Foto: Shutterstock
Varētu šķist – daži slikti ieradumi uz visa pārējā labā fona, ko dari dienas laikā, ir pilnīgs sīkums, tomēr amerikāņu psihologs un emocionālās inteliģences pētnieks Treviss Bredberijs norāda uz pretējo. Viņš uzsver, ka tieši ieradumi ir galvenā veiksmes un produktivitātes atslēga, kuru maiņa ne tikai atvieglos dzīvi, bet arī pavērs plašākas iespējas profesionālajā jomā, piesakot savu kandidatūru dažādiem amatiem.

Runājot par karjeru, var rasties jautājums – kāpēc vienam viss izdodas kā smērēts, kamēr cits klūp aiz katra akmens? Lai gan kādam var būt arī paveicies būt īstajā laikā un vietā, lielākoties virzīšanās uz sev tīkamu, labi apmaksātu un interesantu darbu notiek pamazām un mainot savus paradumus.

Vai tu parasti esi tā, kura pēdējā ierodas darbā un pirmā dodas prom? Vai tev ir antisociāli vai gluži pretēji – pārmērīgi lielas draudzības ieradumi? Vai tu bieži vien mēdz darbu atlikt uz vēlāku laiku vai arī aizraujies ar dullu perfekcionismu? Šie ir daži no ieradumiem, kuru dēļ tavs ceļš pretim sapņu amatam ir lēnāks. Vairāk lasi šeit.

Taču turpinājumā iepazīsties ar 10 paradumiem, kurus speciālists Treviss Bredberijs sauc par veiksmes mīdītājiem!

Moderno ierīču izmantošana gultā un impulsīva sērfošana internetā

Foto: Shutterstock

Kā skaidro Bredberijs, tieši telefona lietošana pirms miega ir izplatītākais paradums, kam jāvelk trekna strīpa. Tas ir bīstamākais, jo šķiet absolūti nevainīgs, taču, ņemot vērā, ka veiksmīga karjera iet roku rokā ar produktivitāti un spēju būt gatavam ātri reaģēt kritiskās situācijās, lielu lomu spēlē arī miegs, kura kvalitāti ietekmē zilā gaisma, ko izstaro ierīces.

Lai gan pašam tā varētu nešķist, tavs miegs patiesi varētu būt arī labāks, ja vismaz stundu pirms došanās pie miera neskatīsies modernajās ierīcēs – planšetēs, datoros, telefonos. Zilā gaisma neļauj ķermenim kļūt miegainam, jo palēnina hormona melatonīna izdalīšanos, kas ietekmē cilvēka bioloģisko diennakts ritmu, tāpēc tā daudzums kvalitatīvam miegam ir ļoti nozīmīgs. Ņemot vērā, ka vakaros tā līmenis dabīgā veidā paaugstinās, kulmināciju sasniedzot nakts vidū, pirms miega "uzņemtā" zilā gaisma rada izmaiņas miega ritmā.


Taču, runājot par impulsīvu un nepārdomātu sērfošanu internetā, emocionālās inteliģences pētnieks skaidro, ka cilvēkam nepieciešamas 15 minūtes bez pārtraukuma, lai koncentrētos uzdevumam. Pilnībā vēršot savu uzmanību tikai svarīgākajam, produktivitāte var palielināties pat piecas reizes. Protams, darbs tiks veikts arī tad, ja ik pēc dažām minūtēm ieslīgsi interneta plašumos, taču tas nebūs tik veiksmīgi un ātri paveikts, kā būtu iespējams. Atceries, ka interneta plašumos pazust ir pavisam vienkārši, taču pēc tam atkal tev vajadzēs iepriekš minētās 15 minūtes, lai pilnībā koncentrētos darbam jeb nonāktu produktīvākajā stāvoklī (flow state).

'Nē' neteikšana un nogaidīšana pirms rīkošanās


Foto: Shutterstock

Pateikt kādam "nē" ir vienlaicīgi gan absolūti vienkārši, gan arī ārkārtīgi sarežģīti, tomēr ir ļoti svarīgi to praktizēt. Ir nepieciešams sevi pasaudzēt, neuzņemoties visas pasaules pienākumus, lai neiedzīvotos nemitīgā stresā, nepiedzīvotu izdegšanas sindromu, varbūt pat depresiju, kas pamatīgi ietekmē tavu veselības stāvokli. Lai būtu veiksmīga, vesela un laimīga, jāsaprot, ka lielākoties tādas frāzes kā "Es nedomāju, ka varu to izdarīt" un "Es neesmu droša" jāaizstāj ar kategorisku noliegumu. Tas, ka tu atsaki kādam jaunam piedāvājumam vai pienākumiem, nenozīmē, ka nokrīti pāris karjeras pakāpienus lejup. Tas tieši norāda uz to, ka vēlies pilnībā koncentrēties saviem tiešajiem pienākumiem, tos izpildot pēc labākās sirdsapziņas.

