Akreditācija, plaģiātisms un citi izaicinājumi augstskolām


Rūta Muktupāvela: dzimumu nevienlīdzība ir zemkopju sabiedrības mantojums
Foto: LETA

Jautāta par to, vai tas, ka nereti dažādu salīdzinoši vienkāršu darbu veikšanai darba devēji norāda, ka nepieciešams augstskolas diploms, neliecina par izglītības kvalitātes kritumu, Muktupāvela atbild, ka nē. Tas drīzāk liecina par pieprasījuma attīstību attiecībā uz vispārējo zināšanu un prasmju līmeni un to, kāds līmenis vienā vai otrā kultūrā tiek uzskatīts par normu. Piemēram, arī Rietumu kultūrās kādreiz vienkārša lasītprasme bija īpašā, jo tā nebija masveida prasme. Sākoties industrializācijai, šī prasme kļuva par obligāto, līdz ar to arī sākumskolas, vēlāk – pamatskolas un arī vidusskolas izglītība kļuva pati par sevi saprotama lieta. "Jo masveidīgāka prasme, jo vairāk tā latiņa paceļas. Piemēram, tas pats bakalaura līmeņa diploms liecina par to, ka cilvēks ir apguvis nepieciešamas iemaņas savā profesijā un pētniecībā, spēj analītiski domāt un radoši risināt problēmas, strādāt komandā, un ka viņam piemīt arī citas vispārējās prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū," uzsver rektore.

"Augstākās izglītības situācija mūsdienu atvērtajā un ļoti dinamiskajā darba tirgū, protams, ir izaicinājumu un grūtību pilna." Viens no būtiskākajiem jautājumiem šobrīd ir izmaiņas augstskolu likumā un akreditācijas nosacījumos, kas faktiski sāksies 2020. gadā. Kā otru problēmu viņa min objektīvos demogrāfiskos izaicinājumus un studentu skaita samazināšanos zemas dzimstības un augstas emigrācijas dēļ. Muktupāvela norāda, ka risku rada arī daudzās Eiropas valstīs pieejama bezmaksas augstākā izglītība, ko, bez šaubām, izmanto arī Latvijas iedzīvotāji. Turklāt Latvijā finansējums augstākai izglītībai un zinātnei šobrīd ir zemākais Eiropas Savienībā, un Latvija ir viena no tām valstīm, kas šajā ziņā līdz šim nav atguvusies no krīzes laikiem, kad finansējums tika samazināts teju uz pusi. Lai pievērstu uzmanību šai situācijai, pēc Augstākās izglītības padomes iniciatīvas vairākas augstskolas vērsās pie valdības ar aicinājumu 2019. gadu pasludināt par augstākās izglītības gadu.

Šajā kontekstā ir visnotaļ aktuāla vēl viena, plaģiātisma problēma, kas drīzāk ir visas sabiedrības, nevis tikai augstskolu problēma un ko savā ziņā veicina arī "glancētās" dzīves kults, kas nereti vien rada pārprastu priekšstatu par to, ka dzīvē var visu sasniegt arī bez īpašas piepūles, nopērkot vai piesavinoties citu idejas un darbu. Rūta Muktupāvela

Vēl viens jautājums, kas sagādā galvassāpes augstskolu sistēmā esošajiem cilvēkiem, ir plaģiātisms. Visvairāk tas attiecās uz tiem cilvēkiem, kas studē nevis zināšanu un prasmju, bet galvenokārt diploma dēļ: "Mums ir daudz izcilu studentu, kas vēlas iegūt jaunas zināšanas, tomēr ir arī tā sauktie vieglās dzīves un laimes meklētāji." Rektoru padomes priekšsēdētāja norāda, ka tieša augstskolu finansējuma piesaiste pie kvantitatīvajiem rādītājiem attiecībā uz absolventu skaitu, rada problēmas – augstskolas ir spiestas apsolīt "saražot" noteiktu skaitu beidzēju, kas rada apdraudējumu kvalitātei.

"Ja augstskola nesasniedz līgumos noteikto, tā var zaudēt jau esošo budžeta vietu skaitu," pauž Muktupāvela. Kā viens no risinājumiem varētu būt darbs pie kopīgas izpratnes attiecībā uz to, ko nozīmē iegūt augstāko izglītību: "Būtu svarīgi panākt, lai studējošie paši saprot, ka darba devējam visupirms ir nepieciešamas zināšanas un prasmes, un ka ir neērti būt "diplomētam nezinītim". Ja augstskola strādā tikai formālo kritēriju dēļ, tā zaudē prestižu un pat reputāciju. Svarīgi apzināties, cik liela vērtība ir tam, ko students sasniedz pats ar saviem spēkiem, lai viņš gūst gandarījumu un labumu par savu personisko izaugsmi."

Muktupāvela turpina: "Šajā kontekstā ir visnotaļ aktuāla vēl viena, plaģiātisma problēma, kas drīzāk ir visas sabiedrības, nevis tikai augstskolu problēma un ko savā ziņā veicina arī "glancētās" dzīves kults, kas nereti vien rada pārprastu priekšstatu par to, ka dzīvē var visu sasniegt arī bez īpašas piepūles, nopērkot vai piesavinoties citu idejas un darbu. Šobrīd cīņā ar plaģiātismu talkā nāk tehnoloģijas, kas palīdz to izskaust." Taču ko iesākt tādos gadījumos, kad studiju noslēguma darbs tiek nopirkts un pētniecība tiek simulēta? Pat, ja pasniedzējs saprot, ka darbs īsti neatbilst konkrēta studenta zināšanu līmenim, pierādīt pārkāpumu nav tik vienkārši, kā plaģiāta gadījumā.

Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja norāda, ka "iespējamais risinājums varētu būt aizstāvēšanas procedūras maiņa. Tās laikā studentam jāpārliecina, ka viņš patiešām lieliski pārzina sava pētījuma lauku un tematu. Ja darbu esi izstrādājis pats, tev jebkurā diennakts laikā ir jāspēj atbildēt uz jebkuru ar tēmu saistītu jautājumu. Mūsdienās studējošie recenzentu vērtējumus saņem vairākas dienas pirms aizstāvēšanas, tādējādi izpaliek dzīvā akadēmiskā diskusija, kuras laikā ir iespējams objektīvi novērtēt paša studenta sniegumu. Diemžēl, nereti vien aizstāvēšanas visos līmeņos, līdz pat doktora grādam, kļūst par sava veida performancēm, kad atbildes uz oponentu jautājumiem tiek vienkārši nolasītas no lapiņas."

Tajā pašā laikā rektore uzskata, ka Latvijas darba devēji ir ļoti prasīgi un Latvijas akadēmiskais personāls ir spiests un arī spēj reaģēt uz pieprasījumu, gatavojot augstas kvalitātes speciālistus, kuri, kā zināms, ir ļoti pieprasīti ne tikai šeit, bet arī ārzemēs. Tāpēc svarīgi, lai jaunieši studētu, neskatoties uz to, kāda motivācija viņus vadītu: "Manuprāt, vienalga kādā jomā, augstākai izglītībai ir liela vērtība, jo tā māca būt kritiskam, radošam un patstāvīgam itin visā – gan domāšanā, gan darbībā, gan attieksmēs un attiecībās, gan dzīvē kopumā."

Source

DELFI Viņa

Tags

Dzimumu līdztiesība Feminisms Lasāmgabali Latvijas Kultūras akadēmija Sievietes
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form