"Līdz 27 gadu vecumam dzīvoju, kā gribēju, paspēju nopelnīt trīs sodāmības. Par laimi, cietumā nokristījos un mana dzīve radikāli mainījās. Otrs pavērsiena mirklis – 2003. gads. Avārija, kurā mēs ar sievu cietām, bet pasaulē priekšlaicīgi nāca mūsu meita. Kopš tā brīža es nestaigāju, bet tas netraucē man gūt no dzīves visas baudas. Mācos vokālajā studijā, dziedu kvartetā, būvēju burinieku, tanku un lidmašīnu modeļus. Jā, esmu ratiņkrēslā, bet tagad man vienkārši jārēķinās ar savu situāciju," stāsta kocēnietis Aleksandrs Jevdokimovs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit