Foto: Shutterstock
Sāpes krūtīs, šķiet, daudziem asociējas ar sirdstrieku, jo tās ir viens no simptomiem. Taču sāpes krūtīs var parādīties arī fiziskās slodzes laikā, un tām var būt visdažādākie iemesli, neskaitot sirdslēkmi.

Sirdstrieka fiziskās slodzes laikā ir iespējama, bet ne bieži, skaidrots portālā ''The Healthy''. Arī sirdslēkmes risks nebūt nenozīmē, ka tev vairs nevajadzētu vingrot (protams, ja vien ārsts nav stingri ierobežojis tavu slodzi). Patiesībā regulāra fiziskā slodze ir viena no labākajiem veidiem, kā samazināt jebkādu sirds slimību risku. Tiesa, paturi prātā, ka spēcīgas sāpes krūtīs fiziskās slodzes laikā nav normāla parādība, un dažos gadījumos to novērošana prasa nekavējošu medicīniskās palīdzības meklēšanu.

''Ja jūti smagumu vai sāpes krūtīs, kas rodas fiziskās slodzes laikā un izzīd, pārtraucot šo slodzi, tev pēc iespējas drīzāk vēlams sazināties ar savu ārstu, jo sāpes var liecināt par koronāro artēriju slimību vai sirdstrieku,'' skaidro Dženifera Heita, medicīnas zinātņu doktore, kritiskās aprūpes kardioloģe, asociētā profesore medicīnā Kolumbijas universitātē. Sāpes krūtīs, kuras izraisa sirdsdarbība, var radīt spiedošu sajūtu, kas līdzinās smagumam, kuru savukārt varētu raksturot kā ziloni, kurš sēž uz krūtīm, viņa papildina.

Citi sirdslēkmes simptomi ir sāpes un spiediens, kas var parādīties kreisajā rokā vai kaklā un žoklī, kā arī slikta dūša, vemšana, reibonis vai sirdsklauves. Paturi gan prātā, ka sirdstriekas simptomi sievietēm mēdz būt dažādi, un to starpā var būt arī nogurums, žokļa vai muguras sāpes un citi ar sāpēm krūtīs nesaistīti simptomi.

Tā kā sirdslēkme ir dzīvībai bīstama, ir svarīgi savu ārstu informēt par visiem simptomiem, kurus fiziskās slodzes laikā jūti krūtīs. Kāpēc vēl tas ir svarīgi? Tikai tā ir iespējams sirdslēkmi savlaicīgi novērst vai diagnosticēt kādu citu kaiti.

Tiesa, nav nekas neparasts, ka fiziskas slodzes laikā tu jūti nelielas sāpes krūtīs, sasprindzinājumu vai diskomfortu, kas nav saistīts ar novirzēm no normālas sirdsdarbības, skaidro Džims Liū, medicīnas zinātņu doktors, kardiologs, Ohaio štata universitātes Veksnera medicīnas centra kardiovaskulārās medicīnas doktors. Turpinājumā daži iespējamie ar fizisko slodzi saistīti sāpju cēloņi krūtīs, kas nav sirdstrieka.

Astma

Foto: Shutterstock
Cilvēkiem, kuriem ir astma, pie fiziskas slodzes var rasties sasprindzinājums krūtīs vai klepus, stāsta Dr. Heita. Patiesībā tas ir viens no fiziskās slodzes izraisītas astmas (elpceļu sašaurināšanās plaušās) simptomiem.

Ārstēšana: ja tev ir diagnosticēta astma, konsultējies ar savu ārstu par to, kā lietot inhalatoru pirms un/vai pēc treniņa, iesaka kardioloģe. Ja tev nekad nav bijusi astma, fiziskās slodzes izraisītā astma var attīstīties ikvienam un jebkurā vecumā, kā arī tā var būt neatkarīga no parastās astmas. Arī šajā gadījumā nebūs labāka risinājuma par konsultāciju ar ārstu.

