uzsver Veselovskis. Tāpat ir būtiski paturēt prātā, ka sapņi par nākotni un tās idealizēšana neļauj objektīvi izvērtēt to, kas notiek pašlaik. Tāpat ļoti bieži, tiecoties uz nākotni, cilvēki mēdz sevi realizēt un ieguldīt vienā konkrētā jomā, piemēram, darbā. Tas nozīmē, ka cieš citas cilvēka dzīves jomas, piemēram, attiecības un veselība.

"Cilvēks ir zaudējis kontaktu ar sevi. Kaut vai – man vajag atpūsties, man vajag pavadīt laiku ar ģimeni, man vajag tikties ar draugiem, vajag pasportot, vajag padomāt, ko es ēdu," speciālists uzskaita dažas no jomām, par ko cilvēki, nedzīvojot tagadnē, mēdz aizmirst. Tas var novest pie dažādām slimībām, piemēram, veģetatīvās distonijas, izdegšanas un citām. Veselovskis norāda, ka arī pārlieka aizrautība var kaitēt, jo, piemēram, bērns, kas cītīgi mācās, bet nedomā par hobijiem un draugiem, būtībā iet bojā.

Dzīvojot tagadnē, cilvēks var sajust tās sajūtas, kas viņu pārņem, domājot, ka pagātne bija košākā un piepildītāka. Viņš novērtē un izbauda to, kas notiek viņam apkārt, kā viņš jūtas. "Tas viss dod tādu mierīga piepildījuma un būšanas sajūtu. Ja mēs skrienam uz nākotni, apreibināmies ar kaut kādām idejām un vielām, esam atkarīgi, tas viss iznīcina tagadni," piebilst psihoterapeits.

Skaista pagātne un zudis laiks


Veselovskis piedāvā vairākas pazīmes, pēc kā noteikt, vai mēs dzīvojam tagadnē. Viena no tām ir ļoti gaišas atmiņas par pagātni, proti, ir sajūta, ka bērnībā viss bija spilgtāks, patīkamāks un krāsaināks nekā tagad un šķiet, ka daudz kas no labā tagad ir zudis. "Būšana tagad ir traucēta," paskaidro speciālists. "Man gribētos likt vienādības zīmi ar vārdu "būt". Cilvēkam ir būšanas sajūta – es esmu te, es te sēžu, es jūtu krēslu, es jūtu ventilāciju."

Otra lieta, kā saprast, vai dzīvo tagadnē ir laika ātruma novērtēšana – cik ātri aizrit tavs gads. "Ja gads paiet kā viena diena vai laiks pazūd, tas nozīmē, ka būšana tagad nenotiek." Sajūta par to, ka dzīve ir gara un katrs mirklis tiek izbaudīts, nozīmē, ka dzīvošana tagad notiek. Būšana tagad var būt jauka un patīkama. Tomēr nereti tās nav vispār. "Cilvēks visu laiku ir kaut kādā ritenī," paskaidro speciālists.

Arī uzmācīga domāšana un sapņošana par nākotni var liegt iespēju dzīvot tagad. "Piemēram, cilvēks četrus gadus mācās augstskolā un četrus gadus domā, ka tikai pēc tam sāks dzīvot. Ar šīm domām viņš likvidē tagadni, tagadne pazūd, viņas nav. Tad, kad paiet šie četri gadi, tad viņš noliek eksāmenu un domā, ka kļūs laimīgs, bet pēc tam bieži iestājas tukšums, jo nav dzīvošanas tagad." Veselovskis uzsver, ka šādā gadījumā arī mācību laikā cilvēkam ir jādzīvo tagadnē. Ja cilvēks tagad neprot dzīvot mirklī, tad viņš to nepratīs arī nākotnē.

"Mehānismi, kā iznīcināt tagadni, ir ļoti viltīgi un nemanāmi," uzsver psihoterapeits. Cilvēku viņa domas automātiski sāk aiznest prom no tagadnes, neļaujot to izdzīvot un izbadīt.

Izjust, baudīt un neanalizēt


Veselovskis atzīst, ka iemācīties dzīvot tagadnē nebūt nav tik vienkārši. Tas nav iespējams vienā dienā. Tam var būt nepieciešams ilgstošs treniņš. Viņš norāda, ka cilvēkiem, kam tas ģimenē noticis automātiski, ir paveicies. Citiem var paiet gadi līdz brīdim, kamēr viņi iemācās spēju dzīvot tagadnē un izbaudīt notiekošo.

Gadījumos, kad cilvēki nespēj izbaudīt tagadni, jo bažījas par nākotni, speciālists iesaka mācīties domāt par to, kā tikt ar šo situāciju galā. Ir jādomā par reāliem risinājumiem. Dažos gadījumos palīdzēt var meditācija. "Ir jāmācās piepildīt brīvo laiku ar kaut ko patīkamu. Daži vispār neprot atpūsties," saka speciālists. Dzīvojot tagadnē, nav jāizvairās no visām domām par nākotni. Mirkļa baudīšanai nav tikai divas kategorijas – 100 procentu vai nulle. Nedrīkst arī aizmirst, ka dzīvošana tagad ne vienmēr ir pilnībā pozitīva un patīkama.

Cilvēki parasti atrod laiku dažādiem kursiem, sporta zāles apmeklēšanai un dažādām izklaidēm. Tieši tāpat būtu vēlams atrast laiku un iespējas sevis iepazīšanai un tam, lai iemācītos dzīvot tagadnē. To var izdarīt, cenšoties laiku pa laikam apstāties un vērot to, kas notiek apkārt, kā tu jūties. Šajos brīžos ir jācenšas izvairīties no vērtēšanas un spriedumu izdarīšanas. Vienkārši centies sajust un saredzēt to, kas notiek, ieklausīties skaņās, vērot citu darbības un savas domas.

Visu podkāstu iespējams noklausīties šeit, bet vairāk par psihoterapeitu Andri Veselovski vari uzzināt šeit. Tur tu atradīsi arī noderīgus ieteikumus un skaidrojumus dažādām dzīves situācijām.

Source

DELFI Viņa

Tags

Psihoemocionālā veselība Psiholoģija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form