Foto: Shutterstock
Gada nogale mēdz būt tas laiks, kad pārdomājam neiespēto šogad, izvērtējam labos un ne tik labos darbus, iespējams, plānojot arī nākamā gada notikumus – būt labākiem, vairāk rūpēties par veselību, attiecībām ģimenē… Un šajās pārdomās mēs bieži vien pat neaizdomājamies, kādēļ nevaram būt patiesi priecīgi un laimīgi šajā brīdī, šajā sekundē, kādēļ mēs atkal ceram uz kādiem dzīves pavērsieniem, kas mums uz paplātes atnesīs cerēto.

Mūsdienu steiga un nemitīgā skriešana pēc materiāliem labumiem bieži vien noved pie tā, ka mums vairs nav nedz veselības, nedz iekšējā dzīvesprieka. Bet viss ir tikai tādēļ, ka mūsu domas aizņem tas, kā sasniegt mērķus, kas, savukārt, izvelk no mums ļoti daudz enerģijas. Kā pārstāt dzīvot ar pastāvīgo – "man vajag" un iemācīties gūt apmierinājumu no katras nodzīvotās dienas? To mēģinās pamācīt psihologi, kuri veido "Wiolife", atklājot arī daudzviet pasaulē zināmā uzņēmēja un grāmatu autora Stīvena Šapiro pieredzi.

"Vakardiena jau pagājusi. Rītdiena vēl nav iestājusies. Ir tikai šodiena. Tagad," – pārsteidzoši vienkārša teorija, vai ne? Un tikpat sarežģīta prakse… Mēs dzīvojam šeit un tagad, bet absolūti to neapzināmies. Darbojamies automātiski. Un pie visa, lai cik tas dīvaini nebūtu, vainojami mūsu mērķi. Pārāk daudz mērķu. Bezgalīgas sacīkstes bez apstāšanās finišā. Kā apstādināt šo vājprātīgo skrējienu un pa īstam sajust savu "tagad" – par to psihologi šajā rakstā.

'Mērķu cilvēki' un viņu sapņi

Foto: Shutterstock

Vai dzīvot bez mērķa ir tik slikti?

Foto: Shutterstock

Astoņi principi dzīvei bez mērķiem

Foto: PantherMedia/Scanpix

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!