Foto: Shutterstock
Tā kā intīmas attiecības veido divi indivīdi, katrs ar savām vajadzībām un vēlmēm, konflikts ir neizbēgams. Tomēr konflikta rašanās vai pat biežums nebūt nenozīmē, ka attiecības ir sprukās vai uz izjukšanas robežas. Attiecību labklājībai svarīgākais ir šos konfliktus atrisināt. Viens no visbiežāk sastopamajiem konfliktu veidiem, par kuriem pāri sūdzas, ir seksuālo vēlmju neatbilstība. Tas ir arī viens no emocionāli kaitīgākajiem konfliktiem. Seksa noraidījums palielina nedrošību par savu pievilcību un vērtību kā partnerim. Vai "nē" nozīmē "es neesmu labs"?

Vannas istaba vai virtuve tiek uzskatītas par bīstamākajām mājvietas telpām, jo tajās ir lielāks potenciāls fizisku ievainojumu gūšanai, bet, ciktāl tas attiecas uz pašnovērtējumu, guļamistaba ir daudz bīstamāka. Seksa noraidījumi ik pa laikam ir raksturīgi attiecībās, jo ne vienmēr divi cilvēki ir noskaņoti intimitātei vienā un tajā pašā laikā. Tomēr, ja tavs partneris konsekventi izvairās no seksa un intimitātes, vai retos gadījumos, kad viņi to vēlas, acīmredzami to dara nelabprāt – atkārtotu noraidījumu uzkrāšanās, visticamāk, būtiski ietekmēs tavu pašnovērtējumu.

Seksa noraidījums ir satraucošs arī tāpēc, ka pāri nopietnās attiecībās parasti sagaida, ka viņu partneri ir monogāmi. It īpaši, ja viens regulāri noraida otra seksuālās tieksmes, neapmierinātais partneris tiek iedzīts stūrī. Tas ir, noraidītais partneris neapmierina savas seksuālās vajadzības ar savu otro pusīti, bet arī nevar meklēt apmierinājumu ārpus attiecībām, nenodarot tām neatgriezenisku ļaunumu.

Visi noraidījumi sāp, jo smadzenes uz tiem reaģē ļoti līdzīgi, kā tas notiek ar fiziskām sāpēm. Bet, kad persona, kas tevi noraida, ir mīļotais partneris – cilvēks, kas tevi pazīst vislabāk no visiem pasaulē, cilvēks, kas tevi redz tādu, kāda esi, cilvēks, kuram vajadzētu tevi mīlēt un likt justies mīlētai – , kaitējums pašapziņai, kā arī pašvērtības un emocionālās labsajūtas bojājumi var būt postoši. Tajā pašā laikā katrs partneris saglabā autonomiju pār savu ķermeni, un viņiem ir jāspēj pateikt, ka nejūtas gatavi seksam. Visticamāk, ka noraidījuma radītās sāpes un pārdzīvojumus, nosaka nevis seksa noraidījums pats par sevi, bet gan tas, kā tas tiek izteikts.

Foto: Shutterstock

Turpinājumā, iedvesmojoties no portāliem "Huff Post" un "Psychology Today", apkopojām dažas seksa noraidījuma interpretācijas un veidus, kā ar to cīnīties.

Noradījums var būt dažāds

Toronto Universitātes psihologs Džeimss Kims un viņa kolēģi pārbaudīja hipotēzi par to, ka seksa noraidījuma radītā pārdzīvojuma intensitātes pakāpe variē pēc tā, kā tas tiek pasniegts. Balstoties uz provizoriskiem precētu pāru apsekojumiem, Kims un kolēģi secināja, ka seksuālās noraidīšanas stratēģijas var iedalīt četrās kategorijās.

  • Mierinošs noraidījums. Partneris izskaidro, ka šovakar nevēlas nodarboties ar seksu, bet tajā pašā laikā neaizmirst atgādināt, ka mīlestība un iekāre joprojām virmo gaisā. Nereti partneris piedāvā arī alternatīvus fiziska kontakta veidus, piemēram, skūpstīšanos un glāstus, vienlaikus apsolot, ka tuvākajā laikā atlīdzinās šo noraidījuma reizi.
  • Rupjš noraidījums. Partneris izrāda neapmierinātību pret otru vai kritizē citus attiecību aspektus. Tāpat viņš var vienkārši kaitinoši klusēt vai nepatīkami izteikties par, viņaprāt, nepietiekamajiem, vājajiem centieniem uzsākt seksuālu piedzīvojumu.
  • Pārliecināts noraidījums. Partneris skaidri un tieši izskaidro, kāpēc nevēlas nodarboties ar seksu. Kaut arī viņš ir godīgs, nav manāma nekāda cieņas izrādīšana pret otra jūtām.
  • Izvairīgs noraidījums. Partneris izliekaties nepamanījis, ka otrs interesējas par seksu. Viņš var arī novērsties no otra, gulēt stāvoklī, kurā ir grūti pieglausties vai izlikties, ka guļ.

Lai pārbaudītu šo noraidījuma tipu ietekmi uz otrās pusītes apmierinātību ar seksuālajām attiecībām un attiecībām, pētnieki talkā ņēma 98 pārus, kuri kopā bija dzīvojuši vismaz divus gadus. Ik vakaru 28 dienu garumā katrs partneris aizpildīja aptauju, kurā novērtēja seksuālo vēlmju neatbilstības pakāpi starp sevi un partneri, kā arī kopējo seksuālo un attiecību apmierinātību. Anketā viņi arī norādīja, vai partneris pēdējās 24 stundās ir noraidījis seksa piedāvājumu. Ja tā, viņi arī norādīja, cik lielā mērā šī noraidīšana bija mierinoša, rupja, pārliecinoša vai izvairīga.

