Kad bērnības sapnis kļūst par realitāti – Renatas stāsts
Foto: Publicitātes foto

Ar lielisku humora izjūtu apveltītā Renata ir programmēšanas valodas “Java” programmētāja, kas vēl gluži nesen strādāja par lietvedi bērnudārzā. Ceļš līdz darbam IT nozarē izrādījās līkumains, taču bija tā vērts, lai viņa varētu atzīt – dzīvē viss ir iespējams, ja vien cilvēks tam tic. Programmēšana bija viņas bērnības lielākā aizraušanās, ko Renata vienmēr sapņoja pārvērst savā nākotnes profesijā.

"Esmu ļoti jauna programmētāja – nosaukums ir lielāks par mani," smaida Renata.

Viņa praksi uzņēmumā "Accenture" uzsāka augustā, bet pastāvīga darbinieka ampluā nokļuva mazāk nekā pirms mēneša.

"Manā jaunajā profesijā visu iemācīties nekad nevar, jāmācās būs vienmēr, jo tehnoloģijas attīstās un rodas arvien jaunas. Iespējas ir milzīgas, tāpēc šobrīd koncentrējos tieši uz programmēšanas valodu "Java", bet rēķinos, ka laika gaitā varu atskārst, ka vēlos iemācīties ko citu," secina Renata.

Viņu līdz izsapņotajai profesijai aizveda spontāna vēlme pieteikties uzņēmuma rīkotajam projektam sievietēm "Start IT today", kas palīdzēja sagatavoties "bootcamp" apmācībām un pretendēt uz pastāvīgu darbu "Accenture". Renata spilgti atceras dienu, kad izlēma nosūtīt savu pieteikumu.

Sagatavošanās apmācībām

"Bija 8. marts, piektdienas vakars, diena pirms manas dzimšanas dienas, kad vīram stāstīju, ka "Facebook" pamanīju informāciju par "Accenture" jauno projektu – apmācībām sievietēm –, un vēlējos dzirdēt viņa viedokli," atceras Renata.

Man vienmēr ir paticis programmēt, un kopš pirmās dienas, kad apmācībās saņēmu uzdevumus, es kaifoju. Es varēju visu dienu sēdēt pie datora un rakstīt kodu – atnācu ar smaidu, aizgāju ar smaidu.

Tā sanācis, ka dzīve savedusi kopā divus programmētājus – arī Renatas vīrs strādā IT nozarē. Bez viņa atbalsta un iedrošinājuma Renata, iespējams, nebūtu bijusi tik drosmīga, lai vienā dienā izdomātu mainīt savu dzīvi.

"Pirms vēl nebiju nonākusi IT nozarē, viņš ļoti bieži rosināja – tev ir jāiet mācīties programmēšanu, jo to vienmēr esi vēlējusies, es ticu, tev sanāks!" Jau nākamajā dienā Renata "notrausa putekļus no sava CV", jo iepriekšējie 12 dzīves gadi bija aizvadīti lietvedes amatā, un aizsūtīja savu pieteikumu. Nebija ilgi jāgaida, līdz viņa saņēma zvanu – apsveicam, esat pieņemta un varat pirmdien sākt mācības.

Rozā briļļu periods

"Man vienmēr ir paticis programmēt, un kopš pirmās dienas, kad apmācībās saņēmu uzdevumus, es kaifoju. Es varēju visu dienu sēdēt pie datora un rakstīt kodu – atnācu ar smaidu, aizgāju ar smaidu. Beidzot bija sajūta – es daru to, ko vienmēr esmu vēlējusies," stāsta programmētāja un atzīst, ka joprojām darbā izdzīvo rozā briļļu periodu.

Sākumā gan bijis ļoti grūti pierast pie pārmaiņām – no 72 cilvēku kolektīva bērnudārzā Pierīgā nācās pāriet uz lielu un starptautisku uzņēmumu galvaspilsētā.

"Pirmajās darba dienās gluži vai uz pirkstgaliem staigāju pa uzņēmuma telpām, jo baidījos kādu iztraucēt. Biju arī aizmirsusi, ka eksistē satiksmes sastrēgumi," smaida Renata, vienlaikus viņa nevairās lūgt zinošāku kolēģu atbalstu. Strādājot komandā, ļoti svarīgi ir neskaidros jautājumus uzreiz noskaidrot pie izpalīdzīgajiem komandas biedriem.

Informātikas kabineta šarms

Jau bērnībā Renatu ļoti piesaistīja datori un tehniskas lietas. Viņai mācoties 5. klasē, skolotāja ievēroja, ka meitene stundās "garlaikojas" jeb mācībās krietni apsteidz savus vienaudžus. Tika nolemts viņu pārcelt 7. klasē, kas nozīmēja pārmaiņas. Jaunā klase pavēra citu pasauli.

