Foto: Pagātnes elpa, leģendas un modes burvība - Aleksandra Vasiļjeva ekskluzīvā tērpu izstāde 'Ielūgums uz gadsimta balli'
Foto: DELFI

Modes mākslinieks Aleksandrs Vasiļjevs noteikti iekļaujams iekārojamāko vīriešu sarakstā, kura klātbūtnē teju katra sieviete alktu pavadīt kaut nedaudz laika. Tā iemesls ir ne tikai Maskavā teātra mākslinieku ģimenē dzimušā modes vēsturnieka harizmātiskā personība, dzirkstošā humora izjūta, asais prāts un inteliģence, bet arī Vasiļjeva apkopotā vairāk nekā 50 000 tērpu un aksesuāru kolekcija.

Pērles, izšuvumi, smalki audumi, neticami dzīvesstāsti un pagātnes elpa, pieskaroties gadu desmitiem seniem tērpiem, kuros reiz mirdzējušas augstākās sabiedrības lēdijas… Tas viss jau septīto reizi atceļojis uz Latviju, no 15. jūlija līdz 25. oktobrim norisinoties Vasiļjeva kolekcionēto tērpu izstādei "Ielūgums uz gadsimta balli".

Pēc skaita jau septītā tērpu kolekcijas izstāde Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā šoreiz ir veltīta modes svētkiem vesela gadsimta garumā un atspoguļo laika posmu no 1915. līdz 2015. gadam. Izstādē iekļauti unikāli balles tērpi, vakarkleitas un aksesuāri no Vasiļjeva fonda jaunieguvumiem, tās apmeklētājiem ļaujot klātienē aplūkot 87 vakarkleitas, septiņus vīriešu smokingus un vairāk nekā 720 aksesuārus, kas kalpo kā spilgtas laikmeta liecības.

Krāšņo tērpu parādi aizsāk Pirmā pasaules kara laika vakartērpi, kad modē nāca Argentīnas tango, mešiši (brazīliešu tango), kviksteps, fokstrots un amerikāņu džeza mūzika. Elektriskais apgaismojums daudziem lika iemīlēt dejas un nakts klubus, tāpēc arī balles no pompozām svinību zālēm pakāpeniski sāka pārvietoties uz citām atpūtas vietām. "Art Deco" mode arī neapšaubāmi demonstrēja sieviešu emancipāciju – šo laika periodu mode raksturo muslīna kleitas, izšūtas ar stikla pērlītēm, zīlītēm un fliteriem, kā arī atkailināti pleci, rokas, muguras kājas, noīsinātas kleitas un pazemināta gurnu un vidukļa līnija.

Mode gadsimta griezumā uzskatāmi attēlo ne tikai iespaidīgākās norises pasaulē, bet arī straujo laikmetu maiņu. Piemēram, aplūkojot tērpus, kas tapuši pagājušā gadsimta beigās un jau šajā tūkstošgadē, ir redzams, kā pakāpeniski arvien vairāk nostiprinās Ķīnai raksturīgā masu ražošana. Aleksandrs Vasiļjevs

Savukārt 1930. gads, dekādei pazīstamai arī kā Lielās depresijas ērai, ieviesa jaunas korekcijas. Vīriešu balles garderobē ienāca smokings, savukārt sieviešu tērpu viduslīnija atgriezās to dabiskajā vietā, kleitu garumam atkal atgriežoties ierastajā fasonā – līdz grīdai. Saviesīgi pasākumi bieži norisinājās uz kuģiem, transatlantiskajiem laineriem, mācību iestādēs. Par glamūra un stila paraugu tika uzskatītas balles Holivudā uzņemtajās mākslas filmās, kas sievietes pārvērta par karalienēm krepsatīna kleitās un modelēm mirdzošā lamē audumā.

