Pazīstama sajūta – neraugoties uz to, ka nesen ieturēta pietiekami bagātīga maltīte, jau pavisam drīz atkal gribas kaut ko uzēst? Izrādās, mūžīgajam izsalkumam ir zinātnisks izskaidrojums, raugi, pētījumi liecina, ka cilvēki, kuri pēc ēšanas piedzīvo strauju cukura līmeņa pazemināšanos asinīs, dienas laikā biežāk izjūt izsalkumu un patērē vairāk kaloriju nekā citi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šo jautājumu vētīja un analizēja pētnieku grupa no Londonas Karaliskās koledžas un veselības zinātņu kompānijas ZOE (ieskaitot zinātniekus no Hārvardas Medicīnas skolas, Masačūsetsas Vispārējās slimnīcas, Notingemas universitātes, Lundas universitāte Zviedrijā u.c.) Viņi atklāja, kāpēc dažiem cilvēkiem cīņa ar liekajiem kilogramiem ir teju Sīzifa darbs pat tad, ja tiek ievērotas kontrolētas diētas un mainīti ikdienas ieradumi. Atslēgas vārds ir – katra individuālā vielmaiņa! Bet par visu pēc kārtas.

Izpētīja 78 000 maltīšu


Pētnieki apkopoja detalizētu informāciju par cukura līmeņa reakcijām asinīs un citiem veselības rādītājiem 1070 cilvēkiem pēc standartizētu brokastu ieturēšanas un brīvi izvēlētām maltītēm divu nedēļu laikā. Kopumā tās bija vairāk nekā 8000 brokastis un 70 000 maltītes. Brokastu pamatā bija smalkmaizītes, kurās kaloriju daudzums bija vienāds, bet ogļhidrātu, olbaltumvielu, tauku un šķiedrvielu sastāvs – atšķirīgs. Dalībnieki arī veica orālo glikozes tolerances testu, lai noteiktu, cik labi viņu ķermenis pārstrādā cukuru. Tāpat dalībnieki pētījuma laikā nēsāja speciālus glikozes monitorus, ar kā palīdzību nepārtraukti tika mērīts cukura līmenis asinīs un ierīci aktivitātes un miega uzraudzībai. Respondenti arī reģistrēja bada un modrības līmeni, izmantojot īpašu lietotni savās viedierīcēs, kā arī uzskaitīja, kas, cik daudz un kad dienas laikā ticis apēsts.

Pusdienas pusstundu agrāk un deviņi lieki kilogrami gadā


Pēc ēšanas organismā izstrādājas hormons insulīns, kura uzdevums ir ielaist glikozi šūnās, lai tām pietiktu enerģijas. Iepriekšējie pētījumi par cukura līmeni asinīs pēc ēšanas pamatā tika vērsti uz veidu, kā šis līmenis paaugstinās un samazinās pirmajās divās stundās pēc maltītes ieturēšanas (pazīstams arī kā cukura līmeņa maksimums asinīs). Tomēr šoreiz, analizējot iegūtos datus datu, pētnieki pamanīja, ka daži cilvēki divas līdz četras stundas pēc sākotnējā maksimuma sasniegšanas piedzīvoja ievērojamus cukura līmeņa kritumus asinīs, pirms tas atkal atgriezās normā. Šai respondentu grupai par deviņiem procentiem pieauga bada sajūta, un viņi nākošo maltīti ieturēja vidēji pusstundu agrāk, nekā citi, kuri pirms tam bija ēduši tieši tos pašus produktus. Pētnieki aprēķināja, ka strauju cukura kritumu piedzīvojušie trīs līdz četras stundas pēc brokastīm uzņēma par 75 kalorijām vairāk, savukārt, rēķinot apēsto visas dienas garumā, šis cipars sasniedza 312 kalorijas. Lēsts, ka tādā veidā gada laikā iespējams uzņemt 20 liekas mārciņas jeb nedaudz vairāk kā 9 kilogramus.

Pasargātāki un veselīgāki nākotnē?


Kā skaidro Londonas Karaliskās koledžas pārstāve, ārste Sāra Berija, "aizdomas, ka cukura līmenis asinīs spēlē nozīmīgu lomu bada sajūtas ierobežošanā, bija jau sen, taču iepriekšējo pētījumu rezultāti bija nepārliecinoši". Tagad pētnieki ir pārliecināti, ka cukura līmeņi kritumi labāk atspoguļo izsalkuma iestāšanos un turpmāko kaloriju uzņemšanu, nekā maksimālā cukura līmeņa reakcija asinīs pēc ēšanas.

Pētnieki neatrada korelācijas starp vecumu, ķermeņa svaru vai ķermeņa masas indeksu un tam sekojošu īpaši strauju cukura līmeņa kritumu. Tiesa, vīriešu vidū tika novērots nedaudz lielāks cukura līmeņa kritums nekā sievietēm. Tāpat bija arī zināma atšķirība krituma apjomā, ko katrs cilvēks piedzīvoja, reaģējot uz vienu un to pašu maltīti dažādās dienās. Secinājums? Cukura līmeņa kritums asinīs lielā mērā ir atkarīgs gan no katra individuālajām vielmaiņas īpatnībām, gan dzīvesveida, piemēram, aktivitātēm, ko cilvēks veic.

Vadošais pētījuma autors Patriks Vaijats (ZOE) ir pārliecināts, ka atbilstošu pārtikas produktu izvēle kombinācijā ar zināšanām par katra individuālajām organisma uzbūves un vielmaiņas īpatnībām, varētu palīdzēt cilvēkiem ilgtermiņā saglabāt labāku veselību un nepārēsties. "Šis pētījums parāda, kā valkājamās tehnoloģijas var būt labs palīgs kā padziļināti izprast organismā, tostarp vielmaiņā, notiekošos procesus un individuālās reakcijas, lai veiksmīgāk kontrolētu uztura uzņemšanu un veselības stāvokli."

Avots: https://www.kcl.ac.uk/news/new-research-reveals-why-some-of-us-are-hungry-all-the-time

Tags

Apetīte Cukurs insulīns Vielmaiņa Pētījumi
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form