"Skolas ietvaros mainījās visa klase un skolotāji. Ātri vien sapratu, ka viens no maniem klasesbiedriem ir aizrautīgs "datoriķis", tāpēc sāku viņam uzdot dažādus jautājumus. Viņam apnika, tāpēc puisis teica – nāc, aizvedīšu tevi pie skolotāja, kas visu izskaidros!" atceras Renata.

Turpmāk katru dienu pēc mācībām Renata pavadīja skolas informātikas kabinetā, kopā ar vienaudžiem un entuziastisko skolotāju apgūstot programmēšanu, tīklu administrēšanu un izjaucot datorus. "Tajā brīdī man nebija šaubu, ka nākotnē gribu būt programmētāja. Savu dzīvi bez tehnoloģijām un programmēšanas nevarēju iztēloties," neslēpj Renata, kura pēc pamatskolas iestājās Rīgas Valsts tehnikumā, lai apgūtu programmēšanas tehniķa specialitāti. Viss šķita notiekam kā pēc lieliska plāna, līdz meiteni negaidīti pārsteidza nopietnas veselības problēmas, kuru dēļ mācības izvēlētajā specialitātē nācās pārtraukt.

"Vēlāk, kad gribēju turpināt studijas augstskolā, tas tomēr nebija iespējams, jo, lai tiktu pie vietas budžetā, bija nepieciešami CE eksāmenu rezultāti, no kuru kārtošanas biju atbrīvota. Tos gan bija iespējams nokārtot atsevišķā procedūrā, bet tobrīd tam nebija naudas," par grūto dzīves posmu stāsta Renata.

Ar laiku viņa sāka strādāt bērnudārzā par lietvedi, viss iekrāsojās gaišākās krāsās, tomēr iekšējais aicinājums un mīlestība pret programmēšanu nepazuda.

"Kad sāku strādāt bērnudārzā, tur bija divi vai trīs datori, bet vēlāk, ar manu palīdzību, – vesels tīkls un katrā grupiņā pa datoram," piebilst Renata.

"Nebija tā, ka man nepatika iepriekšējais darbs, bet šobrīd saprotu – mans īstais aicinājums ir programmēšana, un tagad es daru to, ko vienmēr esmu vēlējusies."

Vīra atbalsts un loma

Izloloto sapni izdevās realizēt, arī pateicoties vīra gādīgajam plecam. "Kad uzsāku mācības, novērtēju to, ka vīrs nekad nešaubījās, ka man varētu nesanākt, un nejautāja, ko plānoju darīt situācijā, ja palieku bez darba. Taisni otrādi – viņš ļoti iedvesmoja un ticēja tam, ka man viss sanāks. Godīgi sakot, diezgan ilgi sev neticēju, bet tagad, kad mani pieņēma darbā par programmētāju, sāku pamazām tam ticēt," atzīst Renata.

Abu izvēle strādāt IT nozarē, turklāt pievēršoties tieši programmēšanai, palīdz vienam otru labāk saprast arī personīgajā dzīvē.

Nebija tā, ka man nepatika iepriekšējais darbs, bet šobrīd saprotu – mans īstais aicinājums ir programmēšana, un tagad es daru to, ko vienmēr esmu vēlējusies.

"Viņš saprot, kā tas ir, kad tu atnāc no darba un reizēm vēlies apdomāt dienas uzdevumus, un, sēžot klusumā, pēkšņi iesaucies – jā, to taču varēja izdarīt šādi!" smaidot saka Renata un atklāj, ka reizēm abi aprunājas par programmēšanas rīku vai aktuālajām tēmām IT nozarē, taču dziļākās diskusijās par ikdienas darbu projektu konfidencialitātes dēļ neieslīgst. Brīvajā laikā pāris nereti cenšas izvēdināt galvu kopīgās pastaigās vai arī dodas velobraucienos. Renatai mīļš hobijs ir daiļslidošana, ko viņa, pašas entuziasma iedvesmota, apguva, trenējoties kopā ar draudzenēm.

Sievietes nav dinozauri nozarē

Renata priecājas, ka mūsdienās vairs nenākas saskarties ar stereotipu, ka sieviete IT nozarē ir kaut kas neparasts.

"Laikā, kad sāku mācīties tehnikumā (2003. gadā), to pat nevarētu nosaukt par stereotipu – sievietes bija kā dinozauri IT nozarē," salīdzina Renata. Mūsdienās šādu stereotipu tikpat kā vairs nav. "Dažreiz jau kāds pabrīnās – "O, programmētāja", bet parasti tā iesaucas cilvēki, kas ar šo jomu nav saistīti," secina Renata.

Viņa ir pārliecinājusies, ka IT nozare ir pat ļoti piemērota sievietēm, it īpaši tām, kurām ir attīstīta loģiskā vai tehniskā domāšana.

Vairāk par karjeras un mācību iespējām uzņēmumā "Accenture" uzzini shegoestech.lv un bootcamp.lv.

IT nozares potenciāls dod iespēju savu vietu atrast motivētiem cilvēkiem neatkarīgi no dzimuma, vecuma, izglītības vai līdzšinējās darba pieredzes.

Tags

Accenture
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form