Cik seksuālas ir latviešu sievietes? Viestura Rudzīša viedoklis un citu vīriešu pieredzes stāsti
Foto: F64

Šķiet, šodienas sabiedrībā seksualitāte tiek demonstrēta vai vismaz pieminēta visdažādākajā tās kontekstā. Balstoties populārajā izteicienā "Sex sells", to sastopam gan, piemēram, plašsaziņas līdzekļos, gan tirdzniecībā un neskaitāmās citās jomās, kā arī visdažādākajās ikdienas dzīves situācijās. Tomēr, kā patiesībā uz to lūkoties, par ko aizdomāties un kā raksturot? Kāda ir latviešiem un mūsu tautas sievietēm piemītošā seksualitāte?

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Intīmās dzīves paradumi, kā arī sabiedrības viedoklis par seksualitāti un tās iespējamo "pārprodukciju" ir analizēts dažādās aptaujās. Savus uzskatus par intīmās dzīves dažādošanu, kā arī sava ķermeņa apzināšanos un seksualitātes vairošanu pārspriežam ne tikai ar draudzenēm pie kafijas tases, bet arī varam apgūt dažnedažādos izglītojošos semināros.

Tiesa, viedoklis par to, kāda tad ir šī mums piemītošā seksualitāte – cik atvērta un plaukstoša vai, tieši otrādi, sevī vērsta un notušēta – teju katrai no mums būs atšķirīgs… Jāatzīst, visnotaļ pamatoti. Uz sevi taču katra raugāmies atšķirīgi un ne vienmēr pamanām nianses, ko, piemēram, novērtētu partneris.

Lai noskaidrotu, kā latvietēm piemītošo seksualitāti vērtē vīrieši, apkopojām vairākus viedokļus, kuru autoru atšķirīgais vecums un redzējums ļāva uzzināt, kādas īpašības pretējam dzimumam ir būtiskas, aizdomājoties par seksualitātes un seksa nozīme partnerattiecībās.

Tāpat viedokli lūdzām arī publicistam Viesturam Rudzītim, kurš dalījās pārdomās par to, kāda ir latviešiem piemītošā seksualitāte kopumā un biežākie klupšanas akmeņi, kas nereti ierobežo sieviešu apmierinātību ar sevi un arī partnerattiecībām.

Dzīves alkas ievērojami apgrūtina nāves dziņa, kas lielā mērā saistīta ar pārdzīvotajiem kariem un vardarbību 20. gadsimtā. To pašu var teikt par ikdienas dzīves erotizāciju. Viesturs Rudzītis

"Pirmkārt, seksualitāti varam uztvert vispārīgā nozīmē – kā alkas dzīvot, augt, vairoties. Otrkārt, seksualitāti arī var traktēt nedaudz šaurāk – kā ikdienas erotizāciju vai vienkārši dzīvotprieku un personisku šarmu. Bet var arī šauri – vēlmi un gatavību stāties dzimumattiecībās. Treškārt, seksualitāte piemīt cilvēkam visas dzīves garumā, bet katrā no vecuma posmiem tā izpaužas citādāk. Ceturtkārt, var būt "svētā" seksualitāte, kas ir katra cilvēka bioloģiska vajadzība pēc seksuālas stimulācijas (plašā nozīmē) ikdienas un "pārdotā" seksualitāte, kad tā tiek izmantota citiem mērķiem – lai tiktu pie bērna, ietekmētu attiecības, iegūtu varu, naudu, informāciju utt.," spriež Rudzītis.

Taujāts par latviešiem piemītošo seksualitāti un tās izpausmēm, speciālists pauž savu redzējumu par latvisko "seksualitātes profilu": "Dzīves alkas ievērojami apgrūtina nāves dziņa, kas lielā mērā saistīta ar pārdzīvotajiem kariem un vardarbību 20. gadsimtā. To pašu var teikt par ikdienas dzīves erotizāciju. Tā bieži tiek uztverta tikai kā seksa priekšspēle bez patstāvīgas nozīmes un vērtības. Attiecībā uz seksuālām attiecībām – šķiet, valda jaunībai raksturīgie seksuālās dzīves kritēriji (piemēram, vairāk vienmēr ir labāk nekā mazāk) un neizpratne par seksuālo dzīvi un tās normalitāti ārpus jaunības un bērnu dzemdēšanas perioda. Tāpat šķiet, ka seksualitāte bieži tiek pārdota augstākminētajās izpratnēs."