Bredberijs stāsta, ka rakstnieki bieži vien, pieķeroties jaunam šedevram, ilgstoši prāto, kādi varētu būt varoņi un kur galvenā darbība norisināsies. Viņi pat raksta vairākas lappuses vienu pēc otras, skaidri apzinoties, ka tās grāmatā neiekļaus. Tomēr viņi šādu praksi piekopj, jo zina, ka idejām nepieciešams attīstības laiks, teic Bredberijs. Brīžos, kad jāsāk reāli darboties pie idejām, cilvēki mēdz "sastingt", jo zina, ka tās vēl nav ideāli nostrādātas. Taču jebkurai idejai ir jādod laiks. Ir pilnībā saprotams, ka tā nebūs kā noslīpēts dimants, taču ar neapstrādātu plānu vismaz ir iespējams kaut ko darīt – pretējā gadījumā nav pat pamata, pie kā ķerties.

Paziņojumi un telefona izmantošana sarunās


Foto: Shutterstock

Bredberijs uzsver, ka nekas cilvēkus nekaitina vairāk kā novēršanās no sarunas absolūtu sīkumu dēļ, piemēram, lai apskatītos telefonā jaunākās "Instagram" bildes. Protams, ja gaidi svarīgu zvanu vai nepieciešams nosūtīt īsziņu, par to informējot pretī sēdošos, viss ir pieļaujamas, tomēr kaut nepamatots skats mobilajā ierīcē var raidīt signālus, ka tev absolūti vienaldzīga esošā komunikācija.

Lai nekļūtu par kaitinošu sarunbiedru, atceries, ka labāk arī nevajag izteikties par tēmām, kuras labi nepārvaldi, neizklāstīt stāstījuma teikumus kā jautājumus, nerunāt ārkārtīgi ātri, kā arī visu laiku necensties uzmanību pievērst sev un savai pieredzei. Vairāk par nelāgajiem ieradumiem, kas apkārtējos raisa nepatiku, lasi šeit.

Savukārt pievēršanās telefonam, tiklīdz izdzirdēts ziņas signāls, vai e-pasta atvēršana, kad ienākošo vēstuļu skaits palielinājies par vienu, arī ievērojami nozog produktivitāti. Varētu šķist, ka tieši tā ir pareizi – nekavējoties iepazīties ar ziņas saturu un atbildēt, tomēr tā nebūt nav. Daudz produktīvāk ir iepazīties ar jaunumiem noteiktos laikos, piemēram, reizi stundā – ja vien, kā minēts iepriekš, īpaši negaidi kādu zvanu vai ziņu.

Vairāku lietu darīšana vienlaicīgi



Varētu šķist – jo plašāku darbu loku dienas laikā aptversi, jo veiksmīga būsi, tomēr Bredberijs uzsver, ka nekad lietām nevajag pieiet pavirši. Ja sapulces laikā paralēli pildi citus pienākumus, ļoti iespējams, tev tur vienkārši nemaz nevajag atrasties, bet, ja tā ir tik svarīga un vērta, pārējie darbi apzināti jānoliek malā. Vairāku lietu darīšana vienlaicīgi apkārtējos var radīt sajūtu, ka sevi uzskati par pārāku nekā citi, jo vari atļauties pilnībā nepievērsties galvenajam.

Runājot par vairāku lietu darīšanu vienlaicīgi, šajā kategorijā ietilpst arī klačošanās. Tie, kuriem tīk runāt aiz citu mugurām, gūst apmierinājumu no tā, ka citiem neveicas. Sākumā var šķist interesanti ieslīgt citu cilvēku karjeras un personīgās dzīves detaļās, tomēr ar laiku tas var kļūt nogurdinoši, nemaz nerunājot par to, ka citi uz tevi var skatīties ar šķību aci un kāds var tikt sāpināts.

Vai zini, ka iespējams nonākt klačošanās virpulī, nemaz pašai to apzinoties? Kādas sekas tas var atstāt ilgtermiņā, lasi šeit.

Sevis salīdzināšana ar citiem


"Redz, kā viņam neiet! Man gan tad uz viņa fona viss izdodas." Ja apmierinātība ar savu dzīvi rodas, to salīdzinot ar citiem, tu vairs neesi galvenā prieka un laimes kalēja. Kad jūties lepna par sevis padarīto, neļauj citu sasniegumiem tev to atņemt. Lai gan ir teju neiespējami nereaģēt uz citu viedokli, atceries, ka ne vienmēr viņu sacītais jāņem personīgi vai jāsaprot tiešā nozīmē. Lai arī ko viņi teiktu, tava panākumu atslēga ir paļauties uz sevi, nevis kā simtprocentīgu taisnību uztver viņu viedokli par to, cik veiksmīga vai neveiksmīga esi.

Lai arī kā censtos izvairīties, jebkurā vidē atradīsies toksiski cilvēki, kuri atradīs iespēju, kā tikt tev zem ādas. Katru reizi, kad pieķer sevi pie domas, ka prātā maisās kolēģis, kura dēļ asinis sāk vārīties, mācies novirzīt fokusu uz lietām, par kurām vari dzīvē būt pateicīga. Ir patiesi daudz cilvēku, kas pelnījuši tavu uzmanību un rūpes, tāpēc šķiet pilnībā absurdi sevi šādā veidā emocionāli uzvilkt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!