Foto: Shutterstock

Vai esi ievērojis, ka ir cilvēki, kuriem saaukstēšanās vīrusi nez kādēļ met līkumu, kaut apkārt visi puņķojas un klepo, kamēr citi saslimst pat vairākas reizes saaukstēšanās sezonā? Kas ir šo veiksminieku stiprās imunitātes noslēpums, aptaujājot speciālistus un meklējot atbildes pētījumos, centies noskaidrot portāls Health.com.

Vairāk uzturies svaigā gaisā

Pastāv uzskats, ka imūnsistēmai ir vieglāk pretoties saaukstēšanās vīrusiem, ja uzturies telpās, siltumā, nekā tad, ja esi ārā, aukstumā. Savā ziņā tam var piekrist, taču iespēja saslimt ārā palielinās vien tad, ja esi apģērbies pārāk plāni un tev salst. Šādā gadījumā organisms daudz enerģijas patērē normālas ķermeņa temperatūras saglabāšanai, tādēļ mazāk resursu paliek imunitātes atbildes reakcijas nodrošināšanai. Tādēļ nosalis organisms ir uzņēmīgāks pret vīrusiem, ja gadās ar tiem sastapties.

Taču problēma ir tāda, ka, uzturoties telpās, pastāvīgi esi ciešā kontaktā ar cilvēkiem, no kuriem kāds var būt slims un līdz ar to saaukstēšanās vīrusu izplatītājs. Kā saaukstēšanās, tā gripas vīrusi pārceļo no cilvēka uz cilvēku gaisa pilienu veidā, kas rodas, slimajiem klepojot, šķaudot vai runājot. Inficēties var, arī pieskaroties kaut kam, ko iepriekš aizticis saslimušais.

Iziešana ārā ne vien ļauj uz mirkli aizbēgt no vīrusiem, kas cirkulē telpās, bet arī stiprina imunitāti. "Izkustoties svaigā gaisā, organismā pieaug neirofilo leikocītu un monocītu daudzums (imūnšūnu paveidi, kas nonāvē vīrusus), kas galu galā uzlabo imūnsistēmas darbību," portālam Health.com sacījis sabiedrības veselības pētnieks Aters Alī (Ather Ali).

Protams, svarīgi arī regulāri vēdināt telpas, kur ilgstoši uzturies.

Velti laiku atpūtai un relaksācijai

Foto: Shutterstock
Ir teju triljons iemeslu, kādēļ steidzīgajā ikdienā nepieciešams atrast laiku arī atpūtai un relaksācijai. Lūk, viens no būtiskākajiem! "Stress paaugstina organisma uzņēmību pret saaukstēšanās vīrusiem," skaidro Alī. Iemesls ir tāds, ka ilgstoša stresa ietekmē organismā pastiprināti izdalās tādi stresa hormoni kā glikokortikoīdi.

Tie traucē organismam izdalīt citokīnus, neiroimūnās molekulas, kas iedarbina imūnsistēmas atbildes reakciju pret vīrusu infekciju. "Stresa dēļ cilvēkam arī ir grūtības parūpēties par sevi – pietiekami izgulēties, veselīgi paēst un nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm," saka Alī. Taču viss iepriekšminētais ir svarīgs stipras imunitātes nodrošināšanai.

Mazgā rokas

Foto: PantherMedia/Scanpix
Gan ar saaukstēšanās, gan gripas vīrusiem var inficēties, paspiežot roku slimam cilvēkam vai pieskaroties kaut kam, ko iepriekš skārušas viņa rokas. Centies nelikt nemazgātus pirkstus pie acīm, deguna un mutes, un kļūsti par roku mazgāšanas "meistaru". Ziepes un ūdens ir viss, kas tev vajadzīgs.

Saaukstēšanās vīrusi var būt uz ziepju gabaliņa, ja bez tevis to lieto arī citi, tādēļ labāk izvēlies šķidrās ziepes ar pumpīti. Vislabāk būtu lietot automātisko ziepju dozatoru – ierīci ar kustību sensoru, kas izdala ziepju devu, kad sensoram pietuvini roku. Labāk izvēlies parastās ziepes, nevis antibakteriālās, kas ir pārlieku agresīvas un iznīcina ādas dabisko aizsargkārtiņu.

Velti 20 sekundes, lai kārtīgi saziepētu rokas, tad noskalo un kārtīgi noslauki tās (taču ne savās drēbēs, uz kurām var būt saaukstēšanās vīrusi). "Ir daudz lielāka iespējamība, ka vīrusi pieķersies mitrām, nevis sausām rokām," portālam Health.com sacījusi ģimenes ārste Dana Simplere (Dana Simpler).

Burvju nūjiņa – miegs

Foto: PantherMedia/Scanpix
Par kādu nakti, kad nav sanācis pienācīgi izgulēties, nav jāuztraucas, taču pastāvīgs miega trūkums gan ievērojami pasliktina organisma dabiskās aizsargspējas. Lai gan speciālisti bieži saka, ka nepieciešamais stundu skaits miegam ir atkarīgs no cilvēka, taču Kārnegija un Melona Universitātē (Carnegie Mellon University) veiktā pētījumā atklāts, ka, guļot mazāk nekā septiņas stundas diennaktī, iespējamība saaukstēties gandrīz trīskāršojas.

"Diemžēl daudziem laiks pārdomāt aktuālos jautājumus atrodas vien vakarā, apguļoties gultā. Taču problēmu risinājuma meklēšana gultā traucē miegam," skaidro miega speciāliste Leslija Svansone (Leslie Swanson) no Mičiganas Universitātes (ASV).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!