Ieradumi, kas var palīdzēt nodzīvot līdz 100 gadu vecumam  (9)

20. gadsimta laikā vidējais paredzamais dzīves ilgums pieauga par 30 gadiem, kas bija milzīgs solis cilvēces vēsturē. Mūsdienās simtgadnieki – ļaudis, kuri nodzīvo līdz trīs ciparu vecumam, – vairs nepieder ekskluzīvam klubiņam. Kāpēc dzīvojam ilgāk? Tas ir saistīts ar veselības, izglītības, slimību profilakses un ārstēšanas sasniegumiem. Tomēr, iespējams, nezināji, ka dažādi šķietami mazsvarīgi ikdienas ieradumi vai pagātnes notikumi var ietekmēt to, cik ilgi un labi dzīvosi.

Turpinājumā, iedvesmojoties no "Good Housekeeping", esam apkopojuši zinātniski pamatotas pazīmes, kuras liecina, ka varēsi nodzīvot ilgu mūžu.

Ja esi cilvēks, kurš izbauda izkustēšanos, tev ir paveicies. Pētījumos pierādīts, ka fiziskās aktivitātes var palīdzēt uzlabot ilgmūžību un samazināt sirds slimību, cukura diabēta un citu veselības traucējumu risku. Novecojot nākas zaudēt muskuļu masu, bet sportošana palīdz veidot muskuļus, lai varētu uzturēt veselīgu svaru un saglabāt labu vielmaiņu.

Pētījumā, kas publicēts "Journal of Pediatrics", atklāja, ka liekais svars 14 gadu vecumā palielināja risku saslimt ar 2. tipa cukura diabētu pieaugušā vecumā. Savukārt cilvēkiem, kuriem ir cukura diabēts, ir divas līdz četras reizes lielāka iespēja saslimt ar sirds slimībām nekā tiem, kuriem šādas saslimšanas nav.

Statistika rāda, ka dienas laikā cilvēki vidēji apēd 14 līdz 17 gramu šķiedrvielu. Pievieno savai ikdienišķajai maltītei papildu 10 gramus, un sirds slimību risks var samazināties pat par 17%, atklāts Nīderlandē veiktā pētījumā. Šķiedrvielas palīdz samazināt "slikto" holesterīnu, uzlabot jutību pret insulīnu, kā arī palielināt svara zudumu.

Sentluisas pētnieki ir noskaidrojuši – vīrieši un sievietes, kas ierobežoja ikdienā uzņemto kaloriju daudzumu (apēdot no 1400 līdz 2000 kalorijām), bija "sirdī jauni" – veselībai svarīgais orgāns darbojās līdzīgi kā 15 gadus jaunākiem cilvēkiem. "Kas ir svarīgi – runa ir ne tikai par mazāku ēšanu, bet arī uzturvielu daudzumu uz vienu kaloriju," teic pētījuma autore Luidži Fontana. Cilvēki, kas piedalījās pētījumā, uzturā iekļāva dārzeņus, pilngraudu produktus, beztauku pienu, liesu gaļu, bet izvairījās no baltmaizes, gāzētām limonādēm un konfektēm. "Ja samazināsi tukšās kalorijas un ēdīsi barības vielām piepildītāku pārtiku, tava veselība uzlabosies," uzsver Fontana.

Gan zaļā, gan melnā tēja satur koncentrētu katehīnu devu – vielas, kas palīdz asinsvadiem atslābināties un kas aizsargā tavu sirdi. Pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 405 000 japāņu vīriešu un sieviešu, tiem, kuri katru dienu dzēra piecas vai vairāk tases zaļās tējas, bija viszemākais risks nomirt no sirds slimībām un insulta. Citos pētījumos, kuros analizēja melnās tējas ietekmi, novēroja līdzīgus rezultātus.

Lai baudītu tējas priekšrocības, pietiek ar vienu vai divām tējas tasēm katru dienu. Kas ir svarīgi – pārliecinies, ka tās maisījums ir svaigs, jo dzeršanai gatavās tējas (tādas, kas atrodamas lielveikalu dzērienu sadaļās) nesniedz tik daudz plusus veselībai. "Kad tējas lapām ir pievienots ūdens, katehīni dažu dienu laikā noārdās," paskaidro uztura speciālists Džefrijs Blumbergs. Daži pētījumi arī ir parādījuši, ka piena pievienošana var novērst tējas aizsargājošo iedarbību uz sirds un asinsvadu sistēmu, tāpēc labāk dzērienu papildini vien ar citronu vai medu.

Sarkanās vīnogas, mellenes, sarkanvīns – šie pārtikas produkti savu skaisto krāsu iegūst no polifenoliem – savienojumiem, kas samazina sirds slimību risku un var aizsargāt arī no Alcheimera slimības, liecina pētījumi. Polifenoli palīdz saglabāt asinsvadus un artērijas elastīgas un veselīgas. "Kas ir labs tavām koronārajām artērijām, ir labs arī taviem smadzeņu asinsvadiem," stāsta Sinsinati Universitātes Kognitīvo traucējumu centra direktors Roberts Krikorians. Sākotnējie pētījumi ar dzīvniekiem atklāja, ka sarkano vīnogu pievienošana uzturam var uzlabot smadzeņu darbību. Turklāt, katru dienu apēdot vienu vai vairākas glāzes melleņu, uzlabojas arī atmiņa.

Kādā pētījumā noskaidroja, ka pusmūža cilvēki, kas nedēļā noskrēja aptuveni piecas stundas, dzīvoja ilgāk, turklāt kognitīvi un fiziski darbojās labāk nekā citi līdzgaitnieki. Šajā pētījumā analizēja dzīves gaitu skrējējiem un neskrējējiem. "Mūs pārsteidza tas, ka skrējēji ne tikai retāk saslima ar sirds slimībām, bet arī piedzīvoja mazāku neiroloģisko slimību un infekciju attīstību risku," teic medicīnas zinātņu docente Stenfordas Universitātē Elīza Čakravartija. "Aerobie vingrinājumi uztur mūsu imūnsistēmu jaunu." Ja tev nepatīk skriet, pat 20 minūšu izkustēšanās (tāda, kas liek uz brīdi aizelsties), var uzlabot tavu veselību, viņa skaidro.