Četri iemesli, kādēļ neizdodas izārstēt iesnas
Foto: Shutterstock

Nespējot izārstēt iesnas 3–4 nedēļas, nevajadzētu domāt, ka tās kādu dienu pazudīs pašas no sevis. "Ielaistu iesnu radītās problēmas ir viens no biežākajiem otolaringologa apmeklējuma iemesliem", skaidro AS "Veselības centru apvienība" ausu, kakla un deguna slimību ārste Jekaterina Kondratiško, uzsverot, ka ne katrs ģimenes ārsts var noteikt precīzu diagnozi, proti, vai pacientam iesnas ir kādas slimības izraisīta blakusparādība vai arī cilvēks cieš no alerģiskām vai hroniskām iesnām. Ārste norāda uz četriem biežākajiem iemesliem, kādēļ nereti ārstēšana nesokas.

Lai gan iesnas ir slimība, kam tiek pievērsta pavisam maza uzmanība, tās var izrādīties gana nepatīkama kaite, kur bez speciālista padoma neiztikt. Ja iesnas ir saaukstēšanās vai vīrusa infekcijas rezultāts, vieglākajā formā tām vajadzētu pazust apmēram nedēļas laikā.

"Ja tās turpinās 3–4 nedēļas, bet pacients turpina nodarboties ar pašārstēšanos, kas nesniedz vēlamo rezultātu, tad mēs varam runāt par akūtām iesnām", norāda otolaringoloģe. Ārstes ikdienas novērojumi liecina, ka ģimenes ārsts ne vienmēr var noteikt pareizo diagnozi iesnu gadījumā. Ir pacienti, kuriem iesnas ir kādas slimības izpausme, bet var būt arī alerģiskas vai hroniskas iesnas. Vairumā gadījumu tās ir ārstējamas, ja vien pacients dodas pie speciālista un ir gatavs rast risinājumu.

Jekaterina Kondratiško norāda uz četrām būtiskākajām problēmām, kas tiek pieļautas iesnu ārstēšanā. Pirmkārt, 2/3 gadījumu vīrusa izraisītas iesnas nevajag ārstēt ar antibiotikām, jo vēlamā rezultāta nebūs (antibiotikas iznīcina baktērijas, nevis vīrusus).

Ir maldīgi domāt, ka bezrecepšu medikamenti ārstē iesnas. Tie vairumā gadījumu tikai novērš deguna aizlikumu un veic mitrināšanas funkciju, bet tos nevajadzētu lietot ilgāk kā septiņas dienas. Jekaterina Kondratiško, otorinolaringoloģe

Otrkārt, nereti pacients, kuru bieži nomoka iesnas, pat nevar iedomāties, ka viņa deguna blakusdobums labi nesavienojas ar deguna dobumu. Proti, deguna blakusdobumu atveres, kas iziet deguna dobumā, ir pārāk šauras. Tādejādi pat vieglu iesnu gadījumā atveres tiek nosprostotas un dobumā uzkrājas sekrēts, kas kļūst par pamatu iekaisumam.

Šādas sarežģītas problēmas noteikti var atklāt tikai speciālists, kas pacientu nepieciešamības gadījumā nosūtīs uz rentgenu vai endoskopiju. Daktere Kondratiško norāda, ka, atklājot anatomisku patoloģiju, ārsti visbiežāk ieteiks veikt deguna starpsienas iztaisnošanas operāciju, jo tas ir vienīgais risinājums, kā izvairīties no līdzīgām problēmām nākotnē. Izliektu starpsienu, palielinātas gliemežnīcas vai adenoīdus ārstēt ar zālēm nevar, jo cēlonis ir iedzimtība vai dzīves laikā gūta trauma.

"Katram trešajam ir izliekta deguna starpsiena, bet ne katrs to izjūt kā problēmu, jo organisms pielāgojas. Diemžēl, palielinoties vecumam, kad ir tendence pieaugt svaram, mainās ķermenis un anatomiskais defekts var sākt traucēt. Operāciju mēs iesakām veikt arī tajos gadījumos, kad šo slimību var klasificēt kā arodslimību. Nereti tas ir vienīgais risinājums arī bērniem, kam ir palielināti aizdeguna adenoīdi, jo tas ir būtiski, lai bērnam augtu un pareizi veidotos seja un nepasliktinātos dzirde," skaidro ārste. Operācijas, kas risina augstākminētās problēmas, tiek veiktas dienas stacionārā, un pacients jau pēcpusdienā var doties mājās.

Nereti pacients, kuru bieži nomoka iesnas, pat nevar iedomāties, ka viņa deguna blakusdobums labi nesavienojas ar deguna dobumu. Proti, deguna blakusdobumu atveres, kas iziet deguna dobumā, ir pārāk šauras. Jekaterina Kondratiško, otorinolaringoloģe

Treškārt, ārste uzskata, ka ir noteikti jāveicina lieko šķidruma uzkrājumu izvadīšana no blakusdobumiem. To var darīt ar noteiktu medikamentu palīdzību, kas veic sekrēta pašķidrināšanu. Vislabāk būtu, ja sekrētam neļautu sabiezināties deguna dobumā. Daktere Kondratiško skaidro, ka deguna skalošanu var veikt arī mājas apstākļos, izmantojot sālsūdeni, tomēr aicina būt uzmanīgiem, jo ne katrs to var veikt pats. "Rekomendējams ir jūras ūdens noteiktā temperatūrā un būs nepieciešama skalošanas ierīce. Darot to nepareizi, var sanākt lielāks ļaunums, tādēļ būtu labi šo procedūru uzticēt medmāsai," iesaka otolaringoloģe.

Ceturtkārt, ir maldīgi domāt, ka bezrecepšu medikamenti ārstē iesnas. Tie vairumā gadījumu tikai novērš deguna aizlikumu un veic mitrināšanas funkciju, bet tos nevajadzētu lietot ilgāk kā septiņas dienas. Ja iesnas šādā laika periodā nepāriet, noteikti ir jādodas pie ārsta.

Source

rutks.lv

Tags

Iesnas Iesnas Saaukstēšanās
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form