Difterija mūsdienās nav bīstama – 12 kļūdaini uzskati par slimību
Foto: F64

Jau rakstīts, ka speciālisti Latvijā ir nobažījušies par iespējamu difterijas uzliesmojumu, aicinot ikvienu ieskatīties savā potēšanas pasē un nepieciešamības gadījumā veikt vakcināciju. Gandrīz katra trešā persona, kas sasniegusi 25 gadu vecumu, nav atkārtoti vakcinējusies pret šo bīstamo slimību. Daudziem ir maldīgi uzskati par to, kas ir difterija un cik bīstama ir šī slimība, tāpēc Slimību profilakses un kontroles centrs ir apkopojis 12 izplatītus mītus par difteriju un skaidrojumu par to, kas tad ir šī slimība.

Difterija ir zarnu infekcijas slimība

Netrūkst cilvēku, kas uzskata – difterijas galvenās pazīmes ir vēdera sāpes un caureja, jo tā ir infekcijas slimība. Šis pieņēmums ir ļoti tālu no patiesības. Iespējams, tu jauc difteriju ar dizentēriju tāpēc, ka šo infekcijas slimību nosaukumi skan līdzīgi, bet tām nav nekā kopīga.

Difterija ir elpceļu infekcijas slimība, kuras sākotnējās pazīmes ir mēreni paaugstināta ķermeņa temperatūra, kakla iekaisums, sāpes kaklā, rīšanas grūtības, bāli pelēks aplikums uz mandelēm un rīkles galā. Ņem vērā – difterija ir nevakcinētu cilvēku dzīvību apdraudoša slimība, jo infekcijas izraisītājs (baktērija) izdala ļoti bīstamu toksīnu (indi), kas, izplatoties organismā, bojā vairāku iekšējo orgānu audus, izraisot smagas komplikācijas (pneimonija, elpceļu nosprostojums, nosmakšana, nervu sistēmas bojājumi un paralīzes, nieru bojājums un mazspēja, sirds bojājums, sirdsdarbības ritma traucējumi un apstāšanās) un pat nāvi.

Ar difteriju vairs neslimo

Netrūkst arī cilvēku, kas ir pārliecināti par to, ka difterija ir senaizmirsta slimība un ar to vairs neviens neslimo. Lai arī šāda situācija būtu ļoti vēlama, tā nav. Difterija 90. gados ir "atgriezusies", izraisot smagu epidēmiju vairākās valstīs. Latvijā situācija joprojām ir nelabvēlīga, jo atšķirībā no vairākām citām Eiropas valstīm, pie mums cilvēki joprojām slimo un mirst no difterijas, un jau gadiem saslimstības rādītāji ir visaugstākie. Galvenais difterijas "atgriešanās" iemesls – nepietiekamā iedzīvotāju imunitāte pret difteriju, samazinoties vakcinācijas aptverei.

Difterijas profilakse pašlaik nav aktuāla

Arī tas, ka nav vērts aktivizēt difterijas profilaksi, ja saslimstības gadījumu skaits nav liels salīdzinājumā ar citām slimībām, ir mīts, kas neatbilst patiesībai. Ne ar vienu difterijas gadījumu nedrīkst samierināties, jo vairāku valstu pieredze liecina, ka šī infekcija ir izskaužama. Tāpat nav korekti salīdzināt saslimstības ar difteriju intensitāti ar dažādu neinfekcijas slimību biežumu, jo neinfekcijas slimības neizplatās no cilvēka uz cilvēku un nevar pēkšņi izraisīt epidēmiju.

Bezatbildīgi un nepieļaujami ir vienkārši novērot situāciju, ignorējot difterija epidēmisko potenciālu un mierinot sevi, ka pašlaik Latvijā vidēji ir tikai kādi 10 saslimšanas gadījumi gadā un tādējādi cerēt, ka 1994.-1996. gada difterijas epidēmija vairs neatkārtosies. Mums ir rūgta pieredze. Ja 1992. gadā Latvijā tika reģistrēti tikai 8 difterijas gadījumi (apmēram kā tagad), tad 1995. gadā ar difteriju bija saslimuši jau 369 cilvēki, un no tiem 27 miruši. Un tas bija tikai epidēmijas sākums. Difterijas profilakses aktivitātes ir svarīgi visiem nevakcinētiem Latvijas iedzīvotājiem, jo ikviens neimūns cilvēks var kļūt par difterijas slimnieku, pat difterijas upuri.