Vērtējot Latvijas sievietes raksturojošo seksualitāti, kas nereti sabiedrībā tiek raksturota kā pārlieku saistīta, Rudzītis uzsver - diezin vai seksuālu noslēgtību būtu jāuztver kā trūkumu un atvērtību - kā lieliskuma pazīmi. "Ja šajā jautājumā tiek domāta sieviešu gatavība uz seksu, nevis seksuāla atvērtība un brīvība plašā nozīmē, tad tā vienmēr lielā mērā ir un būs saistīta ar drošību un "sasildītību". Bet šīs lietas cieš, ja seksualitāti un seksu uztveram kā sinonīmus.
Turklāt – ne vienmēr seksuāla tuvība nozīmē arī emocionālu tuvību un ne vienmēr cilvēkiem vajadzīgi "divi vienā". Bet dažreiz ir vajadzīgi, sevišķi ja domājam par attiecību perspektīvu."

Ne vienmēr seksuāla tuvība nozīmē arī emocionālu tuvību un ne vienmēr cilvēkiem vajadzīgi "divi vienā". Bet dažreiz ir vajadzīgi, sevišķi ja domājam par attiecību perspektīvu. Viesturs Rudzītis

Nereti sastopamies ar apgalvojumu, ka latviešu sieviešu temperaments ir piezemētāks un arī savas seksualitātes paušana – slēptāka. Aplūkojot šo uzskatu, Rudzītis atgādina, ka sievietes ķermenim, sejai, mīmikai piemīt pievilcība, spēja savaldzināt: "Šīs īpašības ir atvasinātas no vārdiem "vilkt" un "valgi". "Tas ir aktīvs, vīriešus izteikti ietekmējošs un manipulējošs spēks, kura priekšā vīrieši nereti kļūst mīksti kā plastilīns. Lai to regulētu, islama valstīs vīrieši liek savām sievām, meitām un mātēm aizsegt ķermeni un seju. Pie mums šis spēks nav pienācīgi novērtēts un izdiskutēts sociālas normalitātes nozīmē, tādēļ sievietes nereti jūtas vainīgas vai mulst par šo spēku.

Varbūt baidās no tā, iespaidojoties arī no ģimenes sieviešu interpretētās tautas folkloras, kur latviešu sievietes parasti (izņemot nerātnās dainas) nav tēlotas kā seksuāli aktīvas, kur tas neskaitās tautumeitas tikums. Piemēram, krievietes, iespējams, biežāk (bet noteikti ne vienmēr) bez kādām bremzēm droši izmanto pievilcību, lai sasniegtu savus mērķus."

Krievietes, iespējams, biežāk (bet noteikti ne vienmēr) bez kādām bremzēm droši izmanto pievilcību, lai sasniegtu savus mērķus. Viesturs Rudzītis

Taujāts par minēto atšķirību iespējamiem iemesliem, speciālists atzīst, ka runāt par nacionālām atšķirībām seksualitātes izpausmēs varam tikai hipotētiskā un pieņēmumu līmenī – šīs tēmas grūti padodas zinātniski korektai izpētei. "Vieglāk būtu runāt, izvērtējot konkrētās tautas vēsturi.

Latviešiem, domāju nozīme ir bijusi tam, ka tā ilgstoši ir bijusi zemākā, vāciešiem pakļautā nācijas daļa, tādēļ, visticamāk, bijusi pakļauta regulārai seksuālai izmantošanai un vardarbībai, kas nav vēl paguvusi tikt atveseļota un no kā var būt atlikusi savdabīga "netīrā" ķermeņa un "tīrā" prāta šķirtība. Bet tā ieved seksualitātē daudz nesaprotamas trauksmes un neveselīga kaunīguma.

Šķiet, nozīme ir arī reliģijai. Luterāņi ir izslaucījuši no savām baznīcām visu ķermenisko, sievišķo un potenciāli grēcīgo, tur ir palicis tikai aseksuālais bālais debesu Dievs. Katoļi ar Dievmāti un daudzajiem svētajiem ir vitālāki un vienlaikus grēcīgāki, bet ar veselīgāku attieksmi pret ķermeni un seksualitāti. Luterāņu seksuālās neirozes varētu būt vairāk tendētas uz bailēm un "netīrību", bet katoļu neirozes – uz "grēku"."

Tags

Sarakstu karuselis Sekss
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form