Mūsu smadzeņu darbības pamatā ir glikoze, ko varētu saukt arī par smadzeņu degvielu. Jau evolucionāri esam ''ieprogrammēti'' mīlēt saldumus, jo tie ir lielisks enerģijas avots. Ja glikozes līmenis asinīs ir zems, smadzeņu darbība kļūst apgrūtināta – tu nespēj atrast vārdus, aizmirsti, kur noliki mobilo tālruni, un tīko pēc vietiņas, kur uz brītiņu pasnaust. Savukārt, ja cukura ir par daudz, tas var negatīvi ietekmē tavu ķermeni un smadzenes.

Kas notiek smadzenēs, kad ēdam cukuru?

''Kad cukurs nonāk uz mēles, tas aktivizē noteiktas garšas kārpiņas, kas smadzenēm sūta signālu,'' portālā ''Prevention'' skaidro neirozinātniece Nikola Avena. Signāls aktivizē smadzeņu ''atalgojuma'' sistēmu – rezultātā izdalās dopamīns (ķīmiska viela, kas liek justies labi), un uzvedības modelis tiek pastiprināts, kas liek sākotnējo darbību atkārtot. Citiem vārdiem – smadzenes prasa vēl vairāk cukura.

''Lielākoties, kad ēdam kaut ko jaunu un garšīgu, dopamīns izdalās tad, kad pirmoreiz ēdienu nobaudām,'' skaidro Avena. ''Nākamajā tā paša ēdiena baudīšanas reizē dopamīns vairs neizdalīsies. Savukārt cukurs ir atšķirīgs. Tā ietekme vairāk līdzinās tam, kas notiek ar ļaunprātīgu narkotiku lietošanu, kur dopamīns izdalās katru lietošanas reizi. Cukura nepārtraukta ēšana vienmēr radīs patīkamu sajūtu, jo dopamīna līmenis neizlīdzinās, kā tas notiek, ēdot veselīgāku pārtiku. Tātad cukurs mūsu sistēmā darbojas mazliet kā narkotika – tieši tāpēc cilvēki ''uzsēžas'' uz cukura.''

Kā pārmērīgs cukura daudzums ietekmē smadzenes?

Senāk cilvēkiem bija jāmeklē pēc saldiem ēdieniem. Savukārt mūsdienu pasaule ir piepildīta ar saldiem ēdieniem, kuru starpā nav tikai acīmredzamie našķi, piemēram, virtuļi, karstā šokolāde vai želejas konfektes. Cukurs ir ''noslēpies'' arī daudzos it kā nesaldajos ēdienos, piemēram, kečupā un salātu mērcēs. Neraugoties uz cukuroto produktu pieejamības izmaiņām, smadzeņu darbība un reakcija uz cukuru laika gaitā gan ir saglabājusies tāda pati – tās uz cukuru reaģē tā, it kā tas būtu retums.

Atkārtoti aktivizējot smadzeņu ''atalgojuma'' sistēmu, smadzenes tam pielāgojas, pieprasot vēl un vēl cukura. Pētījumi ar žurkām rāda – žurku, kuru uzturā bija augsts cukura līmenis, smadzenēs mazāk izdalījās noteikta ķīmiska viela, kas palīdz ķermenim ''spiest bremzes'', tāpēc tām bija grūtāk pārtraukt cukura ēšanu. Šīs cukuru iemīļojušās žurkas arī nespēja labi izpildīt noteiktus atmiņas uzdevumus, kas rāda – pārmērīga cukura patēriņa ietekmē tiek arī traucētas noteiktas smadzeņu funkcijas prefrontālajā garozā un hipokampā (svarīga atmiņas veidošanas un saglabāšanas smadzeņu zona).

Citi pētījumi ar žurkām rāda – uzturs ar augstu cukura līmeni palielina iekaisumu risku un attīstību iepriekš minētajās smadzeņu zonās. Tas ietekmē arī īstermiņa atmiņu.

Kāpēc cukurs liek smadzenēm alkt pēc vēl vairāk cukura?

Iespējams, tu nezini, ka starp mūsu zarnām un smadzenēm ir cieša saikne, kur lielu lomu spēlē arī cukurs. ''Kad saldais produkts, kuru ēd, nonāk zarnās,'' stāsta Avena,'' tas arī tur aktivizē cukura receptorus, kas signalizē smadzenēm atbrīvot insulīnu, lai spētu tikt galā ar apēsto papildu cukuru.'' Pārmērīgs cukura daudzums liek aizkuņģa dziedzerim ražot papildu insulīnu – hormonu, kas ir iesaistīts cukura regulēšanā asinīs. Insulīns signalizē tauku šūnām, lai tās uzglabā pārmērīgu daudzumu glikozes, taukskābju un citas ar kalorijām bagātas vielas. Tā rezultātā asinīs paliek pārāk maz kaloriju, tāpēc smadzenes domā, ka tām ir par maz ''degvielas'', jo tām vienmēr ir nepieciešams daudz enerģijas. Līdz ar to palielinās tavs izsalkuma, bada līmenis. Un šajā brīdī cukurs šķiet ļoti kārdinošs un pievilcīgs, jo nodrošina ātru enerģijas pieplūdumu. Tā viss cikls sākas no jauna. Un atjaunojas vēlme pēc cepumiem, saldējuma vai konfektēm.

Vai iespējams smadzenes atturēt no alkām pēc cukura?

''Tavas smadzenes var pielāgoties, ja tu ierobežosi cukura patēriņu, un tev vairs tik ļoti nekārosies cukurotu ēdienu,'' skaidro Avena. ''Tomēr šādas pārmaiņas var prasīt ilgu laiku, pat vairākus mēnešus. To ietekmē tas, cik nopietna ir tava atkarība no cukura.'' Sāc ar mazumiņu – no sava uztura izslēdz produktu vai pāris, kas satur daudz cukura. Kad kārais zobs pēc tiem ir pazudis, vari izslēgt vēl citus saldus produktus.

Kad nerimstošās alkas pēc kaut kā salda būsi veiksmīgi uzveikusi, papildus daudz veselīgākam ķermenim ir vēl kāds ieguvums: pat viens neliels kumoss, piemēram, braunija, spēs pilnībā apmierināt tavu kāri pēc cukura.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit