Kā rīkoties, ja tuvs cilvēks bieži melo?

Viņam ļauj dzīvot savu dzīvi, neviens viņu nekontrolē par katru soli, bet meli tā pat parādās. Ko darīt? Vai katru reizi, kad viņš ir samelojis, par to viņam pateikt, vai klusēt un neko nepārmest (varbūt viņš baidās, ka jebkurš viņa solis tiks kritizēts, ka sāksies bļaušana un lamāšanās, kaut gan šo pus gadu viss ir uztverts ļoti mierīgi un pat saprotoši). Varbūt viņš to dara automātiski? Vai to, ka melojis un mēs par to zinām, atklāt ar humoru? Kā iegūt viņa uzticību? Kā to visu labot?
Paldies.

Ar cieņu,
māsīca.

Atbild psiholoģe Benita Griškeviča (benija@inbox.lv):

Saprotams, ka šādā situācijā neko nelīdzēs bļaušana un lamāšanās. Tomēr arī mierīga un saprotoša izturēšanās pret meliem ir nevietā, jo, iespējams, atgādinās to vienaldzīgo attieksmi, ko viņš ir varbūt saņēmis mājās un kas melus padarījusi par paradumu.

Kad ir skaidri zināms, ka viņš kārtējo reizi stāsta nepatiesību, vari teikt, ka esi pārliecināta par ko citu un pie reizes pajautāt, kas, pēc viņa domām, notiktu, ja viņš būtu teicis patiesību. Ģimenes locekļi var izskaidrot, kas notiek ar viņu uzticēšanos, kad uz saviem jautājumiem tie saņem melus.

Meli var liecināt arī par ko citu. Ja cilvēks melo arī tad, kad ar meliem nevar gūt sev itin nekādu labumu, tas var likt domāt, ka varbūt šis cilvēks realitāti uztver pavisam atšķirīgi no vairuma cilvēku.

Lai kā arī būtu, uzklausīt melus, pieņemt tos un nenoliegt nevienā gadījumā nav labākais risinājums. Jo tādā veidā jūs atbalstāt viņa rīcību vai arī viņa greizo domāšanu. Mierīga un noteikta realitātes uzturēšana no jūsu puses var palīdzēt viņam ieraudzīt savus melus, bet jums - palikt neiesaistītiem viņa melos.

Lasītāju ievērībai: Lai saņemtu speciālista e-konsultāciju, lūdzu, nosūti savu jautājumu uz e-pasta adresi: sieviete@delfi.lv. Redakcija patur tiesības rediģēt teksta garumu un pareizrakstību, kā arī saglabāt vēstules autora anonimitāti. Šiem ieteikumiem ir tikai izglītojošs nolūks, un tie nevar aizstāt speciālista konsultāciju klātienē.