Ārste: nepareiza ausu tīrīšana – biežs dzirdes pasliktināšanās iemesls
Foto: Shutterstock

Poliklīnikas "Pulss 5" otolaringoloģe Irina Čučujeva ik dienu saskaras ar pacientiem, kas, nepareizi tīrot ausis, izraisījuši sēra uzkrāšanos auss ejā, kā sekas ir pasliktināta dzirde. "Atšķirībā no gripas vai citu infekciju slimību komplikācijām, kas nereti ir vidusauss iekaisums, ko cilvēkam ir grūti kontrolēt, mehānisku darbību raisītas ausu problēmas ir iespējams nepieļaut," uzskata ārste.

Katru dienu otolaringoloģes kabinetā ienāk kāds pacients, kurš, tīrot ausis ar vates kociņiem vai kādu citu nepiemērotu priekšmetu, ir veicinājis sēra uzkrāšanu dziļi ausī, kā ietekmē ar laiku izveidojies "korķis", kas pasliktina dzirdi.

Daktere šādu situāciju skaidro ar auss kanāla uzbūvi, kas dažiem ir plašs un taisns, bet citiem – šaurs un vairāk līdzinās izliektai caurulītei, tādēļ ausu sēram ir labākas iespējas tur "aizķerties". Sēra "korķis" veidojas pakāpeniski, kad, regulāri tīrot, sērs tiek iestumts ejas dziļumā, līdz tā ir sakrājies tik daudz, ka ir sajūta, ka auss ir aizkritusi.

Katru dienu otolaringoloģes kabinetā ienāk kāds pacients, kurš, tīrot ausis ar vates kociņiem vai kādu citu nepiemērotu priekšmetu, ir veicinājis sēra uzkrāšanu dziļi ausī, kā ietekmē ar laiku izveidojies "korķis", kas pasliktina dzirdi.

"Lai gan sērs, ko izdala auss ejā esošie dziedzeri, ir nepieciešams ausu veselībai, cilvēkiem gribas to iztīrīt," stāsta ārste. Viņa iesaka ausis tīrīt ne vairāk, kā to var izdarīt ar pirkstu palīdzību, bet gadījumā, ja pēc ausu tīrīšanas pasliktinās dzirde, doties pie ārsta. Var gadīties, ka, regulāri tīrot ausis ar vates kociņiem, sērs nevilšus izliekumā ir bijis iestumts jau iepriekš un krājies ilgāku laiku, stāsta Čučujeva. Vairāk par to, kā pareizi tīrīt ausis, lasi šeit.

Darbojoties ar ausu kociņiem, ir risks trāpīt bungplēvītei, kuras pārduršana var kļūt par cēloni nopietnām ausu slimībām. Nav labi, ja ar auss tīrīšanai izmantotajiem "instrumentiem" tiek sakairināta auss ejas āda.

Ja problēmas, kuru iemesls ir nepareiza ausu tīrīšana, ir pašu radītas, tad vidusauss iekaisums, nereti ir kā komplikācija gripas vai citām augšējo elpceļu vīrusu infekcijas slimībām un nepakļaujas pašu kontrolei. Šogad biežāk nekā citus gadus otolaringoloģe ir novērojusi šādus vidusauss iekaisumus. Nereti cēlonis vidusauss iekaisumam ir iesnas, akūtas iesnas, deguna blakusdobumu vai rīkles iekaisums.

"Lai gan sērs, ko izdala auss ejā esošie dziedzeri, ir nepieciešams ausu veselībai, cilvēkiem gribas to iztīrīt," stāsta ārste. Viņa iesaka ausis tīrīt ne vairāk, kā to var izdarīt ar pirkstu palīdzību.

