Krūštura žņaugi jau aizmirsti? Brīvības ieguvumi un tvirtuma zuduma faktori
Foto: Shutterstock

Līdz ar rokasspiedieniem un biksēm, krūšturi ir sākuši šķist kā savdabīgas pirms koronavīrusa Covid-19 pasaules relikvijas. Bez šaubām, vēl pirms visiem nācās sociāli distancēties katram savās mājās, daudzas sievietes iestājās par krūštura nenēsāšanu ikdienā. Bet arī pēdējo mēnešu laikā krūštura nelietošana ir viens no nedaudzajiem priekiem darba dienā, kuru daudzas no mums aizvada mājās. Ak, šī brīvības un komforta garša!

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ko tur liegties, nav vērts – krūšturis mēdz būt varen kaitinošs apģērba gabals. It īpaši garās darba dienās, kuras pilnas veicamo uzdevumu, kuriem seko arī mājas solis, rūpes par ģimeni un varbūt arī kāds kulturāls pasākums. Bieži vien plecos ievilkušās dziļas, sārtas strīpas, krūštura apakšdaļā izveidojusies sutīga vide, arī sāpīgs nospiedums... Šis laiks ir devis iespēju padzīvot bez tā visa.

Bet tagad, kad apaļumi dažas nedēļas ir bijuši brīvībā, dažas no jums noteikti ir aizdomājušās, vai dzīvošanās bez krūštura tomēr nenodara arī kādu skādi. Tāpēc apkopojām "Huff Post" uzticētos speciālistu novērojumus.

Krūštura nēsāšanas biomehānika


"Daudzi cilvēki neapzinās, ka krūts iekšpusē nav nekādu muskuļu," pauž Džoanna Veikfīlda-Skura, Lielbritānijas Portsmutas Universitātes Sporta un vingrinājumu zinātnes katedras biomehānikas profesore. "Tas ir dziedzeru un tauku kopums, katrai sievietei šī proporcija ir ļoti atšķirīga."

Vienam cilvēkam var būt 80 procenti audu un 20 procenti tauku, bet kādam citam var būt arī otrādi – un, jo vairāk krūtīs glandulāro audu, jo blīvāki un smagāki tie būs, norāda Veikfīlda-Skura. Kad saproti, ka šiem audiem un taukiem nav atbalsta muskuļa, vari arī saprast, kāpēc krūšturi vispār tika izgudroti. Smagām krūtīm ir tendence vairāk kustēties un tās var vairāk noslogot ķermeņa daļas, kas tās atbalsta, piemēram, krūškurvi, muguru, kakla un plecu muskuļus.

Krūštura žņaugi jau aizmirsti? Brīvības ieguvumi un tvirtuma zuduma faktori
Foto: Shutterstock

Krūtis atbalsta āda, bet tās var – un šeit var rasties strīdi – tikt atbalstītas arī ar saitēm, kuras dēvē par Kūpera saitēm, kuras 1840. gadā pirmo reizi aprakstīja ķirurgs un anatoms sers Estlijs Pastons Kūpers. To novērtējums un mērķis gadu gaitā ir iezīmējies ar skepsi – daži argumenti apgalvo, ka Kūpera saitēm ir vērtīga loma krūšu turēšanā, jo tām vienmēr ir nepieciešams atbalsts, savukārt citi uzskata, ka saites vispār nepastāv. Tomēr Kūpera vārds turpina dzīvot, un, runājot par nokarenām krūtīm, tas itin bieži tiek piesaukts.

"Īstenībā Kūpera "saites" nemaz īsti nav saites," norāda Veikfīlda-Skura, "jo tās tiek definētas kā fibrozie saistaudi, kas savieno kaulus ar citiem kauliem. Tie var sniegt atbalstu, taču tā nav to galvenā funkcija – to galvenais mērķis ir apņemt piena dziedzeru kanālus un tos aizsargāt. Es domāju, ka viņu atbalsta līmenis, ja tāds ir, sievietēm ir ļoti atšķirīgs, taču mēs droši vien nekad neuzzināsim, jo tie ir dziļo audu struktūras sastāvdaļa, kuru ir grūti izmērīt dzīvam cilvēkam."

Tags

Garderobe Krūšu veselība Krūts Sievietes veselība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form