Pirmā problēma. Nespēju neupurēties

Mans vīrs ir mans bērns. Vienkārši padomi, kā atbrīvoties no 'mammītes' kompleksa
Foto: PantherMedia/Scanpix

Katrai reiz patiesi mīlējušai sievietei ir pazīstamas jūtas, kad rodas vēlme aizmirsties, kalpojot mīļotajam. Lūk, tipiska atzīšanās! "Es jau pašā sākumā viņu saucu par "manu mazulīti". Tas viņam patika. Viņš, lai gan ļoti muskuļots, man nezin kāpēc šķita tāds bezspēcīgs un nepraktisks… Man vienmēr gribējās viņa labā kaut ko izdarīt. Nopirku kaudzi kulinārijas grāmatu un jau vakarā domāju, ko rīt izgatavošu, gribēju, lai ir pēc iespējas garšīgāk un oriģinālāk. Pat mazgāju viņa zeķes. Man lielu prieku sagādāja viņa bikšu gludināšana. Viņš vēl guļ, bet es staigāju uz pirkstgaliem, vāru viņam kafiju, gludinu viņa drēbes… Nekad vēl neesmu bijusi tik laimīga," stāsta Dina, 28 gadus veca filoloģe.

Pirmais padoms. Neauklējieties!

Jūsu vēlme pārvērst vīru par zīdaini ir spēcīga mātes instinkta izpausme. Atcerieties, kā spēlējāties ar lellēm. Jau tad jums radās vēlme likt vannā, ķemmēt, apģērbt savu lelli. Mīlestības jēdziens nozīmēja vispārējas rūpes, kuras veltījāt iemīļotajam objektam. Taču pavaicājiet vīram, vai viņam patīk būt par lelli? Varbūt tad beidzot sapratīsiet vīrieša "nepateicības" iemeslu.

Tags

Sarakstu karuselis

Comment Form