Smaga elpošana

Daži cilvēki, it īpaši tie, kas nesen sākuši sportot, var būt pārsteigti par to, cik apgrūtinoša sajūta rodas, smagi elpojot. Piemēram, ja tu tikko esi pieveikusi augstas intensitātes skrējienu pa stāvāku virsmu, mēģinot atvilkt elpu, dažas minūtes tu varētu izjust sāpes un sasprindzinājumu krūšu rajonā. ''Kad cilvēki vingro, ķermeņa augšdaļas kustības un dziļāka elpošana izraisa ribu kaula un muskuļu izstiepšanos,'' skaidro Dr. Liū. Tāpat arī smaga elpošana aukstā gaisā, piemēram, ziemā skrienot ārā, var izraisīt sāpes vai diskomfortu krūtīs.

Ārstēšana: nepatīkamās sajūtas varētu mazināt neliela atpūta treniņa laikā, kuras laikā elpošana normalizējas. Ja arī pauzīte nepalīdz, konsultējies ar ārstu par citiem iespējamajiem sāpju avotiem.

Sastiepts krūšu muskulis

Foto: Shutterstock
Varbūt tu treniņa laikā pārspīlēji ar piepumpēšanos vai citiem krūšu muskulatūras vingrinājumiem? Visbiežākais iemesls, kāpēc fiziskās slodzes laikā parādās sāpes krūtīs, ir muskuļu un skeleta sistēmas sāpes, tostarp sastiepti vai savilkti muskuļi, skaidro Dr. Liū. Kā zināt, ka pie vainas ir tieši šis iemesls? Muskuļu un skeleta sistēmas diskomforts atkārtosies, citiem vārdiem – veicot noteiktu kustību vai uzspiežot uz konkrētas ķermeņa vietas, piedzīvotās sāpes atkārtosies, stāsta Dr. Heita.

Ārstēšana: parasti šādi savainojumi nav ļoti nopietni – tie ir vieglas formas, līdz ar to atpūta ir labākais līdzeklis, kā atbrīvoties no muskuļu sastiepumiem, sasprindzinājumiem, iesaka Dr. Liū. Ja muskuļi ir uztūkuši, var līdzēt ledus iepakojuma uzlikšana sāpošajai vietai, kā arī pretsāpju līdzekļi, ja sāpes ir lielākas. Tiesa, ja nekas pāris dienu laikā nav mainījies, labāk meklē medicīnisko palīdzību.

Elpceļu infekcija

Foto: Shutterstock
Ja tev šobrīd ir vai nesen esi pārslimojusi kādu elpceļu infekciju, piemēram, saaukstēšanos vai gripu, fiziskās slodzes laikā pie dziļās elpošanas tu varētu sajust diskomfortu krūtīs, skaidro Dr. Heita. (Piezīme – sāpes krūtīs var būt arī koronavīrusa saslimšanas Covid-19 simptoms.) Dažkārt infekcija var attīstīties ļoti nopietnā saslimšanā, piemēram, pneimonijā vai pleirītā, kuru dēļ fiziskās slodzes laikā tu varētu just asas un durošas sāpes krūtīs,'' stāsta Dr. Liū.

Ārstēšana: ja esi saaukstējusies un sāpes krūtīs ir nelielas, pat nebūtiskas, tas, visticamāk, vēstī par to, ka tavs ķermenis nav pietiekami atguvies. Bet, ja sāpes pastiprinās vai elpošana kļūst arvien grūtāka, nekavējoties meklē medicīnisko palīdzību, lai izvairītos no nopietnākām infekciju slimībām vai kādas saslimšanas smagajām komplikācijām, mudina Dr. Liū.

