Joga tikai lokanām dāmītēm? Kliedējam stereotipus un mītus

Tā vismaz šķiet, lasot glancētos žurnālus vai raugoties uz bildēm internetā.

Patiesībā ikdienā ar jogu nodarbojas daudz vairāk cilvēku, nekā tie, ko tu sastopi populārākajās jogas studijās vai redzi uz ielas ar paklājiņu. Joga lielākoties ir personiska prakse, kuras laikā tu iemācies respektēt sevi un sava ķermeņa iespējas, sākt apzināt un pārvarēt prāta noteiktos ierobežojumus un izaicināt sevi gan fiziski, gan emocionāli.

Pavisam nesen popularitāti iemantoja formīga un kolorīta jogas skolotāja Džesamīne Stenlija, kura ir lielisks apliecinājums tam, ka jogā cilvēki netiek šķiroti pēc ķermeņa aprisēm, bet svarīgāka ir spēja uzdrošināties un darīt. Iepazīt, iemīlēt un pieņemt sevi tādu, kāda tu esi.

Nenoliedzami, daudzu jogotāju ceļš ir sācies tieši ar fizisko izaicinājumu. Taču pat populārākā jogas astoņu pakāpju mācība (Eight Limbs of Yoga) liecina, ka fiziskās nodarbības jeb āsanas ir tikai maza daļa no jogas prakses. Un jāatzīst, ka pārējās, tostarp elpošanas prakse, maņu kontrolēšana, morālētiskās un uzvedības normas, koncentrēšanās, meditācija un to rezultātā panāktais tīrās apziņas stāvoklis, nav mazāk interesanti.

Turklāt saskaņā ar senākām jogas tradīcijām sava mazdārziņa iekopšana, mākslas baudīšana vai dziedāšana arī var būt daļa no tavas jogas dzīves, ja to praktizē apzināti. Jogas prakse var būt ļoti daudzveidīga - tu iepazīsi sevi, iemācīsies pareizi elpot, kontrolēt emocijas, nomierināt prātu, apvaldīt trauksmi un stresu.

Bet tev garšo gaļa un vīns. Un ar tevi viss ir kārtībā. Neviens nevar pieprasīt, lai tu strauji mainītu savus ēšanas paradumus. Padomā, cik daudz dažādu diētu ir iesāktas, bet nav kļuvušas par tavu ikdienas sastāvdaļu. Iespējams, tādēļ, ka lielākā diētu daļa māca, kas ir labi un kas nav, mazliet piespiedu kārtā liek atteikties no viena vai cita produkta, bet cilvēka dabā ir izvairīties no grūtībām.

Neviens tavā vietā nevar pateikt, kam būtu jābūt uz tava šķīvja, un ēšanas paradumu pakāpeniska maiņa var būt tikai tavs apzināts lēmums. Jogas praktizēšana tev palīdzēs ieklausīties un saprast, kas tavā uzturā ir derīgs un kas ir lieks.

Mūsu ķermenis ir fantastiska sistēma un, to pamazām iepazīstot, tu atklāsi, ka joga nav tikai lokanības vingrinājumi. No ķermeņa anatomijas viedokļa lokanība ir saistīta ar muskuļiem un tos aptverošiem saistaudiem. Savukārt špagati vai citas dziļas, sarežģītas pozas bieži vien norāda uz locītavu hipermobilitāti, kas attiecas uz palielinātu saišu garumu.

Ir būtiski nošķirt lokanību no nevajadzīgi plaša locītavu kustīguma, jo muskuļi ir elastīgi audi, kas pēc stiepšanās slodzes spēj atgūt dabisko garumu, savukārt saišu pārstiepšanai var būt arī negatīvas sekas, proti, tās var kļūt vaļīgas un radīt hronisku nestabilitāti locītavās. Tādēļ būtiski ir ievērot katra individuālo ķermeņa konstitūciju un ar āsanu palīdzību attīstīt mobilitāti pārāk stabilās, stīvās ķermeņa daļās un stabilizēt mobilās ķermeņa daļas. Praktizējot āsanas, mēs aicinām ievērot ahimsu jeb nevardarbību arī pret sevi un savu ķemeni, lai izvairītos no traumām. Tādēļ jogas praksē nebaidies lietot blokus un jostas un nesatraucies, ja pat pēc ilgākas praktizēšanas dažas glītas jogas pozas, piemēram, eka pada rajakapotasana tev joprojām šķiet 

Tevi mulsina spirituālie saukļi, mantru skandēšana tev liek justies neērti, bet nodarbībās pozu sanskrita nosaukumus tu nemaz nemēģini iegaumēt? Tici, ka iesākumā tā jūtas ikviens. Protams, tradicionālā joga nav mūsu kultūras sastāvdaļa, tādēļ bieži ar jogu saistīti atribūti iesākumā mulsina. Taču ar laiku āsanu nosaukumi tev palīdzēs izprast pozas nozīmi ne tikai fiziskā dimensijā, bet arī tās dziļākā būtībā. Visvienkāršākā, bet jaudīgākā mantra OM tev sāks atklāt tās rezonanses veldzējošo spēku.

Skolotāja Agnija norāda, ka joga māca pacietību un iecietību, iedrošina pamēģināt ko jaunu, vienlaikus aicinot saglabāt skaidru prātu. Neļaujies aizspriedumiem un pārbaudi, vai joga tev tiešām nepatīk.