Maldīgi aktīva dzīvesveida pieņēmumi, kas grauj veselību
Foto: Shutterstock

Runājot par fiziskajām aktivitātēm un diētām, ja tev jau ilgu laiku ir gribējies pievērsties veselīgākam dzīvesveidam un sasniegt kādu konkrētu rezultātu – nomest svaru, iegūt izturību u. c. – ir viegli noticēt mītiem, kas liek cerēt uz labākajiem sasniegumiem vai šķietami attur no neveiksmes. Taču akla ticība tiem var atspēlēties – tu nevis sasniegsi savu mērķi, bet liksi veselībai ciest.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Turpinājumā, iedvesmojoties no portāla ''The Healthy'', apskatām dažus no biežāk dzirdētajiem mītiem par fiziskajām aktivitātēm. Ja arī tu kādam no tiem līdz šim esi svēti ticējusi, ir laiks par tiem aizmirst!

Mīts: Detokss atjaunos organisma sistēmas un palīdzēs zaudēt svaru


Problēma ar šo mītu ir tāda, ka tajā ir sava daļa patiesības. Tu, visticamāk, sākotnēji, aizmirstot par ēdienu, varēsi novērot svara zudumu. Bet, kā skaidro eksperti, ilgstošs detokss var palēnināt vielmaiņu un apgrūtināt turpmāku svara zaudēšanu. Turklāt, ļoti iespējams, tu zaudēsi muskuļu masu, un, atgūstot nomesto svaru, kas ir neizbēgami, tas atgriezīsies tauku veidā. Rezultātā tavs ķermenis vairs nebūs tik tvirts un veselīgs, kāds tas bija pirms detoksa. Konsekventas un pārdomātas uztura izvēles, neapšaubāmi, ir vislabākās, domājot par fitnesa rezultātiem ilgtermiņā.

Mīts: Treniņš atsver dienas laikā aizvadīto laiku sēdus


Tici vai nē, bet 45 un vairāk gadu vecumā no 16 stundu ilgas nomodas aptuveni 12 stundas mēs pavadām sēdus. Saskaņā ar žurnālā ''Annals of Internal Medicine'' publicētu pētījumu tā ir problēma tāpēc, ka jo vairāk tu sēdi, jo lielāka ir pāragras nāves iespējamība. Pētnieki atklāja, ka mazkustīgums ilgāks par 13 stundām palielina nāves risku par 200 procentiem, salīdzinot ar tiem, kuri dienā sēž mazāk nekā 11 stundas. Labā ziņa – ir pavisam vienkāršs veids, kā šo risku mazināt: ik pēc 30 minūtēm vēlams piecelties un izkustēties.

Maldīgi aktīva dzīvesveida pieņēmumi, kas grauj veselību
Foto: Shutterstock

Mīts: Iepriekšējā dienā apēstos našķus vari ''nodedzināt'' ar vienu treniņu


Tā kā visi ēdieni nav vienādi, kalorijas nav savstarpēji maināmas. Tas nozīmē – apēstā pica uzkavēsies ilgāk nekā salāti. Apēstā ēdiena veids liks taviem hormoniem uzkrāt vai sadedzināt taukus, palielināt vai palēnināt vielmaiņu un būvēt vai ''sagraut'' muskuļus. Kaut arī reizi pa reizei panašķēties nav nekas slikts, nepārvērt to par ieradumu, ja patiesi vēlies zaudēt svaru un saglabāt tvirtumu.

Mīts: Ja esi dusmīga vai apbēdināta, dodies uz trenažieru zāli, lai ''atslēgtu'' domas


Patiesībā, ja nevēlies sirdslēkmi, pirms steidz uz treniņu, tev vajadzētu nomierināties. Žurnālā ''Circulation'' publicēts pētījums rāda – pastāv divreiz lielāka sirdsdarbības traucējumu iespējamība, ja nodarbojies ar fiziskajām aktivitātēm stundu pēc kāda emocionāla satricinājuma. Savukārt, ja steidz trenēties, kamēr esi emocionāli satricināts, iespējamība palielinās trīs reizes.

Mīts: Skriešanai uz skriešanas trenažiera ir mazāka ietekme uz ceļu locītavām nekā skriešanai ārpus telpām


Ietekme, kas skriešanas gadījumā ir sava veida trieciens, paliek ietekme, neatkarīgi no tā, vai tu skrien pa asfaltu vai trenažieri. Patiesībā, skrienot uz trenažiera, pastāv lielāks risks sevi traumēt. Kāpēc? Uz trenažiera tu skrien citādāk nekā uz parastas zemes. Tāpat cilvēki, kas regulāri skrien uz trenažiera, attīsta garāku soli, tādējādi vairāk izstiepjot cīpslas un saites un līdz ar to palielinot traumu risku. Taču tas nebūt nenozīmē, ka tev no šī brīža pilnībā jāaizmirst par skriešanas trenažieri. No savainojumiem varēsi izvairīties, arī skrienot uz tā, ja iegādāsies piemērotus skriešanas apavus un pirms un pēc skriešanas izpildīsi vingrinājumus, kas stiprina ceļgalus un gūžas locītavu.

Maldīgi aktīva dzīvesveida pieņēmumi, kas grauj veselību
Foto: Shutterstock

Mīts: Mentālajai veselībai nav nekāda sakara ar fizisko veselību


Smadzenes tavu ķermeni ietekmē vairāk, nekā tu varētu domāt, it īpaši novecojot. Bostonas Universitātes Medicīnas skolas pētnieki atklāja – gados vecāki pieaugušie, kuriem bija labi rezultāti kardiorespiratoro spēju testos, bija arī labāki rezultāti uzdevumos, kuros tika pārbaudīta atmiņa un vispārējā smadzeņu darbība. Un jo labākā fiziskajā formā pētījuma dalībnieki bija, jo aktīvāka bija viņu smadzeņu darbība. Lai arī pētnieki atzīmē, ka fiziskās aktivitātes neaizkavēs Alcheimeru vai demenci, tās varētu būt lielisks veids, kā pēc iespējas ilgāk attālināt ar vecumu saistītās garīgās izmaiņas. Tāpēc paliec aktīva vai kļūsti tāda!

Mīts: Jo vairāk nodarbojies ar sportu, jo labāk


Dānijas pētnieki ne tikai iznīcina šo mītu, bet arī secina – cilvēki, kas sporto pārāk daudz, var iegūt pretēju rezultātu vēlamajam. Dāņu veiktajā pētījumā tā dalībnieki tika pētīti 12 gadus, un rezultāti atklāj – tiem, kas ik nedēļu straujā tempā skrēja vairāk nekā četras stundas un vairāk nekā trīs reizes, bija tāds pats nomiršanas risks kā tiem, kas neizkustējās nemaz. Kāda ir optimālā skriešanas intensitāte un biežums, lai dzīves ilgumu nesamazinātu? Lēns vai mērens temps ne vairāk kā trīs reizes nedēļā un ne ilgāk kā vienu līdz 2,4 stundas.

Mīts: Staigāšanai nav sevišķa ietekme uz veselību


Nevērtē par zemu vienkāršu pastaigu. Saskaņā ar ''Harvard Health'' – pētījumi liecina – staigāšana var palīdzēt samazināt krūts vēža risku, mazināt locītavu sāpes, stiprināt imūnsistēmu un neitralizēt ķermeņa aptaukošanos veicinošo gēnu iedarbību. Kā arī 15 minūšu gara pastaiga var mazināt kāri pēc cukurotiem ēdieniem.

Tags

Fiziskās aktivitātes Skriešana Sports Veselīgs dzīvesveids Fitness
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form