Izaicinājums būt brīvai. Annas Jakobas stāsts par neplānoti uzsākto somiņu biznesu
Foto: Privātā arhīva foto

"Es esmu mamma," ir pirmais, ko par sevi pasaka Anna Jakoba. Viņa audzina gadu vecu meitiņu un nesen, īpaši to neplānojot, Anna uzsāka jaunu nodarbi – pašas radītu somiņu "Duuze" tirdzniecību. Pašlaik Anna ir pašā darbības sākumā, un atklāj, ka viņai nav mērķa izveidot lielu uzņēmumu, jo prieku sniedz iespēja satikties ar katru klientu personīgi, kas, ievērojami paplašinot darbību, nebūtu iespējams.

Jautāta par saviem hobijiem, Anna atbild, ka labprāt apmeklē teātri, izstādes un sporto, bet kopš došanās bērna kopšanas atvaļinājumā viņai tam nepietiek laika. "Tagad teikt, ka man tas patīk, būtu mazliet tāda mānīšanās, jo, ja man jautātu, kad es pēdējo reizi biju, es, visticamāk, teiktu, ka pirms diviem gadiem," atklāj jaunā māmiņa, piebilstot, ka pēc ilgāka pārtraukuma viņa un vīrs sāk aktīvāk pievērsties arī saviem hobijiem.

Man vajadzēja somiņu. Es biju izdomājusi, kādu es gribu, un es skatījos Latvijas tirgū, bet nebija tieši tādas, kādu es gribu. Kā man viena kliente teica – vai tādas kā vectēviem, vai kā tūristiem. Anna Jakoba

Tāpat Anna nodarbojas ar projekta "Duuze" lološanu. Lai arī pati viņa somas nešuj, viņai ir gana darāmā, kārtojot organizatoriskās lietas un strādājot ar klientiem.

Gribēja somiņu, ko neviens neražoja

Ideja par somiņu biznesu radusies diezgan nejauši. Tā atnākusi bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, bet ne tāpēc, ka Anna vēlējās radīt kaut ko jaunu – viņai vienkārši vajadzējis jaunu somiņu. Anna atklāj, ka ir sieviete, kas labi zina, ko vēlas, un tas var būt sarežģīti tad, kad nepieciešams kaut ko nopirkt. "Es ļoti bieži atnāku mājās vīlusies, jo tieši to, ko es gribu, es nevaru atrast," viņa stāsta, "Man vajadzēja somiņu. Es biju izdomājusi, kādu es gribu, un es skatījos Latvijas tirgū, bet nebija tieši tādas, kādu es gribu. Kā man viena kliente teica – vai tādas kā vectēviem, vai kā tūristiem."

Anna uzskicēja savu sapņu somiņu un mēģināja to atrast arī ārpus Latvijas, bet bez panākumiem. Viņa apspriedās ar draudzeni, kas nodarbojas ar šūšanu, un, izklāstot savu ideju, sacīja, ka pastāv divas iespējas: vai nu tā ir ļoti muļķīga ideja vai tieši pretēja – kaut kas ģeniāls. Draudzene bija pārliecināta par otro variantu. Anna tika pie savas somiņas, arī draudzenei ideja patika un viņa tādu uzšuva arī sev.

Redzot Annas somiņu, arī citas sievietes sāka interesēties par iespēju tādu iegūt. Vīrs pamudināja viņu piedāvāt savu veikumu plašākai auditorijai. "Tā mēs arī sākām. Pagaidām tas notiek ļoti, ļoti, ļoti mazos apgriezienos. Es arī nedomāju, ka tur būs kāds masīvs projekts vai kaut kas tāds."

Anna stāsta, ka "Duuze" somiņas ir nelielas – tajās var ielikt vienu sauju dažādu lietu. Nēsāt tās iespējams ļoti dažādos veidos, ļaujot katram atrast sev piemērotāko risinājumu. Somas izgatavo no kokvilnas, un tās izgatavo kāda Annas paziņa, kas jau sen nodarbojas ar šūšanu. "Somiņa ir diezgan maza, un līdz ar to piņķerīgs tas darbs," skaidro Anna.

