Mācības mazā skolā nav šķērslis lieliem panākumiem

No biešu vagām un pasākumu vadīšanas līdz laboratorijai. Anda un Ilva par ceļu uz zinātni
Foto: Shutterstock

"Es esmu nākusi no mazas lauku vidusskolas, es neesmu ne no vienas prestižas skolas" par sevi stāsta Anda. Viņa norāda, ka ir greizi uzskatīt, ka bērni, kas mācījušies laukus skolās, nevar gūt lielus panākumus. Uzsākot studijas, Anda novērojusi, ka tieši jauniešiem no prestižām vidusskolām studiju sākumā klājies grūtāk.

Arī Ilva norāda, ka mācības nelielā skolā viņai ir devušas prasmes un zināšanas, kas izrādījušās ļoti svarīgas panākumu gūšanai. Tas attiecas ne tikai uz mācībām, bet arī pasākumu organizēšanu un citām jomām: "Ļoti daudz dod tieši tā lauku pieredze, jo tur no tiem resursiem, kas tev ir, tev no tā ir jārada beigās kaut kas." Ilva ir pārliecināta, ka iegūtā pieredze viņai palīdz skatīties uz visu plašāk arī pašlaik.

Anda gan norāda, ka, mācoties mazā skolā, var pietrūkt motivējošas konkurences. Tāpat, uzsākot studijas, bijis nedaudz bail, jo domājusi, ka vairums kursabiedru ir labāk sagatavoti mācībām. "Man likās – jā, viņi ir daudz spēcīgāki un viņiem ir vieglāk. Bet tu vienkārši sākumā saproti, ka tev ir jāstrādā, lai ielēktu tajā pašā vilcienā." Studenti, kas bijuši pārāk pārliecināti par sevi, sākuši slinkot, un tas viņiem vēlāk radījis vēl lielākas grūtības. Daļa ļoti spēcīgu studentu nav varējuši pabeigt pirmo mācību gadu, jo tā sākumā pārāk atslābuši.

"Vismaz manā bērnībā man nekas netika tā vienkārši pasniegts," atceras Anda, "mēs bijām paēduši, apģērbti, bet vecāki vienmēr teica, ka ir jāiegulda izglītībā, veselībā un ceļošanā." Gūtās mācības viņai daudz palīdzējušas. Ravējot biešu vagas un nopelnot niecīgu summu, Anda arī sapratusi, ka labprātāk pelna ar savām zināšanām un prāta spējām nekā dara fizisku darbu.

Lai nopelnītu naudu tēriņiem, Anda vasarā piestrādājusi, ravējot bietes. "Tās vagas bija tik garas, un tad viņas jāretina, un tas jādara trīs reizes vasarā… Es biju nokaplējusies, "nobesījusies". Es domāju – ai, kāda man tur būs nauda." Kā atalgojumu viņa saņēma 20 kilogramus smagu cukura maisu, ko mamma no viņas nopirka. Gan Anda, gan viņas māsa, kas arī bija ravējusi, bija ļoti vīlušās. Meiteņu mamma esot novērojusi, ka meitām pēc šīs pieredzes uzlabojušās sekmes skolā. "Mēs sapratām, ka ar fizisku darbu mums negribas pelnīt," Anda nosmej.

Noslēgumā abas zinātnieces vēlas uzsvērt to, ka dzīvē nevajag baidīties no dažādiem izaicinājumiem, kas saistīti ar izglītību un karjeru, tie ir jāpieņem un jāizmēģina. Pašlaik iespēju jauniešiem ir ļoti daudz, un tās ir jāizmanto, savukārt vecākiem nevajag baidieties atbalstīt savas atvases. Ir Ļoti grūti spriest par kaut ko, kur neesi un ko tu nedari. Laba izglītība un darbs ir pamats visam. Arī zinātnieki un pētnieki var strādāt labi atalgotu darbu, ja tikai ir motivācija un vēlme to darīt.
Ilva stāsta, ka pēdējos gados sniedz padomus arī vidusskolēniem, kas izstrādā savus zinātniski pētnieciskos darbus. Viņa ar kolēģiem īpaši cenšas atbalstīt bērnus no reģioniem. Ilva ir novērojusi, ka jaunieši no reģioniem bieži ir motivētāki nekā skolēni no prestižām skolām. Viņa gan uzsver, ka tas, protams, neattiecas uz visiem gadījumiem.

Tags

Lasāmgabali Sievietes Stipendija "Sievietēm zinātnē"

Comment Form