No drudža līdz meliem: interesanti fakti, par ko var stāstīt ķermeņa temperatūra

Mēģinot saprast, vai mūsu ķermeņa temperatūra ir paaugstināta, par vidējo normu parasti uzskatām 36,7 grādus pēc Celsija. Bet, kā skaidrots portālā ''Everyday Health'', ''normāla'' ķermeņa temperatūra var svārstīties no 36,1 līdz 37,2 grādiem. Un tas, kas tev ir normāli, var būt nedaudz augstāk vai zemāk par vidējo cilvēka ķermeņa temperatūru.

Tavs ķermenis vienmēr pielāgo tā temperatūru, reaģējot uz vides apstākļiem. Piemēram, fiziskā slodzē palielinās ķermeņa temperatūra, kā arī, izmantojot termometru, vari novērot, ka temperatūra vēlā pēcpusdienā un vakarā ir augstāka nekā no rīta tūliņ pēc pamošanās. Savukārt zīdaiņiem un maziem bērniem ķermeņa temperatūra ir augstāka nekā vecākiem bērniem un pieaugušajiem, jo viņu ķermeņa virsma ir lielāka salīdzinājumā ar viņu svaru un vielmaiņa ir aktīvāka.

Drudzis ir īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, un to bieži izraisa dažādas slimības. Taisnās zarnas, auss vai temporālās artērijas (pieres) temperatūra, kas sasniedz 38 vai vairāk grādu, parasti norāda uz drudzi. Tas lielākoties samazinās dažu dienu laikā. Ja tev ir drudzis, var parādīties arī šādi simptomi:

Pieaugušajiem ķermeņa temperatūra, kas sasniedz 39,4 grādus vai ir augstāka, ir pamats bažām, tāpēc nepieciešams sazināties ar savu ģimenes ārstu. Tāpat ar ārstu jāsazinās, ja paralēli drudzim parādās stipras galvassāpes, neparasti izsitumi uz ādas, neparasta jutība pret spilgtu gaismu, stīvs kakls un sāpes, noliecot galvu uz priekšu, apjukums, vemšana, apgrūtināta elpošana vai sāpes krūtīs, sāpes vēderā vai urinējot, krampji.

Lielāko daļu cilvēku satrauc drudzis, bet tas patiesībā var būt noderīgs. Dažādi bezrecepšu medikamenti, piemēram, paracetamols vai ibuprofēns, var palīdzēt to mazināt, taču ne vienmēr to ir nepieciešams darīt. Tas tāpēc, ka drudzim, šķiet, ir svarīga loma organisma cīņā ar infekcijām. Tomēr, ja ārstam rodas aizdomas par kādu bakteriālu infekciju, viņš var izrakstīt antibiotikas tās ārstēšanai.

''Lancet'' publicētajā pētījumā Jūtas Universitātes pētnieki atklāja – sieviešu ķermeņa temperatūra vidēji ir par 0,3 grādiem augstāka nekā vīriešiem (36,6 grādi pēc Celsija pret 36,3). Bet sieviešu rokas ir vidēji par 1,6 grādiem vēsākas nekā vīriešu (30,6 grādi pēc Celsija pret 32,2).

Bērnībā ikviena mamma piekodina, ka aukstā laikā māju nedrīkst pamest bez cepures, citādi nosals ausis, un ķermenis zaudēs savu siltumu. Lai arī cepure patiesi var palīdzēt saglabāt siltumu, kā izrādās, tā nav galvenais apģērba gabals normālas ķermeņa temperatūras saglabāšanai, secināts medicīnas žurnāla ''BMJ'' pētījumā. Pētījums rāda – jebkura ķermeņa daļa, kas zemās gaisa temperatūrās nav nosegta, zaudē siltumu un var ''palīdzēt'' samazināt ķermeņa temperatūru.

Melošana neliks tavam degunam augt, bet tā var to darīt vēsāku. Grenādas Universitātes pētnieki savu pētījumu nosauca par ''Pinokio efektu'', un 2018. gadā tas tika publicēts žurnālā ''Investigative Psychology and Offered Profiling''. Pētījuma ietvaros pētnieki izmantoja termisko attēlveidošanu, lai parādītu, ka melu izraisītā trauksme izraisa deguna temperatūras pazemināšanos un zonas ap pieri temperatūras paaugstināšanos.

Esi pikanto ēdienu cienītāja? Kā izrādās, tie var palielināt ķermeņa temperatūru un vielmaiņu. Pētījuma, kas publicēts ''Psysiology and Behavior'', dalībniekiem lika ēdienam pievienot apmēram vienu gramu sarkano piparu. Novērojumos atklājās, ka viņu ķermeņa temperatūra paaugstinājās, bet ādas temperatūra nokritās. Pētījuma autori apgalvo, ka paaugstinātā siltuma ražošana kopā ar samazināto apetītes sajūtu parāda iespējamo ieguvumu, uzturā lietojot sarkanos piparus, – tie var palīdzēt regulēt svaru.

Tas nav tikai izmeklēšanas seriālu vai filmu izdomāts triks. Pēc cilvēka nāves viņš vairs nerada ķermeņa siltumu, un ķermenis lēnām atdziest. Šo procesu sauc par ''algor mortis'' (latīņu valodā tas nozīmē ''nāves aukstums''). ''Algor mortis'' tiek izmantots kā līdzeklis tiesu ekspertīzēs, lai novērtētu, cik ilgi cilvēks ir miris pēc tam, kad viņa ķermenis ir atklāts. Tiesa, tā kā dažādi faktori ietekmē ķermeņa temperatūru, šī nav pilnīgi uzticama vai precīza metode.