No kūkām Čīlē līdz Latvijas novadu garšām. Saruna ar ēdiena entuziasti Māru Poli

Ja lūgtu Māru Poli raksturot vienā vārdā, šķiet, neviens to nespētu. Jau dažus gadus savu ikdienu viņa aizvada satura darbnīcā "Tapt", kur lielākais darbs ir auklēt žurnālu "Pie Galda!" kā tā redaktorei. Tāpat pēdējās divas vasaras Māra kopā ar Kozmenu devusies uz Latvijas novadiem iepazīt vietējās garšas un tradīcijas. Bet, ja viņas ikdienā būtu vairāk brīva laika, viņa to veltītu ceļošanai, atpūtai pie dabas un mācībām. Par to, kā aizsākusies kāre gatavot un kāpēc process ir ēdiena gatavošanas svarīgākā sastāvdaļa, stāsta pati ēdienu un garšu entuziaste Māra.

Neskatoties uz to, ka lielā ēdienu gatavošanas patika Mārai aizsākusies vidusskolas laikā, viņa Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvusi bakalaura grādu starpkultūru sakaros ar Itāliju. Vaicāta, kur šī valoda dzīvē palikusi, Māra smej, ka līdz tam šajā stāstā mēs vēl nonāksim. "Pēc studijām uzzināju par iespēju Francijā studēt gastronomiju, galda mākslu un garšu, kur ēdiens un dzērieni tiek apskatīti no dažādām pusēm. Konkurss bija ļoti liels, bet, neskatoties uz manu vecumu un pieredzi, mani uzņēma, par ko biju un joprojām esmu ļoti priecīga. Pēc šīm studijām pārcēlos uz Londonu, kur strādāju par viesmīli divu "Michelin" zvaigžņu restorānā – vienā no pasaulē labākajiem. Tā bija tiešām fantastiska pieredze, bet, tā kā man bija jāuzraksta maģistra darbs, es atgriezos Latvijā, jo Londonā apvienot darbu restorānā ar maģistra darba rakstīšanu bija ārkārtīgi grūti.

Līdz šim brīdim dzīvē man bija bijusi iespēja restorānus un ēdināšanas sfēru iepazīt no dažādām pusēm – virtuves, zāles un arī ofisa darbā. Sapratu, ka man vēl pietrūkst biznesa zināšanu šajā jomā, ja svarīgi zināt, kā uzņēmumu izveidot, reklamēt un uzturēt. Tā es Itālijā, Boloņā, atradu man piemērotu studiju kursu – ēdiena un vīna biznesa vadību. Studijas angļu valodā bija trīsreiz dārgākas, bet, te, atgriežoties pie iepriekš pieminētajām itāļu valodas studijām, pieņēmu lēmumu studēt itāļu valodā. Iestājeksāmenos sāku apdomāt, kur esmu iepērusies, jo visi citi pretendenti bija itāļi, taču arī šeit izturēju konkursu un uzsāku studijas. Mācību gadam noslēdzoties, man bija jāmeklē prakses vieta, es nokļuvu vīna darītavā – ģimenes uzņēmumā, kur biju atbildīga par mārketingu, viesu uzņemšanu, darba grafiku sastādīšanu, vīna tūrēm, pārdošanu utt. Šai vietā es ļoti daudz iemācījos par vīnu, kā arī brīvajos brīžos apmeklēju someljē kursus. Tā es gadu nodzīvoju vīna darītavā Toskānas vidū un redzēju visu vīna ciklu – sākot no vīnogu novākšanas līdz pat nokļūšanai vīna pagrabos, pudelēs un pircēju glāzēs, tas pats attiecas arī uz olīveļļu. Man šķiet, ka ir ārkārtīgi svarīgi ko šādu redzēt dzīvē, jo tikai tad šie produkti patērētāju acīs iegūst pilnīgi citu vērtību."