Laikam ejot, grezno baļļu tradīciju gandrīz pārtrauca Otrais pasaules karš, ievērojami samazinoties saviesīgo pasākumu skaitam. Atzītākie pagājušā gadsimta 40. gadu modes meistari bija Megija Rafa, Lisjēns lelongs, Kristobals Balensiaga, Žana Lanvēna, Kristiāns Diors un citi modes mākslinieki.

Strauju balles dzīves atdzimšanu izraisīja kara beigas un karavīru demobilizācija. Šai sakarā jāpiemin Diora 1947. gadā radītā "New Look" mode ar tās kuplajiem tilla svārkiem, kas ballēm bija gluži kā radīta.

Vecās un Jaunās pasaules dzīvesveida tradīcijas izmainīja revolucionārie sešdesmitie gadi. Kosmoss, laikmetīgās dejas – tvists un šeiks – tas viss interesēja jaunatni. Ultramodernie mini svārki nojauca visus etiķetes kodus un lika garajām balles kleitām nogrimt aizmirstībā. Pēckara gados arvien lielāku popularitāti iemantoja sarkanā paklāja pasākumi: Kannu kinofestivāls, Oskara balvu pasniegšanas ceremonija, "Cēzara" prēmijas laureātu godināšana Parīzē u.c. Balles vairs nenotika tik bieži, taču svinīgā ceremonija pievērsa plašas auditorijas uzmanību, tāpēc vakarkleita pakāpeniski transformējās jaunā, greznā un tomēr ne mazāk iespaidīgā tērpā.

Tērpus pavada neskaitāmi stāsti – neparasta čemodānu pazušana un vēlāka atrašanās, tā saturam pēc dažām desmitgadēm iemantojot galvu reibinošu vērtību un tiekot prasmīgi pārdotam. Tāpat izstādē redzams Latvijas eksprezidentes un stila ikonas Vairas Vīķes Freibergas tērps, ko darinājis talantīgais modes mākslinieks Aleksandrs Bibergals. Aleksandrs Vasiļjevs

Savukārt 1968. gadā, aizsākoties hipiju kustībai, kārtis tika sajauktas no jauna – balles tērpu atpazīstamība un daudzas buržuāziskās vērtības no modes izgāja, pašai balles izpratnei uz laiku tiekot mainītai ar "hipiju hepeninga" jēdzienu, izvēloties roka koncertus pļavās vai kantri mūzikas baudīšanu etniskos tērpos. Sendienām arī balles kleitu un vakartērpu jomā atkal ļāva uzdzirkstīt Īva Senlorāna vieglā roka 1970. gadā. Jaunais disko stils piedāvāja ne tikai aktuālus muzikālos motīvus, bet arī iespēju mirdzēt, tā aizstājot vienkāršo vēlēšanos "paspīdēt".

Savukārt 20. gadsimta beigas modē ieviesa vispirms ekoloģiju, bet pēc tam – minimālismu un maksimālismu. Ievērojamākie šī perioda modes mākslinieki bija Oskars de la Renta, Džons Galjano, Aleksandrs Makvīns, Viviena Vestvuda un Karls Lagerfelds. Tiesa, iestājoties krīzei, turīgā sklientūras kļuva mazāk, apsīkstot arī interesei par publiskām ballēm, kas likumsakarīgi ietekmēja arī augsto modi, veidojoties vienkāršotākam balles kleitu sortimentam un daudzas idejas risinot "Prêt-à-Porter" (gatavs valkāšanai) līmenī.

Jāpiebilst, ka, neraugoties uz galvu reibinošajiem modes virpuļiem, ko nenoliedzami ietekmēja arī pasaules sociopolitiskā un ekonomiskā situācija, kā uzsver Vasiļjevs, šo daudzo gadu laikā it nekas nav mainījies – daiļais dzimums joprojām alkst skaistuma un spēj neskaitāmas stundas pavadīt, gatavojoties iziešanai sabiedrībā, savukārt vīriešiem, gluži tāpat kā savulaik, ir jānopūlas, lai iekarotu daiļo dāmu sirdis.