Rezultāti nebija pārsteidzoši. Kad respondenti ziņoja, ka viņu partneris ir mierinoši noraidījis viņu virzību uz seksuālu kontaktu, tika norādīts uz attiecību apmierinātības pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējo dienu. Tomēr, kad viņi tika noraidīti rupjā manierē, viņu apmierinātība ar attiecībām samazinājās. Šis atklājums parāda, cik svarīga loma ir tam, kā noteiktā situācijā pateikt "nē" seksam tādā veidā, kas tik un tā parāda, cik ļoti otrs rūp un joprojām uzbudina. Interesanti, ka ne pārliecinoši, ne izvairīgi noraidījumi nekādi neietekmēja noraidītā partnera apmierinātību ar attiecībām. Tomēr ir svarīgi saprast, ka, lai arī šī uzvedība acīmredzami nekaitēja, tā acīmredzami arī nepalīdzēja stiprināt attiecības. Tikmēr ir skaidrs, ka rupjš noraidījums nodara vislielāko kaitējumu attiecībām.

Četri šajā pētījumā atrastie noraidīšanas modeļi atspoguļo konflikta komunikācijas modeļus, kurus attiecību zinātnieki ir pētījuši ceturtdaļgadsimta laikā. Īsāk sakot, neviens saziņas stils nedarbojas visās situācijās. Drīzāk stils ir jāpielāgo konkrētajai situācijai.

Ir iespēja cīnīties pret atkārtotu seksa noraidījumu

Diemžēl seksa noraidījumi ilgtermiņa attiecībās ir sastopami daudz biežāk, nekā vairums cilvēku spēj aptvert. Sākumā ar šādiem noraidījumiem ierasti cīnās, izsakot vilšanos vai tiešus komentārus, vai izmantojot pasīvi agresīvu izturēšanos, cerot, ka partneris saņems mājienu. Pat tad, ja tēma tiek uzrunāta tieši, negribīgais partneris parasti rod attaisnojumus vai tiešām cenšas ko mainīt, kas gan var nebūt ilgstoši.

Pēc kāda laika vairums cilvēku pārtrauc par to runāt vispār. Atteikums ir pietiekami sāpīgs, un nav vēlmes pakļaut sevi turpmākām vilšanās reizēm un vēl lielākam noraidījumam. Tādējādi izvairīšanās modelis kļūst par stabilu attiecību aspektu, bet tavs pašnovērtējums lēni, bet turpina kristies, apmierinātība ar attiecībām turpina kristies, un vispārējā laimes sajūta un emocionālā labklājība turpina samazināties.

Foto: Shutterstock

Vai ir vērts mēģināt kaut ko darīt šajā sakarā? Jā! To darot, tu vari reāli uzlabot situāciju un, protams, arī savu pašnovērtējumu. Veicamās darbības:

  • Uzaicini savu partneri uz "sarunu": Pārliecinies, ka netiksi pārtraukta un ka tev tiks pievērsta visa viņa uzmanība.
  • Nenosodoši pastāsti viņam, kā jūties: Viņš, visticamāk, reaģēs aizstāvoši, tāpēc, ja vēlies, lai tevi uzklausītu, faktu atspoguļošanai izmantojiet "es" apgalvojumus ("Mums divus gadus nav bijis sekss, un es jūtos ievainota un noraidīta.")
  • Ļauj viņam reaģēt, nepārtraucot: Tavs mīļotais var nezināt, kā tu jūties, tāpēc svarīgi ļaut viņam reaģēt uz dzirdēto. Ja viņš meklē attaisnojumus, piemēram, "Tu zini, cik lielu spiedienu es izjūtu darbā" vai "Tu zini, cik noguris esmu pēc rotaļām ar bērniem", tu vari atbildēt: "Jā, zinu. Bet, vai tu zini, cik es tā dēļ drausmīgi jūtos?"
  • Norādi uz vajadzību pēc pārmaiņām: Pārliecinoša izturēšanās ir lielisks veids, kā celt pašnovērtējumu. Skaidrs paziņojums, ka situācija ir jāmaina, ka tā nevar turpināties, dod partnerim, kā arī pašai sev, ziņu, ka esi pelnījusi ko labāku un esi vairāk vērta. Tas ir svarīgs solis, lai atbrīvotos no nedrošības un šaubām, kas tevi ir nomocījušas, un atjaunotu pašapziņu, ticību sev un savām spējām.
  • Uzstāj uz pārmaiņu plānu, kā arī regulāru atskatu veikšanu: Esi gatava pati veikt izmaiņas, ja tavs partneris tās pieprasa, un tās ir saprātīgas. Norunājiet spert vienu mazu soli, kuru katrs varat spert uzreiz, lai norādītu uz savu nodomu strādāt pie šī jautājuma patiesumu. Vienojieties par regulāru ikmēneša atskatu veikšanu, lai pārliecinātos, ka viss turpina virzīties uz labo pusi.

Visbeidzot, dažos gadījumos var uznākt bailes, ka partneris vienkārši paziņos, ka neko nevar darīt šajā situācijā, pat nopietni uzklausot, kā tā ietekmē tavu pašnovērtējumu un emocionālo veselību. Ja tas tā gadās, tad vismaz zināsi realitāti un varēsi sākt domāt par to, vai situācija tev vispār ir pieņemama, vai tomēr jāapsver alternatīvi lēmumi. Abos gadījumos tu vari veikt pasākumus, lai novērstu turpmāku kaitējumu savam pašnovērtējumam un emocionālajai labsajūtai, un sākt savu pašvērtības atjaunošanas procesu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!