Daktere Čučujeva iesaka īpašu uzmanību pievērst iesnām, kad tās sākas – pirmajā dienā. Lai palīdzētu organismam ar tām cīnīties, ir ieteicams jau pirmajā dienā, kad ir sajūta par to tuvošanos, veikt deguna skalošanu ar jūras ūdeni. Tā ir nepieciešama, jo vīruss, pielīpot pie deguna gļotādas, sāk vairoties. Mēs to izjūtam kā tūskas veidošanos. Savukārt, ja laikus tiek veikta deguna skalošana, vīrusa vairošanās tiek iespēju robežās apturēta.

Gadījumos, ja tomēr vīruss ir spējis savairoties un iesnas sākušās, vajadzētu mazināt risku infekcijas nokļūšanai ausīs. Nākamajās dienās būtu jālieto deguna pilienus, lai mazinātu tūsku un nodrošinātu maksimāli brīvu elpošanu.

Kad deguns ir pilns, visvairāk problēmu cilvēks sev sagādā, cenšoties no visa spēka izšņaukt vienlaikus abas nāsis. "Tas ir nepareizi, jo šādos brīžos papildu spiediens tiek vērsts uz ausīm, kas palīdz infekcijai vieglāk nonākt vidusauss dobumā," norāda otolaringoloģe. Deguns būtu jāšņauc mierīgi – vienu nāsi pēc otras.

Ārste neiesaka šņaukt puņķus uz iekšu, jo tad tiek iešņauktas inficētas gļotas, kas tālāk nonāk aizdegunē, tādēļ ir risks, ka veidosies balsenes un rīkles iekaisums. Vienīgie, kas nevar izbēgt no puņķu šņaukšanas uz iekšu, ir mazi bērni, jo viņi nespēj izšņaukt degunu tā, kā to dara pieaugušie. Tādēļ bērniem visbiežāk deguns tiek skalots ar fizioloģisko šķīdumu, lai atbrīvotos no puņķiem.

Tieši deguna vai kakla slimības, kā arī osteohondroze var izraisīt sāpes vidusausī. Ja pacientam ir viegls vidusausu iekaisums, tad jārēķinās ar aptuveni nedēļu ilgu ārstēšanu, ja ir smags iekaisums ar dzirdes problēmām, tad ilgāk.

Lai palīdzētu organismam cīnīties ar iesnām, ir ieteicams jau pirmajā dienā, kad ir sajūta par to tuvošanos, veikt deguna skalošanu ar jūras ūdeni. Ja laikus tiek veikta deguna skalošana, vīrusa vairošanos iespējams apturēt.

Pēdējā laikā ārste sastop aizvien vairāk jaunu cilvēku, kam pēkšņs dzirdes zudums saistīts ar dzirdes nervu akūtu patoloģiju, ko ir raisījis stress un krasas asinsspiediena izmaiņas. "Ja dzirde pasliktinās, rodas trokšņi vai skaņas izkropļojumi, maksimāli ātri jānokļūst pie ārsta, jo ir gadījumi, ka nedēļu ieilgušas problēmas gadījumā jau palīdzēt vairs nav iespējams," brīdina Čučujeva.

Gadījumos, ja ir iesnas, bet ir nepieciešams lidot, būtu ieteicams iedzert antihistamīnu saturošus preparātus, kā arī nodrošināties ar deguna pilieniem vai aerosolu, kas veicina deguna dobuma drenāžu. Pilienus obligāti būtu jālieto pirms pacelšanās un nolaišanās, kad ir vislielākās spiediena atšķirības. Lai neizjustu sāpes ausīs, bungu dobuma ventilācijas kanāliem ir jābūt caurlaidīgiem. Ja tie ir slēgti, tad dobumā veidojas vakums un spiediens nevar izlīdzināties.

Visa lidojuma laikā ir ieteicams lietot sūkajamās konfektes, lai nodrošinātu maksimāli intensīvu siekalu rīšanas procesu. Gadījumos, kad, neesot slimam, pēc lidojuma aizkrīt ausis, var mēģināt aizspiest nāsis un izelpot. Šādu vingrinājumu būtu jāatkārto vairākas reizes. Ja viss ir kārtībā ar ausīm, tad dienas laikā problēmām vajadzētu pazust.

Comment Form