Lasītājas viedoklis: par vīru zagšanu un 'perfektajām sievām'  (12)

Lasot kārtējo, sirdi plosošo ''kliedzienu'' pēc palīdzības, mans prāts sāka "vārīties". Ilgāk vairs nevaru klusēt. Runa ir par sānsoļiem. Ir apnicis ik pa laikam uzskriet virsū rakstiņiem par to, ka kārtējā sieva sūdzas par to, ka vīrs krāpjot. Sīki, detalizēti aprakstot, ka viņu laulība ir bijusi PERFEKTA, līdz uzradusies tā "vīru zagle". Sievietes visbiežāk pašas ''palaižas".  Atstāj novartā savus vīrus, visu uzmanību pievēršot radiem, bērniem, visam kam, tikai ne vīriem. Un kad problēma ir aizgājusi tik tālu, ka vīrs jau sak lūkoties cita virzienā, tikai tad sieviete pamostas. Bieži vien tad jau sen ir par vēlu. Un tad nu sieviete sāk vainot visus citus, izņemot sevi. Un tā ir pati lielākā kļūda! Tādas muļķības, vienkārši jau krīt uz nerviem.

Mīļās sievietes-atveriet acis!!!! It sevišķi tās, kuras jau ilgāku laiku ir laulībā ar savu sapņu vīrieti. Nu, nepietiek vīrietim ar to, kas ir bijis. Attiecības ir jākopj. Ir muļķīgi tēlot laimīgu laulību, ja dziļi sirdī zināt, ka jūsu vīrietis ir nelaimīgs. Problēmas ir jāizrunā, nevis jānoliek uz naktsskapīša blakus gultai, ar domu, parunāsim rīt, šovakar man sāp galva, un vispār esmu pārgurusi.. Vīrietis vēlas sev blakus laimīgu, smaidošu un KOPTU sievu/draudzeni. Bet nez kapēc pēc vairākiem laulībā nodzīvotiem gadiem sievas sāk palaisties.. - sak, ai, esmu precēta, varu neidzrīt to un šo. Neizmazgāšu matus šovakar, izmazgāšu rīt. Viņš jau tapat nepamanīs, viņš noguris. Paedīsim vakariņas, tad tv un tad jau gulēt.

Muļķības! Vai esat aizdomājušās par to, ka Jūsu vīrietis uzreiz kļūtu smaidošāks ja, iekārtojoties jums blakus, sajustu Jūsu tikko izmazgāto matu smaržu? Smaidītu vairāk viņš arī tad, ja Jūs mājās esot izlaistu matus (te nav runa par vakara frizūrām). Vienkārši, izlaisti, tīri un kopti mati. Nevis mūžīgā, ērtā zirgaste. Itkā nieks, bet ticiet man vīrieši to pamanītu.

Ir ērtas mājas drēbes, bet nevajag jau staigāt treniņtērpā ar ''izsēdētiem'' ceļgaliem, vai jau savu laiku nokalpojošu džemperi. Ērti, tas saprotams.Bet vīram, kurš tikko pārnācis mājās no darba, domāju labāk patiktu redzēt kaut ko formīgāku. Tie paši legingi un kāda tunika.. Vai nav pietiekami ērti? Un vizuāli jaukāk. Padomājiet par to, vai ja, Jūs būtu staigājusi tādā treniņtērpā jūsu pirmajās tikšanās reizēs, vai Jūsu sapņu vīrietis būtu jums pievērsis uzmanību? (Un nesakiet ka, mans vīrietis mani mīlēs tādu kāda es esmu, vienalga kas man mugurā, kaut maiss..) Jā, tā tam būtu jābūt.. Bet padomājiet, vai tiešām Jūsu vīrietis nebūtu pelnījis ko acīm tīkamāku, arī ikdienā, nevis tikai svētku dienās un saviesīgos pasākumos. Es neaicinu tagad staigāt pa māju augstpapēžu kurpēs un ar sāmālētām sejām. Nevajag jau pārspīlēt. :)