Somiņa kā izaicinājums atbrīvot sevi no sloga

Anna skaidro, ka viņai šīs somiņas ir daudz vairāk nekā vienkāršs aksesuārs: "Man šķiet, ka sievietes ļoti bieži tā kā paņem uz saviem pleciem, gan arī fiziski nēsā daudz lietu. Tā bija tā doma, savā ziņā filozofija – vai vajag tik daudz ņemt? Gan pārnestā, gan tiešā nozīmē." Viņa ir pārliecināta, ka daiļai sieviešu mazais somas tilpums sākumā var šķist neizprotams: "Kaut kādā ziņā man šķiet, ka tas ir izaicinājums, jo, ja jāpaņem sauja lietu, tev ir jāizvērtē, ko tu liksi tajā saujā."

Varbūt vajag mazliet vieglāk skatīties uz dzīvi, nepārkrauties ar pienākumiem, nepārkrauties ar mantām. Anna Jakoba

Viņa norāda, ka tas ir ļoti labi, ja cilvēkam līdzi ir viss nepieciešamais un viņš ir sagatavojies jebkurai dzīves situācijai, tomēr ne vienmēr tas ir vajadzīgs, jo dažas lietas, ko sievietes nēsā savā rokassomiņā, viņas izmanto ļoti reti: " Ir situācijas, kad ir forši, ka dažas lietas ir līdzi, bet vai tiešām šo situāciju ir tik daudz, ka ir vērts nēsāt līdzi?"

Viņa aicina sievietes pārkāpt pāri domai, ka līdzi ir jābūt glābējiem katrai dzīves situācijai. "Izej ārā ar brīvām rokām. Ne tikai tādā fiziskā līmenī, bet arī emocionālā." Ieraugot sievietes, kas nēsā viņas radītās somas, Anna priecājas un parasti domā: "Hei, tā ir vēl viena meitene, kam nevajag daudz mantu."

"Varbūt vajag mazliet vieglāk skatīties uz dzīvi, nepārkrauties ar pienākumiem, nepārkrauties ar mantām," Anna aicina. Viņa norāda, ka arī izvēlētais somiņu nosaukums nav nejaušs – tas parāda, ka visi trumpji vai dūži ir sievietes rokās. "Ja tu izvēlies dūzi, tu esi uzvarētāja, nevis pāri līķiem vai kā, bet tieši savā dzīvē."

Lielākais gandarījums ir klientu prieks

Klientes, saņemot savas somiņas, parasti ir ļoti priecīgas, atklāj Anna. Sievietes, kas priecājas par viņas veikumu, sniedz motivāciju tālākajam darbam. "Man ir bezmaksas piegāde Rīgā. Es pati aizvedu, un man ļoti patīk satikt tās meitenes un parunāties, iedot somiņu un novēlēt priecīgu vasaru," viņa stāsta, piebilstot: "Aizvedot to somiņu, man ir tāds gandarījums to darīt."

Anna norāda, ka neplāno uzsākt somu masveida ražošanu vai ļoti iespaidīgi paplašināt savu darbību. Viņa arī nevēlas zaudēt kontaktu ar klientēm un gandarījumu, kas rodas, pašai atdodot izpildīto pasūtījumu. "Ja būtu krietni vairāk pasūtījumu, es nevarētu tā izdarīt, varbūt ir ļoti labi tā, kā ir."

Viņa gan gribētu paplašināt savu zināšanu un prasmju klāstu, lai somiņas būtu ne tikai viņas gara, bet arī roku darbs. "Es gribētu pati šūt. Es esmu ļoti liels iesācējs šūšanā, bet es gribētu pamēģināt pati šūt." Pašlaik gan viņa to nevar darīt, jo apzinās, ka darbu nevarētu paveikt nepieciešamajā kvalitātē, turklāt tas aizņemtu ļoti daudz laika.

Tags

Lasāmgabali Sievietes

Comment Form