Kur citur jūs sajutīsiet šo burvību, ja ne miniatūrajās smaržu pudelītēs, pūdernīcās un lēdiju rūpīgi glabātajos ielūgumos uz ballēm, kuru padzisusī druka mums stāsta par kādu skaistu pasākumu, kas noticis simts gadu senā pagātnē? Aleksandrs Vasiļjevs

"Mode gadsimta griezumā uzskatāmi attēlo ne tikai iespaidīgākās norises pasaulē, bet arī straujo laikmetu maiņu. Piemēram, aplūkojot tērpus, kas tapuši pagājušā gadsimta beigās un jau šajā tūkstošgadē, ir redzams, kā pakāpeniski arvien vairāk nostiprinās masu ražošana. Savulaik tērpi tika darināti ar rokām, pērlīti šujot pie pērlītes, bet šī tendence strauji sāka izzust, patērētājiem iepazīstoties ar Ķīnā izstrādāto produkciju un masu ražošanas iespējām.

Tiesa, tam visam pāri joprojām stāv skaistums, sievišķība un personība, kas krāšņi izpaužas arī izstādes ekspozīcijā. Tērpus pavada neskaitāmi stāsti – neparasta čemodānu pazušana un vēlāka atrašanās, tā saturam pēc dažām desmitgadēm iemantojot galvu reibinošu vērtību un tiekot prasmīgi pārdotam. Tāpat izstādē redzams Latvijas eksprezidentes un stila ikonas Vairas Vīķes Freibergas tērps, ko darinājis talantīgais modes mākslinieks Aleksandrs Bibergals, kā arī kādas dīvas valkāta kleita, kuras īpašniece, kaislīga smēķētāja, mira 103 gadu vecumā, viņas pēdējiem vārdiem izskanot par smēķēšanas kaitīgumu.

Vērīgākie izstādes apmeklētāji pamanīs arī princese Diānas stilā ieturētu tērpu, neskaitāmu kino leģendu valkātās kleitas un viennozīmīgi sajutīs šo īpašo maģiju, kas piemīt manis vāktajiem, atjaunotajiem un rūpīgi glabātajiem modes mākslas darbiem. Katrs tērps un tiem piemeklētie aksesuāri ir sava laika liecība.

Kur citur jūs sajutīsiet šo burvību, ja ne miniatūrajās smaržu pudelītēs, pūdernīcās un lēdiju rūpīgi glabātajos ielūgumos uz ballēm, kuru padzisusī druka mums stāsta par kādu skaistu pasākumu, kas noticis simts gadu senā pagātnē, " izstādi raksturo Vasiļjevs.

Jāpiebilst, ka tērpu kolekcija Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā piedzīvojusi arī pasaules pirmizrādi, jo gatavota tieši ekspozīcijai Rīgā.

Izstādes dizainu radījis mākslinieks Jurģis Krāsons, savukārt, kā skaidro muzeja vadītāja Inese Baranovska, izstādes koncepcija balstās faktā, ka arī mūsu pelēcīgajā ikdienā joprojām ļaujamies svētku priekam, tam izkrāsojot dzīvi neskaitāmās toņkārtās.

Tāpat izstādi Rīgā papildinās arī plaša pasākumu programma - lekcijas, diskusijas un tikšanās ar nozares speciālistiem, kā arī dažādas radošās darbnīcas. Pirmo reizi apmeklētājiem būs pieejams izstādes katalogs latviešu, krievu un angļu valodā, kā arī to papildinās interaktīvi elementi.

Izstādes ģenerālsponsors "ABLV Bank".

Publikācijas tapšanā izmantota informācija no kataloga "Vakartērpi no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas. Ielūgums uz gadsimta balli. 1915-2015." aut. Inese Baranovska, Tatjana Golubeva, Alīda Krēsliņa u.c.

Tags

Aleksandrs Vasiļjevs

Comment Form