Traumētas ribas

Foto: Shutterstock
Sāpes krūtīs fiziskās slodzes laikā var izraisīt ne tikai saspringti vai savilkti muskuļi. Dr. Liū stāsta – iespējams, tev patiesībā sāp ribu vai atslēgas kauli. Kaulu ''nobrāzumi'' nav lūzumi, bet gan traumas, kas iegūtas kāda trieciena rezultātā. Tie ir diezgan izplatīti un var rasties no ieskriešanas ar krūtīm kādā virsmā vai kaut kā smagāka uzmešanas uz krūtīm. Rezultātā krūšu zonā rodas sāpes, kā arī atsevišķas šīs ķermeņa zonas vietas var būt pieskārienam jutīgas. Kas vēl – ribas ir iespējams izmežģīt un salauzt, kas var izraisīt intensīvas, durošas sāpes krūtīs un/vai mugurā.

Ārstēšana: nobrāzumiem ar laiku un atpūtas palīdzību vajadzētu sadziedēties pašiem. Bet, ja tev ir aizdomas par ribu lūzumu vai dislokāciju, visticamāk, tev būs nepieciešami rentgena izmeklējumi, lai noteiktu bojājumu apmēru un lemtu par tālāko ārstēšanu, stāsta Dr. Liū. Šādu aizdomu gadījumā zvans ārstam ir obligāts.

Kostohondrīts

Foto: Shutterstock
Kostohondrīts ir ļoti izplatīts sāpju cēlonis krūtīs, atklāj Dr. Liū. Tas ir iekaisuma stāvoklis, kur iekaisuši ir skrimšļi starp ribu un krūšu kaulu. Šim iekaisuma veidam var būt dažādi cēloņi, kur biežākie ir smagumu celšana un ļoti enerģiski, intensīvi vingrinājumi.

Ārstēšana: lielākajā daļā gadījumu šis iekaisums izzūd pats no sevis, un ārstēšana ir paredzēta vien sāpju mazināšanai atveseļošanās procesā, skaidro Dr. Heita. Tiesa, arī šajā gadījumā nevajag pārbaudīt, kāds ir tavs sāpju slieksnis, bet gan labāk konsultēties ar ārstu.

Grēmas

Foto: Shutterstock
Jebkurš vingrinājums, kas rada spiedienu uz tavu vēderu, tostarp svaru celšana, dažas jogas pozas vai liela trieciena treniņi, var izraisīt gastroezofageālā refluksa darbību (GERS), kuras laikā kuņģa saturs tiek virzīts augšup pa barības vadu. Tev varētu parādīties smaga sajūta vai sāpes tieši zem ribām vai dedzinošas sāpes krūtīs, arī mutē un kaklā, stāsta Dr. Heita.

Ārstēšana: lielākajai daļai cilvēku, kas cieš no skābes refluksa vai GERS, zina, kas to izraisa. Līdzēt varētu izvairīšanās no maltītes pirms treniņa. Tāpat dodies pie ārsta, lai noskaidrotu, kādas citas izmaiņas dzīvesveidā vai kādi medikamenti tev ir nepieciešami, lai mazinātu sāpes un citus simptomus.

Stenokardija

Foto: Shutterstock
''Ir arī citi ar sirdi saistīti cēloņi, piemēram, stenokardija, kas fiziskās slodzes laikā var izraisīt sāpes krūtīs,'' skaidro Dr. Liū. Stenokardija ir sāpes krūtīs, kas saistītas ar koronāro artēriju aizsprostojumiem, kas savukārt ierobežo asinsriti sirdī. Stenokardijas radītās sāpes parasti izzūd, kad pārtrauc vingrinājumu un atpūties, jo sirdij vairs nav nepieciešama tik liela asins plūsma.

Ārstēšana: stenokardijas radītās sāpes krūtīs var nevēstīt par sirdslēkmi, bet tas var būt signāls, ka sirdslēkme nav tālu, līdz ar to šīs sāpes būtu jāuztver nopietni. ''Tas parasti ir saistīts ar koronāro artēriju slimības simptomiem, piemēram, hipertensiju, augstu holesterīna līmeni, cukura diabētu, smēķēšanu, un tas var liecināt par nopietnu sirds slimību,'' uzsver Dr. Liū. Parasti ārsts nozīmē stresa testu vai sirds katetrizāciju, lai atrastu stenokardijas cēloni.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!