Anēmija, nogurums un bālums – kādas ir biežākās leikēmijas pazīmes

Asins audzējs – leikēmija. Speciālistes skaidrojums par biedējošo slimību
Foto: Shutterstock

Vai ir kādas pazīmes, kas var laikus ļaut pamanīt leikēmiju?

Novēlota diagnoze leikēmijas, īpaši akūtas, gadījumā nav raksturīga, jo pacientu pašsajūta pasliktinās pietiekami strauji.

Sākotnēji pacientiem raksturīgs nespēks, slikta kopējā pašsajūta. Simptomu pamatā ir tas, ka ļaundabīgās blastu šūnas kaulu smadzenēs aizņem visu vietu, izspiežot normālās asinsrades šūnas, tāpēc asinīs samazinās normālu, funkcionēt spējīgu asins šūnu daudzums.

Pirmkārt, samazinās sarkano šūnu jeb eritrocītu daudzums, pacientam attīstās anēmija, kuras gadījumā raksturīgs bālums, izteikts nespēks, nogurums, elpas trūkums un sirdsklauves. Otrkārt, samazinās normālu balto asins šūnu daudzums, kuru funkcija organismā ir aizsardzība no infekcijas, tādēļ pacientam var attīstīties drudzis, angīna, mutes gļotādu sāpīgs iekaisums. Treškārt, samazināt asins plātnīšu jeb trombocītu daudzums, kas ir atbildīgi par asins sarecēšanu, tādēļ var sākties asiņošana, viegli veidoties zilumi. Ceturtkārt, blastu šūnu skaitam strauji pieaugot kaulu smadzenēs, pacients var just stipras, lauzošas sāpes kaulos. Piektkārt, blastu šūnas var iemājot (infiltrēties) citos orgānos, piemēram, liesā, limfmezglos, smaganās vai citos. Šādos gadījumos novēro šo orgānu palielinājumu.

Sākotnējā diagnoze balstās uz pilnu asins ainu, kurā saskaitītas visas asins šūnas. Šo analīzi ņem no vēnas un tā ir pasaulē biežāk veiktā laboratorā analīze. Tālāk jau tā ir ģimenes ārsta vai tā ārsta, pie kura pacients vērsies ar savām sūdzībām, un laboratorijas speciālista atbildība saprast, ka nepieciešama hematologa palīdzība.

Hronisku leikēmiju gadījumā slimība nereti tiek atrasta nejauši ikgadējās analīzēs vai analīzēs, kas veiktas citas slimības dēļ, pacientam, kam nav leikēmijas simptomi.

Kādi faktori veicina leikēmijas attīstību?

Par to pilnīgas skaidrības joprojām nav. Pamatā, zināms, ka leikēmija sākas, kad vienas asins šūnas DNS molekulā notiek mutācija, kas liek šai šūnai strauji dalīties un izvairīties no apoptozes (programmētas šūnas nāves).

Ģenētikai ir nozīme leikēmijas attīstībā. Cilvēkiem, kuru ģimenes locekļiem bijusi akūta leikēmija, ir lielāks risks leikēmijas attīstībai.

Tāpat lielāks risks saslimt ar leikēmiju ir cilvēkiem, kas bijuši pakļauti radiācijai vai noteiktām ķīmiskām vielām (benzīns u.c.), vai arī saņēmuši ķīmijterapiju vai staru terapiju cita audzēja dēļ.

Dažos pētījumos apraksta arī smēķēšanas ietekmi uz leikēmijas riska pieaugumu.

Dažkārt akūta leikēmija var attīstīties pacientiem ar citu hematoloģisku saslimšanu. Šādu situāciju sauc par slimības transformāciju. Arī hroniska leikēmija var pāriet akūtā, tādā gadījumā to sauc par akcelerāciju. Šādiem pacientiem parasti ir sliktāka prognoze.

Vai pastāv iespēja samazināt leikēmijas risku, ievērojot kaut kādus nosacījumus?

Uz šo brīdi nav zināmi nekādi profilaktiski pasākumi leikēmijas riska samazināšanai.

Tags

audzēja Leikēmija Vēzis

Comment Form