Katram no mums ir savs stāsts

Kad cilvēka ādas gabaliņi iedvesmo radīt. Neordinārās Ausmas Šmites māksla un dzīve
Foto: Andrejs Strokins

Ausma atzīst, ka salīdzinoši vēlu sākusi domāt par dzimumu atšķirībām mākslas jomā un nemaz nav ievērojusi barjeras: "Man likās – es strādāju ar sevi, ar savu talantu, es to attīstu un daru lietas, mēģinu sasniegt pati sev izvirzītos mērķus. Es neskatos ne pa labi, ne pa kreisi, es nešķiroju." Tomēr kādā brīdī tas nedaudz mainījies. Viņa novērojusi atšķirības vietējā mākslas dzīvē – uzvarētāji galvenokārt ir vīrieši, tāpat arī dalībnieki un izvirzītāji, taču māksliniece uzsver, ka drīz varētu iestāties līdzsvars. "Ja nekļūdos, akadēmijā vēl joprojām vairākums studējošo ir sievietes. Vienkārši dzīve vairākumam izvēršas citāda, arī ģimene, bērni. Tā kā man šo lietu nav, es esmu absolūti brīvs cilvēks. Domāju, ka radošo dzīvi ir grūti apvienot ar ģimenes dzīvi vai tādām lietām, kas vairumam asociējas ar normālu, parastu dzīvi, ar kaut kādu dzīves ritmu. Tā ir lielākā atšķirība," piebilst Ausma.

"Arī, atgriežoties pie jautājuma, kā ir būt māksliniekam Latvijā (tas ir visur pasaulē), ļoti reti kurš mākslinieks spēj nodrošināt sevi tikai un vienīgi ar mākslu. Līdz ar to man ir arī patstāvīgi darbi, ar ko es nodarbojos," teic māksliniece. Viņa šobrīd strādā arī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kur top par grafikas restauratoru. Savukārt otrs darbs ir pirmajā Rīgas Starptautiskajā laikmetīgās mākslas biennālē, kur enerģiskajai personībai izdodas apvienot ikdienas darbu ar radošajām lietām.

"Katram vispār ir citādi, es nevaru pateikt par visiem. Man visvienkāršāk ir tad, ja man ir mērķis, uz ko es eju. Teiksim, tā ir izstāde – labākais veids, kā sevi noskaņot darbam un kā tiešām panākt darba apjomu. Zināmā laika posmā man ir jāuztaisa kaut kāds noteikts skaits darbu, vai nu es to nosaku, vai tas, kurš taisa izstādi. Manā gadījumā tā tas arī notiek," atklāj Ausma.

Gada sākumā viņai bijusi personālizstāde Ventspilī, kur apakšējā kamerzālē tika izstādīti Ausmas darbi, taču augšējā stāvā – viņas Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas apakšnozares studentu radošie lidojumi. "Tas bija ļoti patīkams brīdis. Man ļoti tas patīk un gribas izstādīties arī ar viņiem kopā. Es ceru, ka tas arī tuvākajā laikā notiks, jo esmu uzrunājusi vairākus no viņiem," atklāj māksliniece. Viņa norāda, ka nav svarīgas studenta un mākslinieka atšķirības, bet gan – ko un kā viņi dara. "Tajā laikā, kad strādāju, man bija pilnīgi vienalga, jo uz akadēmiju nāca cilvēki arī citos dzīves posmos, kas varbūt liktos – ārprāts! Bet es atkal negribu šķirot, vienā kursā mierīgi varēja būt astoņpadsmitgadīgs cilvēks un tāds, kuram pāri 50 gadiem," norāda māksliniece.

Viņa atzīst, ka gadu atšķirības nav nekas neparasts: "Man tas bija pilnīgi vienalga. Tu strādā, sevi attīsti, ja esi atradis savu oriģinālo izteiksmes veidu. Šobrīd kādu laiku laikmetīgā māksla atrodas zināmā konfliktā ar tradicionālo mākslu," piebilst Ausma. Tomēr radošās dzīves pārstāvim ir jābūt tiem radīšanas mirkļiem, kad jānoslēdzas: "Nevienam nevajadzētu jaukties iekšā, bet, manuprāt, ir svarīga šī domu apmaiņa un komunikācija. Var arī neko apzināti nepaņemt, bet tik un tā kontakts ir noticis."

Ausma uzskata, ka vairāki skatījumi uz vienu objektu spēj radīt un dot vēl vairāk. Viņa min piemēru: "Ļoti svarīgi uzzināt, cik daudzi skatījumi ir iespējami uz vienu un to pašu lietu – nostādīt apkārt cilvēkus ap vienu objektu, katram no viņiem būs pilnīgi savs viedoklis, un mani interesē aprunāties ar katru no viņiem, nevis visiem reizē prasīt, bet aprunāties ar katru individuāli." Mākslinieces pieredzi bagātinājusi tieši šī vecuma un profesiju dažādība: "Es patiesībā ļoti daudz iemācījos no viņiem, vairāk nekā students. Viņi man iemācīja šo pazemību pret pārējiem un māku ieklausīties, jo es neesmu īpaši pacietīga. Es pati uzliku to sev kā pārbaudījumu – ārprāts, man būs jāstrādā tagad ar cilvēkiem, un tas varbūt nav tas, kur es esmu vai biju pati spēcīgākā."

"Katram no mums ir savs stāsts. Es nevaru un negribu nolikt kādu augstāk vai zemāk. Atkal atgriežamies pie tā, ka šī pieredze ļoti bieži noliek pie vietas. It kā priekšā ir par tevi jaunāks cilvēks, bet, sākot runāt, saproti, ka viņš ir daudz vairāk izdarījis savā dzīvē, kaut kādā jomā viņš ir daudz zinošāks. Man patīk vairāk iedziļināties tajā," atklāj māksliniece Ausma Šmite.

Source

DELFI Viņa

Tags

Iedvesma Izstādes Lasāmgabali Māksla Sievietes
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form