Difterijas izplatība saistīta ar nabadzību

Arī uzskats, ka difterijas izplatība kaut kādā veidā ir saistīta ar nabadzību un ekonomisko situāciju valstī, ir kļūdains. Tas, ka Latvija ir absolūtais līderis difterijas intensitātes ziņā Eiropas Savienībā, nebūt nav saistīts ar slikto ekonomisko stāvokli vai nabadzību vien. Citas Eiropas valstis ar daudz grūtāku ekonomisko stāvokli ir panākušas daudz labāku šīs slimības izplatības ierobežošanu nekā Latvija, vai pat difterijas izskaušanu. Turklāt pēdējos gados citās Eiropas Savienības valstīs reģistrētie difterijas gadījumi lielākoties ir saistīti ar pieaugošu migrantu skaitu vai ceļojumiem, tai pašā laikā Latvijā visiem difterijas gadījumiem ir vietējā izcelsme.

Saslimt var tikai riska grupās esošas personas

Ja tu uzskati, ka neesi pakļauts riskam saslimt ar difteriju, jo neatrodies riska grupā, tu kļūdies. Ar difteriju var saslimt ikviens, kas nav imūns pret šo slimību, ja nav vakcinējies, vai veicis balstvakcināciju, un ir saskāries ar slimības ierosinātāju. Ar difteriju var inficēties, ieelpojot sīkus pilienus, kas izplatās inficētajai personai runājot, klepojot vai šķaudot, kā arī, saskaroties ar priekšmetiem, uz kuriem ir infekcijas izraisītājs. Tas var notikt veikalā, sabiedriskajā transportā, darbavietā, skolā, bērnudārzā, kinoteātrī, koncertzālē, kafejnīcā, klubā utt.

Vienreiz vakcinējos – pietiek

Lai sevi pasargātu no difterijas, nepietiek ar vienu vakcināciju kaut kad bērnībā. Ja droši zināms, ka balstvakcinācija nav veikta 10 gadus, ir ieteicama balstvakcinācija (viena pote), bet ja ilgāk par 10 gadiem, tad, konsultējoties ar ārstu, apsverama balstvakcinācija ar divām vakcīnas devām ar mēneša-pusotra mēneša intervālu. Ja dažādu apstākļu dēļ nav informācijas, kad veikta pēdējā vakcinācija pret difteriju, var apsvērt iespēju noteikt antivielu līmeni asinīs un tad kopā ar savu ārstu pieņemt lēmumu par vakcināciju.

No difterijas nemirst

Arī tad, ja tev šķiet, ka difterija nav bīstama un no tās nemirst, tu kļūdies. Pasaules Veselības organizācija un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs norāda, ka mūsdienās no difterijas mirst katrs desmitais cilvēks, kas ar to saslimst. Arī Latvijā situācija ir līdzīga – laikā no 2006. gada līdz 2015. gadam dzīvību zaudēja 9,7 procentu difterijas slimnieku.

Difteriju var ārstēt, tāpēc nav jāvakcinējas

Ja uzskati, ka vakcinēties nav nepieciešams, jo difteriju var veiksmīgi ārstēt, tu kļūdies. Mūsdienās ir pieejams specifisks pretdifterijas serums (svešā organismā izstrādātās antivielas pret difterijas toksīnu) un antibiotikas. Tomēr seruma ievadīšana vai antibiotiku lietošana tikai uzlabo pacienta stāvokli, turklāt ja tas tiek izdarīts pirmajās slimības dienās. Tāpēc ne vienmēr pat mūsdienu attīstītā medicīna spēj glābt dzīvību difterijas saslimšanas gadījumā un letalitāte difterijas gadījumā joprojām sasniedz 10 procentus. Turklāt difterijai raksturīgās komplikācijas (nervu sistēmas bojājumi un paralīze, sirdsdarbības traucējumi, nieru mazspēja utt.) izraisa invaliditāti.

