Kā raidījumā Mīlestības stāsti "Es ticu otrajai mīlestībai" atklāj Ivars, to, ka vīrietim, pirmkārt, ir jābūt uzticīgam, viņam iemācījuši vecāki. Mūžam ritot, 17 gadu garumā piedzīvota laime būt kopā ar savu pirmo sievu un radītas un uzaudzinātas divas meitas, līdz ģimenei piezagusies nelaime vēža izskatā.
"Savai pirmajai dzīves biedrei esmu no sirds pateicīgs par to, ka viņa no manis paņēma solījumu, sakot: "Tu meklēsi un atradīsi sev citu sievieti!"" atklāj Ivars, Ingrīdai piebilstot, ka nekas jau nenotiek tāpat vien. "Mūsu likteņa grāmata ir uzrakstīta, vēl pirms esam dzimuši, un, kad nākam pasaulē, tā ir ielikta kaut kur mūsu šūpulī. Ja nebūtu izirusi mana pirmā laulība, es nebūtu satikusi Ivaru," teic Ingrīda.
"Iznāca tā, ka mana laba kolēģe, zinot to, ka jau ilgstoši esmu palikusi viena ar meitu, teica: "Ko tu viena pati tā? Ir taču tāda interneta vietne Oho.lv!" Es pat nevaru saprast, kas bija tas spēks, kas lika man viņu paklausīt, bet es izlēmu šajā portālā piereģistrēties."
"Arī es nolēmu mesties tajos interneta portālos, līdz uzdūros tādai ziņai, kura mani ieintriģēja tieši tā teksta dēļ," atminas Ivars, Ingrīdai mīļoto papildinot un atklājot, ka savā profilā tolaik Ingrīda nebija ievietojusi ne bildi, ne plašāku informāciju. Vien ziņu – "Ja vēlies satikt labu draugu, uzraksti!".
Tā nu Ivars uzdrošinājies rakstīt, bet no Ingrīdas saņēmis kurvīti. Turklāt trīs reizes pēc kārtas!
"Pašai tas tagad šķiet tā dīvaini, un īstenībā ir arī mazliet kauns. Es Ivaru atraidīju trīs reizes. Uzzinot, ka vecuma starpība ir 17 gadi, tā arī uzrakstīju: "Atvaino, cienītais kungs! Paldies par atklātību, bet es… tā kā nē."
Ivars gan neapjucis un spēris pēdējo soli, sakot, ka vajagot vismaz vienam otru apskatīties. Tas taču neskādēs! Un tikšanās izrādījās liktenīga.
"Viņam rokās bija viena balta roze. Tas bija fantastisks skats – lēni sniga sniegs, bija kungs ar baltu rozi un mēs nācām viens otram pretī. Abi zinādami, ka esam tie, ko gaidām," atminas Ingrīda, arī Ivaram piekrītot – viņš dažu sekunžu laikā sapratis, ka ir vērts mēģināt iepazīties tuvāk.
"Šobrīd es saprotu, ka tā bija Dieva dāvana. Tas, ka mēs satikāmies un šobrīd esam kopā, nenotika tāpat."
Abu draudzībai pāraugot mīlestībā, pāris arī apprecējies. Tiesa, Ivars ar lēmumu nesteidzies: "Kamēr es nebiju pārliecinājies, ka Ingrīdu tiešām esmu iemīlējis, neteicu nevienu vārdu, ka man būtu nolūks apprecēties."
Taču, kad abi bija pazīstami jau divus gadus, pāris Ziemassvētku laikā aizbrauca ceļojumā uz Parīzi. Tur Ivars mīļotajai pasniedzis gredzentiņu, un viņa, lieki nedomājot, piekritusi.
"Viņš vienkārši teica: "Es tevi mīlu, es gribu, lai kļūsti par manu sievu!" Es nedomādama, protams, atbildēju ar jā. Tai brīdī zināju, ka šī mīlestība ir atnākusi, neraugoties uz mūsu gadiem vai to starpību. Es par to nešaubījos un biju pārliecināta, ka viņš ir īstais. Izcils zinātnieks, Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris, daudzu pasaulē pazīstamu medikamentu autors, bet man viņš, pirmkārt, ir cilvēks – mans mīļotais, mans vīrs, mans atbalsts," priecājas Ingrīda.
"Ingrīdas skaistākā īpašība ir tas, ko sievietē meklē katrs vīrietis – uzticība un pašaizliedzīga mīlestība. Ja mums izdosies vēl vadīt kopā ilgus gadus, es būšu pateicīgs Dievam," aizkustinājumu neslēpj Ivars.
Skaties raidījumu "Mīlestības stāsti "Es ticu otrai mīlestībai"" otrdienu vakaros plkst. 22 televīzijā STV Pirmā!.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