Tad nu nonācām pie paša galvenā: Tas ir tikai loģiski, ja ar laiku jūs viens otram apnīkat. Bet mīļās sievas, māmiņas, kopiet sevi, savu tēlu, interesējaties arī par kaut ko citu, ne tikai par bērniņiem. Tas, ka Jūs esat māmiņa, vel nenozīmē, ka Jūs vairs neesat sieviete! Tas ka, Jūs kādu brīdi vairāk veltīsiet sev, nebūs noziegums! Ar to Jūs tikai iegūsiet. Pati labāk jutīsieties, kļūsiet labāka savās acīs, kļūsiet laimīgāka, mierīgāka un Jūsu vīrietis arī to novertēs.

Iedomājieties: vīram darbā grūta diena, priekšnieks tramda, padotie/ kolēģi nepalīdz, utt. Viņš nikns un dusmīgs brauc mājās ar domu atpūsties. Bet mājās viņu sagaida tikpat nikna, kašķīga sieva, kas ir neomā, jo bērns kaut ko izdarījis. Tad mīļās mājas pārvēršas par vietu no kuras gribas aizbēgt. Sieva vēl sāk izgāzt dusmas uz vīru, jo viņa mājās visu dienu bijusi viena ar bērniņu, nav bijis ar ko parunāt.Un vīrs, riebeklis tāds arī nerunīgs un kašķīgs.Sabļauj viens uz otru, gultā uzgriež viens otram muguru.Tā tas turpinās kādu laiku, jo neviens negrib izrunāties, negrib atzīt savu vainu, katrs pie sevis domā,ka otrs ir vainīgs. Paveicas tiem pāriem, kuri atrod spēku, pārkāpj pāri savam ego, un mēģina izrunāties..Zaudē tās sievas, kas iespītējas..Ir tikai loģiski, ka vīrs meklē mierinājumu ārpus mājas. Jo vīrieši dziļi sirdī ir mazi puišeļi. Apvainojas ātrāk nekā sievietes. (Mani te nemīl, iešu tur kur kādam esmu vajadzīgs un taml.)

Darbā vienmēr atrodas kāda kolēģīte, kas ir laipna un smaidīga,kas sevi kopj un domā par to kā izskatās.. Iespējams arī viņai bērnudārzā iet atvasīte.. Bet viņa atrod laiku, lai parunātos, lai uzsmaidītu kolēģim. Iespējams, uzklausītu. Bet tas jau nenozīmē, ka viņa ir vīru zagle.. Tas, ka ir brīva, savos uzskatos, jo viņa ir viena nenozīmē, ka viņa ir devusi zaļo gaismu kaut kādam dienesta romāniņam. Tas, ka kādai vīrs sāk aizdomāties par laipno, smaidīgo kolēģīti.. nenozīmē, ka vainīga ir viņa. Kā var būt vainīga par to, ka sieviete sevi kopj un atrodu laiku parunāties?? Darat arī Jūs mājās tā, tad Jūsu vīri nemeklēs neko ārpus mājas. Ja rodas problēmas, cenšaties izrunāties, neatstajat uz vēlāku laiku. Tas viss tikai iedrošina tam, ko nemaz nevajadzētu uzsākt, un liela daļa krāpšanas sanāk nemanot un negribot. Vismaz sākumā.

Ar šo visu gribu teikt: Ja kas tāds notiek, nevainojat citus, sākat ar sevi. Ja tagad šo visu izlasot ,varat uzlikt roku uz sirds un pateikt, es tiešām biju laba sieva, viņš ir tas, kurš visu sabojāja, tad tik un tā der izrunāties, jo iespējams cilvēks jau no paša sākuma nav bijis godīgs pret jums.

Es neaizstāvu vīriešus. Ir protams arī unikāli eksemplāri, kuri vienkārši nespēj nekrāpt savas sievas. Bet šoreiz runa bija par to, ka nevar vienmēr vainot tikai vīru, Bieži vien pati sieviete ir vainīga pie tā , ka vīrs izšķiras par sānsoli.