Vakcinācija izraisa vieglu slimības formu

Daudzi tic, ka, vakcinējoties pret difteriju, šī infekcijas slimība tiek izslimota vieglā formā. Patiesībā vakcīna nesatur dzīvas baktērijas un nekādā veidā nevar izraisīt saslimšanu ar difteriju. Vakcīna satur difterijas toksoīdu, jeb pārveidotu organismam nekaitīgu difterijas toksīnu. Vakcinācijas mērķis ir veidot aizsardzību pret difterijas toksīna iedarbību, kas ir slimības komplikāciju un nāves iemesls. Pēc vakcinācijas cilvēka organisms izstrādā specifiskās antivielas, kuras neitralizē difterijas toksīnu, kad tas iekļūst asinsritē, un tāpēc toksīns vairs nevar bojāt iekšējos orgānus. Vakcīna pret difteriju vienmēr ir kombinēta un satur arī stingumkrampju toksoīdu. Tādēļ, vakcinējamā persona vienlaikus iegūst aizsardzību arī pret tādu bīstamu slimību, kā stingumkrampji. Pēc vakcinācijas injekcijas vietā gan ir iespējams apsārtums, sāpīgums un pietūkums, dažreiz var būt nedaudz paaugstināta ķermeņa temperatūra. Bet šīs pazīmes pāriet dažu dienu laikā.

Vakcīna pret difteriju ir dārga

Ja neesi vakcinējies pret bīstamo slimību, jo vēlies izvairīties no lielām izmaksām, iegaumē, ka vakcinācija pret difteriju ir bezmaksas. Arī tad, ja nokavēts kārtējās balstvakcinācijas laiks, un jāveic balstvakcinācija ar divām to apmaksā no valsts budžeta.

Slimo arī vakcinētie

Daļa cilvēku nevakcinējas, jo ir lasījuši, ka saslimt var arī personas, kas ir vakcinējušās pret difteriju. Neviens medikaments nav absolūti efektīvs un tas attiecas arī uz vakcīnām. Ir iespējami vakcinācijas neveiksmes gadījumi, kad vakcīna neiedarbojas uz organismu un imunitāte neveidojas. Šie gadījumi ir reti. Tāpēc informāciju par tiem atsevišķiem gadījumiem, kad vakcinēto cilvēku vidū ir reģistrēti saslimšanas gadījumi vienmēr vajadzētu vērtēt salīdzinājumā ar tiem tūkstošiem vakcinētu cilvēku, kuri nav saslimuši ar šo infekcijas slimību. Piemēram, epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka saslimušo skaits ar difteriju ir samazinājies vairāk par 99 procentiem salīdzinājumā ar saslimušo skaitu pirms plašas vakcinācijas pret difteriju uzsākšanas.

Gripas epidēmijas un "vīrusu sezonas" laikā nevajag vakcinēties

Uzskats, ka ziemas "vīrusu sezonā" nevajadzētu vakcinēties pret difteriju, daudzus pašlaik attur no došanās pie sava ārsta. Patiesībā jebkuras pieejamās vakcīnas ievadei gadalaiks un akūto infekciju sezona nekādā mērā nav kontrindikācija. Kontrindikāciju vakcinācijai nav daudz: vakcināciju neveic, ja personai ir anafilaktiska tipa reakcija uz kādu no vakcīnas sastāvdaļām vai pēc iepriekšējās konkrētās vakcīnas saņemšanas, ja pacientam ir vidēji smaga vai smaga akūta saslimšana, kā arī dzīvās vakcīnas neievada dažādiem pacientiem ar smagiem imūnsistēmas traucējumiem.

Par to, kas jāzina, vakcinējoties pret difteriju, lasi šeit.

Source

DELFI Viņa

Tags

Difterija Infekciju slimības
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form