Dezinfekcijas līdzekļi ar eļļiņu 'piešprici' – noderīgs triks vai muļķības
Foto: Shutterstock

Nemaz ne tik sen plašsaziņas līdzekļos tika tirzāta ēterisko eļļu piramīdshēma un tās dalībnieki, kuri eļļiņām piedēvēja dažādas veselībai noderīgas, ārstnieciskas īpašības. Pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma laikā radies jauns aspekts – ēteriskās eļļas piedāvā kā sastāvdaļu dezinfekcijas līdzekļiem. Skaidrs, ka šis satraukuma pilnais laiks mudina cilvēkus meklēt efektīvākos veidus, kā sevi pasargāt, un ne mazums arī pakļaujas influenceru vai, kā tos sākuši dēvēt – ietekmeļu – stāstītajam, tādējādi ļaujot viņiem nopelnīt kādu lieku kapeiciņu. Eļļiņas jau no kāda vajadzēs iegādāties, vai ne tā?

Reaģējot uz Latvijā izsludināto ārkārtas stāvokli un pildot žurnālistikas misiju informēt un izglītot lasītāju, visas turpmākās DELFI publikācijas par koronavīrusa izraisīto slimību “Covid-19” būs pieejamas bez maksas.

Nesen sociālo tīklu vietnē "Instagram" parādījās ieraksti, ka arī augļus un dārzeņus var dezinficēt ar maisījumu, kura viena no sastāvdaļām ir ēteriskā eļļa. Piemēram, viena no receptēm, kuru kāda dāma bija ievietojusi savā "Instagram" profilā ir šāda:

7 pilieni citrona ēteriskās eļļas, ābolu etiķis, soda un ūdens. Ar šo maisījumu jāapsmidzina augļi un dārzeņi, jāatstāj uz 10 minūtēm un tad jānoskalo ar karstu ūdeni.


Lai saprastu, vai šāda dezinfektanta recepte nav "no gaisa parauta" un vispār ir derīga, "Delfi" vaicāja viedokli vairākiem speciālistiem. Viņu verdikts ir viens – šāds dezinfekcijas līdzeklis nebūs īstais, ko izvēlēties augļu un dārzeņu apstrādei.

Rīgas Stradiņa universitātes Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedras docētāja Irina Kazuša norāda: "Piedāvātā dezinfekcijas līdzekļa "recepte" ir absurda, jo skābe (ābolu etiķis) savā starpā reaģē ar sodu, veidojot etiķskābes sāli (acetātu) un ūdeni. Receptes autori ir aizmirsuši, ka eļļas nešķīst ūdenī. (..) Pirms izmantot kādu ieteikumu, katram vajadzētu atcerēties pamatskolā mācīto."

Runājot par dezinfekcijas līdzekļiem kā tādiem, bioķīmiķe Kazuša norāda uz spirtu (etanola 70% šķīdums ūdenī) kā izsenis zināmu dezinfektantu. "Ja gribas niekoties ar paštaisītajiem dezinfekcijas līdzekļiem, tad var šķīdināt kādu aromātisko eļļu spirtā. Pēc spirta iztvaikošanas, eļļa var pārklāt dezinficējamās virsmas," norāda bioķīmiķe. Tas, visticāmākais, nebūs rezultāts, kuru vēlējies.

Speciāliste gan akcentē, ka nevajadzētu pieņemt spirta šķīduma izmantošanu kā labāko augļu un dārzeņu dezinfekcijas variantu. Tā vietā viņa iesaka: "Augļus var mēģināt "dezinficēt" tos pasterizējot (temperatūrā virs 60 grādiem), vai arī lietot uzturā tādus augļus, kas pēc cītīgās mazgāšanas tiek nomizoti."

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvis Gints Georgs Murasevs pauž, ka visprecīzāk par augļu dezinfekciju atbildēs Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), taču vispārīgai informācijai un jautājumiem par virsmu dezinfekciju (īpaši Covid-19 laikā) vērts ielūkoties SPKC materiālā par dezinfekcijas līdzekļiem, kurā detalizēti uzrakstīts par pētījumos apstiprinātu dezinfekcijas līdzekļu veidiem un izmantošanu.

PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere norāda: "Kas attiecas uz svaigu augļu un dārzeņu mazgāšanu pirms lietošanas uzturā, pietiks, ja tos nomazgāsiet karstā tekošā ūdenī. Iesakām neeksperimentēt un ēteriskās eļļas, kas paredzētas citiem mērķiem, pārtikas produktu apstrādei neizmantot."

Savukārt, Veselības inspekcijas (VI) Produktu drošuma un tirgus uzraudzības nodaļas vadītāja Maija Rumpētere akcentē: "Vienmēr bijis svarīgi augļus un dārzeņus no veikala vai tirgus kārtīgi nomazgāt. Tas pats jāveic arī tagad. Ieteiktā apsmidzināšana un noskalošana, rada bažas, ka augļi un dārzeņi netiks kārtīgi nomazgāti. Bet svarīgākais ir tieši nomazgāšana, ieteicams lietojot maigu suku. Ieteiktā maisījuma sastāvs neiedarbojas pret vīrusu."

Iepriekš ziņojām par to, ka Veselības ministrija un Veselības inspekcija brīdina - ēteriskās eļļas nedrīkst lietot iekšķīgi. Tātad, ja neesi pārliecināts, ka varēsi kārtīgi nomazgāt ar ēteriskajām eļļām apsmidzināto augli vai dārzeni, labāk nekaitēt veselībai un to nedarīt vispār.

Jāsecina, ka labāk tomēr klausīt vadlīnījām, kuras sniedz atbildīgie dienesti un sfēras speciālisti, kā arī nevajadzētu aizmirst vecmāmiņas pūra lādē noglabātās gudrības, nevis ietekmeļiem, kuri, visticamākais, paši nemaz līdz galam neapjauš, ko iesaka un popularizē. Viņu nodomi, iespējams, nav slikti, bet ieteikumu sekotājam rezultāts gan naudiskā, gan emocionālā un pat veselības līmenī var izrādīties no tiesas nepatīkams trieciens.

Tags

Koronavīruss Covid-19 Instagram Pārtikas un veterinārais dienests Rīgas Stradiņa universitāte Sadzīves ķīmija Slimību profilakses un kontroles centrs Veselības aprūpe Veselības inspekcija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form