Ja lietas nav tikai lietas. Keramiķe Laima par traukiem un dzīvi ar pēcgaršu
Foto: Publicitātes attēli

Izbraukājusi tālas zemes, studējot mākslu, dzīvojusi aitu fermā, braukusi ar mopēdu uz universitāti un pāris mēnešus nodzīvojusi jurtā, līdz beidzot atgriezusies dzimtenē un sākusi darīt to, kas no sirds patīk, – radīt traukus. Tāda ir īsā atbilde uz jautājumu, kas ir Laima Grigone. Tomēr ar to vien nepietiek, lai apjaustu, cik raiba ir viņas ikdiena.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Laima pēc ģimnāzijas un paralēli arī fotogrāfu kursu pabeigšanas devās uz Lielbritāniju, lai sevi pilnveidotu un iegūtu kārotās zināšanas. Pēc nepilna gada sagatavošanas kursa mākslā un dizainā viņa atrada unikālu iespēju iegūt bakalaura grādu mūsdienu amatniecībā Falmutas Universitātē. "Šis bija lielākais pavērsiens manā dzīvē. Brīvā un radošā, bet vienlaicīgi tehnoloģiski attīstītā universitātes vide un kursa struktūra radīja nepieciešamos apstākļus, lai es no jauna varētu atklāt savu radošo pusi, lai gan pēc tradicionālās Latvijas izglītības standartiem biju pilnībā pārliecināta, ka māksla nav domāta man," par pašiem pirmsākumiem stāsta Laima.

"Dzīvoju treilerī aitu un alpaku fermā, braucu ar mopēdu uz universitāti un nedēļas nogalēs mācījos pie kirgīzu jurtu meistara. Divu gadu laikā uzbūvēju arī savu jurtu, kurā gan sanāca padzīvot tikai dažus pēdējos mēnešus. Universitātē uzņēmos ļoti ambiciozus projektus, kas tapa no visdažādākajiem materiāliem – stikla, metāla, koka, keramikas. Tas viss kopā manī radīja milzīgu pārliecību, ka varu paveikt, ko vien sirds kāro," savā raibajā ikdienā un tā laika atklāsmēs dalās Laima. Viņa teic, ka allaž bijusi visai nepārliecināta par sevi, turklāt jaunībā nekas īsti nav gājis pie sirds, tāpēc Lielbritānijas periodu viņa uzskata par "savu atplaukšanas laiku".

Ja lietas nav tikai lietas. Keramiķe Laima par traukiem un dzīvi ar pēcgaršu
Foto: Publicitātes attēli

Studiju laikā radošā personība daudz interesējusies par Viljama Morisa un citu tā laika domātāju filozofiju. "Pagājušajā gadsimtā keramiķi definēja savu lomu, pretstatot to sociālajai nevienlīdzībai un estētiskajai krīzei, kas radās līdz ar straujo industrializāciju. Viņi ticēja, ka roku darbs ir morāli pārāks par industrijas piedāvāto, un tādēļ uzskatīja par savu sūtību radīt skaistus, funkcionālus un plaši pieejamus traukus. Bernards Līčs un Soetsu Janagi apvienoja Morisa filozofiju ar Austrumu reliģisko pārliecību un radīja "ētiskā trauka" koncepciju. Viņi ticēja, ka patiess skaistums ir atrodams pazemībā un nesavtībā tapušos ikdienas objektos.

Kad ir atrasts darbs, kuru mīli, tad latvietim ir ļoti grūti nebūt darbaholiķim. Laima Grigone

Līdz tam lietas manā dzīvē bija tikai "lietas", nekad tā īsti par tām neaizdomājos. Arvien vairāk sāku apzināties to ietekmi uz mūsu ikdienu un to atgriezenisko saiti ar vērtību sistēmu. Un tā mana vēlme darboties keramikā sākās ar šo filozofisko pārliecību – šis darbs pašlaik mums kā sabiedrībai un man kā personībai ir nepieciešams." Tā sākās Laimas stāsts!

Ja lietas nav tikai lietas. Keramiķe Laima par traukiem un dzīvi ar pēcgaršu
Foto: Publicitātes attēli

Runājot par pašu trauku gatavošanas procesu, Laima stāsta, ka tajā ir daudz baudpilnu mirkļu. Tā ir trauka virpošana un rezultāta ieraudzīšana, kad trauks tikko izņemts no krāsns. Starp citu, arī pēc četru gadu darba pieredzes, kā stāsta keramiķe, tas ir īstens pārsteigums. "Ir gandrīz neiespējami pilnvērtīgi aprakstīt to prieku, ko sniedz spēja no bezformīgas māla pikas izveidot kaut ko funkcionālu un estētisku, tur tāds dievišķums slēpjas… Un tajā pašā laikā, ieliekot savu lolojumu krāsnī – uguns žēlastībā, tur ir tā labā deva pazemīguma, jo tālākais jau ir citu spēku varā. Man patīk šis otrs spēlētājs – krāsns, kas reizēm veic brīnumu darbus un reizēm izbrāķē visu un saka – mācies pazemību vēl."

Vai keramiķiem jāpiemīt kādai īpašībai, bez kuras nekādi nevar iztikt? "Mans vienīgais trumpis ir neatlaidība. Šķiet, ar šo vienu kārti es patiesībā varētu iesākt arī jebko citu. Pacietībai arī ir liela nozīme, bet, ja ir neatlaidība, tad pacietībai arī nākas pievienoties ballītē. Manuprāt, lielākais kavēklis daudziem cilvēkiem ir mētāšanās – īsti nespējot izlemt, ko darīt."

Tags

Lasāmgabali Pašmāju darinājumi Sievietes
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Sludinājumi